Kult ra 20 gs 1 puse i
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 19

Kultūra 20.gs. 1.puse I PowerPoint PPT Presentation


  • 95 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Kultūra 20.gs. 1.puse I. Kulturoloģija 12.klasei. XX gs. cilvēce ir pārdzīvojusi milzīgas pārmaiņas un satricinājumus, radikālus mēģinājumus veidot pilnīgi jaunu, citādāku pasauli nekā iepriekšējos gadsimtos. Milzīga loma, šajā laika periodā ir: Inovācijām; Jauninājumiem;

Download Presentation

Kultūra 20.gs. 1.puse I

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Kult ra 20 gs 1 puse i

Kultra 20.gs. 1.puse I

Kulturoloija 12.klasei


Kult ra 20 gs 1 puse i

XX gs. cilvce ir prdzvojusi milzgas prmaias un satricinjumus, radiklus minjumus veidot pilngi jaunu, citdku pasauli nek iepriekjos gadsimtos.

  • Milzga loma, aj laika period ir:

  • Inovcijm;

  • Jauninjumiem;

  • Izgudrojumiem.


Kult ra 20 gs 1 puse i

19. un 20.gs. mij valda visprja prliecba, ka jaunais gadsimts atness ko nebijuu. Cilvce gatavojs prveidot visu pasauli no paiem pamatiem.

  • URBANIZCIJA (attstoties raoanai, attsts pilstas, kas kst par lielpilstm. Tajs top jaunas tehnoloijas, pulcjas viendi domjoie grupjumi, veidojas sava mode, jaunas izklaides)

  • SOCIL SPRIEDZE (Pilsts iebraucot lauciniekiem pazd kontakts ar imeni, cilvks jtas pamests veidojas personbas zudums. Aug noziedzba, prostitcija, zd bazncas ietekme. Smags bstams darbs, maza alga veido saspringtas attiecbas starp sabiedrbas sliem.)


Kult ra 20 gs 1 puse i

Rietumeirop saldzinjum ar Krieviju (1905.gada revolcija) bija daudz augstk attstta demokrtija un ekonomika

Veidojs un auga plaum politisks partijas, kas aizstvja strdnieku intereses un arodbiedrbas ar kuru viedokli bija jrins. Ts izcnja socilos pabalstus (slimbas, bezdarba), kas nomierinja sabiedrbu.

Partiju protesti par strdnieku tiesbm

1905.gada revolcija Krievij


Kult ra 20 gs 1 puse i

XX gs. skum pards interese par citu tautu kultrm un mkslu. Aug savas tautas nacionl paapzia

  • TAUTU SADARBBAS ATTSTBA (intensvi kst starptautisk sadarbba, tirdzniecba, bizness, zintnisks konferences)

  • Veidojas kara draudi 1914.gads pirmais pasaules kar (tiek izmantoti jauni ieroi, gzes, kareivji tiek ierbti lts forms, kar vairs nav varodarbs bet attiecbu skaidroana un militr spka demonstrcija. Kar ir bezjdzgs.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Kara sekas ir graujoas. Nogalinti oti daudzi darbspjgo vrieu, sagrautas raotnes, bojts valstu infrastruktras. Smagi cietusi daudzu valstu ekonomika. Pieaug bezdarbs, bads. Prtiku var dabt apmai pret karttm.

Liel depresija ASV: bezdarbnieki rind pc bezmaksas pusdienm


Kult ra 20 gs 1 puse i

1919. gada 28. oktobr ASV tika pieemts Volsteda likums, kur prasja Konstitcijas 18. labojuma piespiedu realizciju. Neraugoties uz prezidenta Vudro Vilsona veto, aj dien vis valsts teritorij tika ieviests t sauktais "sausais likums".

Analoiski centieni tika uzskti ar cits valsts, tau, pateicoties popkultrai, literatrai un kino, tiei "saus likuma" laiks ASV ieguva visplako rezonansi. Savu cu pret alkoholismu Amerika aizska jau XVIII gadsimt, kad tika izveidotas pirms nedzrju biedrbas. XIX gadsimt, lielkoties pateicoties fantisku kristieu aktivittei, alkohola lietoana bija aizliegta 14 tatos, bet 1917. gad bez ierobeojumiem alkoholu drkstja tirgot viengi trs tatos.


Kult ra 20 gs 1 puse i

1868. gad ikg tika nodibinta Alkohola aizlieganas nacionl partija, kura jau 1876. gad prasja aizliegt spirtotos dzrienus, aj nolk izdarot attiecgu labojumu konstitcij. Mnesi pc Savienoto Valstu iestans kar (1917.g.) kongress aizliedza prdot stipros dzrienus karavriem. 1917. gada decembr kongress Astopadsmito labojumu par alkohola tirdzniecbas aizlieganu nodeva tatiem apstiprinanai, un 1919. gada janvr to bija ratificjis nepiecieamais vairkums - 36 tati. Volsteda likumu, kas noteica tiesisks normas konstitucionl akta ievieanai dzv, kongress piema par spti Vudro Vilsona veto.

Uzplauka nelegl alkohola tirdzniecba, uzrads jauna tipa spirta kontrabandas gangsteri, uzplauka organizt noziedzba un korupcija. Tdi cilvki k Als Kapone ieguva pasakainas bagtbas un ietekmi, piekukuojot policiju un politius.

Sausais likums ASV tika atcelts 1933. gad, kad stjs spk Konstitcijas 21. labojums.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Saus likuma stans spk ASV. Filmas Noziedzg imprija fragments


Kult ra 20 gs 1 puse i

Alfonss (Als) Gabriels Kapone (1899.gada 17.janvris 1947.gada 25.janvris) bija itu izcelsmes ASV gangsteris, dzimis itu emigrantu imen ujork, Bruklinas rajon. Jau no 14 gadu vecuma, kad tika izslgts no skolas, iesaistjies bandu aktivitts. Pc pilngadbas sasnieganas vi devs uz ikgu, nodarbojs ar alkohola prvadanu, izplatanu "Saus likuma" period. "Saus likuma" laik izveidoja noziedzgu sindiktu, kas nodarbojs ar reketu, kontrabandu, tobrd aizliegt alkohola tirgoanu, sutenerismu un citiem noziedzgiem nodarjumiem. Kapone bija ikgas organizts noziedzbas galva. Pazstams ar ar iesauku Rtainais (Scarface), jo no kda kautia jaunb via sej bija palikusi plaa rta.

Al Capone 1931.g. notiests uz 11.gadiem par izvairanos no nodoku maksanas


Kult ra 20 gs 1 puse i

American Gangster- Changing of Ways


Kult ra 20 gs 1 puse i

1929.gad ujorkas Volstrt notiek fondu biras krahs. Bankrot daudzas bankas ASV, pck Eirop. Sark tirdzniecba, jo nav pieprasjuma. Pieaug bezdarbs.

Plis uz Volstrtas etras dienas pirms biras kraha 1929.g.

Vrieu bezdarbnieku gjiens Toronto, Kand

Ekonomisk situcija sk stabilizties 30.gadu vid


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Austrlija

Austrlija, t pat k tai ldzgs Kanda un Vcija, liel mr bija atkarga no lauksaimniecbas un rpniecbas preu eksporta un tiei td krze taj bija viena no dzikajm Rietumu pasaul. Eksporta apjomu samazinjums un patria preu cenas ievrojamu slogu uzlikta strdjoo atalgojumam. 1932. gad bezdarba lmenis sasniedza 29% un arvien ierastki kuva civiliedzvotju nemieri. Pc 1933. gada, ceoties vilnas un gaas cenm, ekonomika ska atlabt.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Lielbritnija

Lielbritnij pai kritiska situcija ar graujom sekm izveidojs raoanas nozar, jo strauji krits pieprasjums pc britu produkcijas. 1930. gada beigs bezdarbnieku skaits no 1 miljona bija sasniedzis jau 2,5 miljonus (20% no socili apdrointajiem), bet eksports samazinjies par 50%. 1933. gad 30% glasgovieu bija bezdarbnieki, bet cits pilsts valsts ziemeaustrumos bezdarba lmenis sasniedza pat 70%, jo kuubves rpniecbas apjomi samazinjs par 90%. Apmram 200 000 cilvkus ievietoja pai izveidots darba nometns un ts pastvja ldz pat 1939. gadam.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Kanda

Kand Pasaules ekonomisks krzes rezultt 1932. gad raoanas produkcijas apjomi bija tikai 58% no 1929. gada apjomiem, kas bija otrais zemkais rdtjs pasaul pc ASV un ievrojami zemks par tdm valstm k Lielbritnija (83%). Saldzinjum ar 1929. gadu valsts kopjie iemumi bija nokrituies ldz 56%, kas ar bija sliktkais rdtjs pasaul, neskaitot ASV, kur kritums bija vl lielks. 1933. gad bezdarba lmenis bija sasniedzis jau 27%. 1930. gados Kand tika ieviesta stingra imigrcijas kontrole.

Francija

Francij depresijas ietekmi bija jtama 1931. gad. T k valsts bija liel mr papietiekama, taj nebija vrojama tik dzia krze k, piemram Vcij. Tomr paaugstintais bezdarba lmenis un pasliktintie dzves apstki izraisja vairkus nemierus un t rezultt populra kuva socilistisk Francijas Tautas fronte.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Vcija

Vciju ekonomisk krze ietekmja nekavjoties, jo tika prtraukta agrk sniegt ASV paldzba Eiropas atjaunoanas plna ietvaros. Vis valst un, it pai lielajs pilsts strauji pieauga bezdarbs un valsts politik populrks kuva ekstrmisms. 1932. gad bezdarba lmenis sasniedza 30%. Pc 1932. gada Lozannas konferences tika prtraukta ar Vcijas reparciju izmaksa un ldz tam Vcija bija izmaksjusi tikai 1/8 no vism reparcijm. 1933. gad pie varas nca dolfa Hitlera Nacionlsocilistisk darba partija.

Attlu uzmis Minhenes fotogrfs Hinrihs Hofmans, un taj redzams kara atbalsttju mti, kas 1914.gada 2.august notika pilstas Odeona laukum. Attls kuva par nacistu propagandas iecientu instrumentu, un turpmk to papildinja tdi paraksti k: dolfs Hitlers - cilvks no tautas.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Nderlande

Aptuveni laik no 1931. ldz 1937. gadam Nderlande pieredzja dziu un garu krzi. Krzi liel mr ietekmja gan ASV 1929. gada akciju tirgus sabrukums, gan Nderlandes iekjie faktori. Valdbas politika, it pai novlot atteikans no zelta standarta, krzi tikai padziinja. Liel depresija Nderlandi noveda ldz politiskai nestabilittei un iedzvotju nemieriem, k ar sekmja Nderlandes Nacionlsocilistisks partijas uzplaukumu. Situcija ska nedaudz uzlaboties 1936. gad, kad valdba beidzot attiecs no zelta standarta, bet valsts ekonomika ska attstties tikai pc Otr pasaules kara.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Liel krze pasaul (1920. 1930.)

Padomju Savienba

T k PSRS bija noirta no kapitlistisks iekrtas gan d padomju politikas, gan d kapitlistisko valstu centieniem to izolt, Lielajai depresijai PSRS ekonomik bija oti neliela ietekme. aj laik PSRS notika strauja valsts industrializcija un atjaunoans pc pilsou kara. PSRS imunitte pret pasaules krzi tika uztverts k redzams pierdjums Marksisma ideju pareizbai un bija pamats socilisma un komunisma aitcijai krz nokuvuajs kapitlistiskajs valsts. Ldz ar to rietumi baidjs no iespjams komunisma revolcijas un arvien lielku atbalstu sniedza dadiem antikomunistiem - gan mreniem, gan ekstrmiem. Atirb no 1921. gada Krievijas bada krzes, informcija par 1932.-1933. gada badu rietumos nonca tikai pc PSRS "perestroikas". Padomju strdnieku algas 1933. gad bija samazinjus desmitkrtgi, saldzinjum ar 1926. gadu.


Kult ra 20 gs 1 puse i

Literatras avoti

  • Kultras vsture XX gadsimts, Raka 2002.

  • http://izklaide.delfi.lv/archive/28-oktobris-ieviests-sausais-likums.d?id=27672149

  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Liel%C4%81_depresija

  • http://www.atlants.lv/konspekts/sausais-likums-asv/140354/

  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Als_Kapone

  • "Notorious Crime Files: Al Capone

  • http://www.apollo.lv/portal/life/articles/217573

  • A Century of Change in the Australian Labour Market, Australian Bureau of Statistics

  • The decline and demise of the Comintern , Austrlijas Valsts Universitte


  • Login