Kult ra 20 gs 1 puse i
Download
1 / 19

Kultūra 20.gs. 1.puse I - PowerPoint PPT Presentation


  • 179 Views
  • Uploaded on

Kultūra 20.gs. 1.puse I. Kulturoloģija 12.klasei. XX gs. cilvēce ir pārdzīvojusi milzīgas pārmaiņas un satricinājumus, radikālus mēģinājumus veidot pilnīgi jaunu, citādāku pasauli nekā iepriekšējos gadsimtos. Milzīga loma, šajā laika periodā ir: Inovācijām; Jauninājumiem;

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Kultūra 20.gs. 1.puse I' - kaiya


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
Kult ra 20 gs 1 puse i

Kultūra 20.gs. 1.puse I

Kulturoloģija 12.klasei


XX gs. cilvēce ir pārdzīvojusi milzīgas pārmaiņas un satricinājumus, radikālus mēģinājumus veidot pilnīgi jaunu, citādāku pasauli nekā iepriekšējos gadsimtos.

  • Milzīga loma, šajā laika periodā ir:

  • Inovācijām;

  • Jauninājumiem;

  • Izgudrojumiem.


19. un 20.gs. mijā valda vispārēja pārliecība, ka jaunais gadsimts atnesīs ko nebijušu. Cilvēce gatavojās pārveidot visu pasauli no pašiem pamatiem.

  • URBANIZĀCIJA (attīstoties ražošanai, attīstās pilsētas, kas kļūst par lielpilsētām. Tajās top jaunas tehnoloģijas, pulcējas vienādi domājošie grupējumi, veidojas sava mode, jaunas izklaides)

  • SOCIĀLĀ SPRIEDZE (Pilsētās iebraucot lauciniekiem pazūd kontakts ar ģimeni, cilvēks jūtas pamests veidojas personības zudums. Aug noziedzība, prostitūcija, zūd baznīcas ietekme. Smags bīstams darbs, maza alga veido saspringtas attiecības starp sabiedrības slāņiem.)


Rietumeiropā salīdzinājumā ar Krieviju (1905.gada revolūcija) bija daudz augstāk attīstīta demokrātija un ekonomika

Veidojās un auga plašumā politiskās partijas, kas aizstāvēja strādnieku intereses un arodbiedrības ar kuru viedokli bija jārēķinās. Tās izcīnīja sociālos pabalstus (slimības, bezdarba), kas nomierināja sabiedrību.

Partiju protesti par strādnieku tiesībām

1905.gada revolūcija Krievijā


XX gs. sākumā parādās interese par citu tautu kultūrām un mākslu. Aug savas tautas nacionālā pašapziņa

  • TAUTU SADARBĪBAS ATTĪSTĪBA (intensīvi kļūst starptautiskā sadarbība, tirdzniecība, bizness, zinātniskās konferences)

  • Veidojas kara draudi 1914.gads – pirmais pasaules karš (tiek izmantoti jauni ieroči, gāzes, kareivji tiek ieģērbti lētās formās, karš vairs nav varoņdarbs bet attiecību skaidrošana un militārā spēka demonstrācija. Karš ir bezjēdzīgs.


Kara sekas ir graujošas. Nogalināti ļoti daudzi darbspējīgo vīriešu, sagrautas ražotnes, bojāts valstu infrastruktūras. Smagi cietusi daudzu valstu ekonomika. Pieaug bezdarbs, bads. Pārtiku var dabūt apmaiņā pret kartītēm.

Lielā depresija ASV: bezdarbnieki rindā pēc bezmaksas pusdienām


1919. gada 28. oktobrī ASV tika pieņemts Volsteda likums, kurš prasīja Konstitūcijas 18. labojuma piespiedu realizāciju. Neraugoties uz prezidenta Vudro Vilsona veto, šajā dienā visā valsts teritorijā tika ieviests tā sauktais "sausais likums".

Analoģiski centieni tika uzsākti arī citās valstīs, taču, pateicoties popkultūrai, literatūrai un kino, tieši "sausā likuma" laiks ASV ieguva visplašāko rezonansi. Savu cīņu pret alkoholismu Amerika aizsāka jau XVIII gadsimtā, kad tika izveidotas pirmās nedzērāju biedrības. XIX gadsimtā, lielākoties pateicoties fanātisku kristiešu aktivitātei, alkohola lietošana bija aizliegta 14 štatos, bet 1917. gadā bez ierobežojumiem alkoholu drīkstēja tirgot vienīgi trīs štatos.


1868. gadā Čikāgā tika nodibināta Alkohola aizliegšanas nacionālā partija, kura jau 1876. gadā prasīja aizliegt spirtotos dzērienus, šajā nolūkā izdarot attiecīgu labojumu konstitūcijā. Mēnesi pēc Savienoto Valstu iestāšanās karā (1917.g.) kongress aizliedza pārdot stipros dzērienus karavīriem. 1917. gada decembrī kongress Astoņpadsmito labojumu par alkohola tirdzniecības aizliegšanu nodeva štatiem apstiprināšanai, un 1919. gada janvārī to bija ratificējis nepieciešamais vairākums - 36 štati. Volsteda likumu, kas noteica tiesiskās normas šī konstitucionālā akta ieviešanai dzīvē, kongress pieņēma par spīti Vudro Vilsona veto.

Uzplauka nelegālā alkohola tirdzniecība, uzradās jauna tipa spirta kontrabandas gangsteri, uzplauka organizētā noziedzība un korupcija. Tādi cilvēki kā Als Kapone ieguva pasakainas bagātības un ietekmi, piekukuļojot policiju un politiķus.

Sausais likums ASV tika atcelts 1933. gadā, kad stājās spēkā Konstitūcijas 21. labojums.


Sausā likuma stāšanās spēkā ASV. Filmas “Noziedzīgā impērija” fragments


Alfonss (Als) Gabriels Kapone “Noziedzīgā impērija” fragments (1899. gada 17. janvāris — 1947. gada 25. janvāris) bija itāļu izcelsmes ASV gangsteris, dzimis itāļu emigrantu ģimenē Ņujorkā, Bruklinas rajonā. Jau no 14 gadu vecuma, kad tika izslēgts no skolas, iesaistījies bandu aktivitātēs. Pēc pilngadības sasniegšanas viņš devās uz Čikāgu, nodarbojās ar alkohola pārvadāšanu, izplatīšanu "Sausā likuma" periodā. "Sausā likuma" laikā izveidoja noziedzīgu sindikātu, kas nodarbojās ar reketu, kontrabandu, tobrīd aizliegtā alkohola tirgošanu, sutenerismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kapone bija Čikāgas organizētās noziedzības galva. Pazīstams arī ar iesauku Rētainais (Scarface), jo no kāda kautiņa jaunībā viņa sejā bija palikusi plaša rēta.

Al Capone 1931.g. notiesāts uz 11.gadiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas


American Gangster “Noziedzīgā impērija” fragments- Changing of Ways


1929.gadā Ņujorkas Volstrītā notiek fondu biržas krahs. Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Pūlis uz Volstrītas četras dienas pirms biržas kraha 1929.g.

Vīriešu bezdarbnieku gājiens Toronto, Kanādā

Ekonomiskā situācija sāk stabilizēties 30.gadu vidū


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Austrālija

Austrālija, tā pat kā tai līdzīgās Kanāda un Vācija, lielā mērā bija atkarīga no lauksaimniecības un rūpniecības preču eksporta un tieši tādēļ krīze tajā bija viena no dziļākajām Rietumu pasaulē. Eksporta apjomu samazinājums un patēriņa preču cenas ievērojamu slogu uzlikta strādājošo atalgojumam. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 29% un arvien ierastāki kļuva civiliedzīvotāju nemieri. Pēc 1933. gada, ceļoties vilnas un gaļas cenām, ekonomika sāka atlabt.


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Lielbritānija

Lielbritānijā īpaši kritiska situācija ar graujošām sekām izveidojās ražošanas nozarē, jo strauji kritās pieprasījums pēc britu produkcijas. 1930. gada beigās bezdarbnieku skaits no 1 miljona bija sasniedzis jau 2,5 miljonus (20% no sociāli apdrošinātajiem), bet eksports samazinājies par 50%. 1933. gadā 30% glasgoviešu bija bezdarbnieki, bet citās pilsētās valsts ziemeļaustrumos bezdarba līmenis sasniedza pat 70%, jo kuģubūves rūpniecības apjomi samazinājās par 90%. Apmēram 200 000 cilvēkus ievietoja īpaši izveidotās darba nometnēs un tās pastāvēja līdz pat 1939. gadam.


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Kanāda

Kanādā Pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā 1932. gadā ražošanas produkcijas apjomi bija tikai 58% no 1929. gada apjomiem, kas bija otrais zemākais rādītājs pasaulē pēc ASV un ievērojami zemāks par tādām valstīm kā Lielbritānija (83%). Salīdzinājumā ar 1929. gadu valsts kopējie ieņēmumi bija nokritušies līdz 56%, kas arī bija sliktākais rādītājs pasaulē, neskaitot ASV, kur kritums bija vēl lielāks. 1933. gadā bezdarba līmenis bija sasniedzis jau 27%. 1930. gados Kanādā tika ieviesta stingra imigrācijas kontrole.

Francija

Francijā depresijas ietekmi bija jūtama 1931. gadā. Tā kā valsts bija lielā mērā pašpietiekama, tajā nebija vērojama tik dziļa krīze kā, piemēram Vācijā. Tomēr paaugstinātais bezdarba līmenis un pasliktinātie dzīves apstākļi izraisīja vairākus nemierus un tā rezultātā populāra kļuva sociālistiskā Francijas Tautas fronte.


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Vācija

Vāciju ekonomiskā krīze ietekmēja nekavējoties, jo tika pārtraukta agrāk sniegtā ASV palīdzība Eiropas atjaunošanas plāna ietvaros. Visā valstī un, it īpaši lielajās pilsētās strauji pieauga bezdarbs un valsts politikā populārāks kļuva ekstrēmisms. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%. Pēc 1932. gada Lozannas konferences tika pārtraukta arī Vācijas reparāciju izmaksa un līdz tam Vācija bija izmaksājusi tikai 1/8 no visām reparācijām. 1933. gadā pie varas nāca Ādolfa Hitlera Nacionālsociālistiskā darba partija.

Attēlu uzņēmis Minhenes fotogrāfs Hinrihs Hofmans, un tajā redzams kara atbalstītāju mītiņš, kas 1914.gada 2.augustā notika pilsētas Odeona laukumā. Attēls kļuva par nacistu propagandas iecienītu instrumentu, un turpmāk to papildināja tādi paraksti kā: «Ādolfs Hitlers - cilvēks no tautas.»


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Nīderlande

Aptuveni laikā no 1931. līdz 1937. gadam Nīderlande pieredzēja dziļu un garu krīzi. Krīzi lielā mērā ietekmēja gan ASV 1929. gada akciju tirgus sabrukums, gan Nīderlandes iekšējie faktori. Valdības politika, it īpaši novēlotā atteikšanās no zelta standarta, krīzi tikai padziļināja. Lielā depresija Nīderlandi noveda līdz politiskai nestabilitātei un iedzīvotāju nemieriem, kā arī sekmēja Nīderlandes Nacionālsociālistiskās partijas uzplaukumu. Situācija sāka nedaudz uzlaboties 1936. gadā, kad valdība beidzot attiecās no zelta standarta, bet valsts ekonomika sāka attīstīties tikai pēc Otrā pasaules kara.


Lielā krīze pasaulē (1920. – 1930.) Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

Padomju Savienība

Tā kā PSRS bija nošķirta no kapitālistiskās iekārtas gan dēļ padomju politikas, gan dēļ kapitālistisko valstu centieniem to izolēt, Lielajai depresijai PSRS ekonomikā bija ļoti neliela ietekme. Šajā laikā PSRS notika strauja valsts industrializācija un atjaunošanās pēc pilsoņu kara. PSRS imunitāte pret pasaules krīzi tika uztverts kā redzams pierādījums Marksisma ideju pareizībai un bija pamats sociālisma un komunisma aģitācijai krīzē nokļuvušajās kapitālistiskajās valstīs. Līdz ar to rietumi baidījās no iespējamās komunisma revolūcijas un arvien lielāku atbalstu sniedza dažādiem antikomunistiem - gan mēreniem, gan ekstrēmiem. Atšķirībā no 1921. gada Krievijas bada krīzes, informācija par 1932.-1933. gada badu rietumos nonāca tikai pēc PSRS "perestroikas". Padomju strādnieku algas 1933. gadā bija samazinājušās desmitkārtīgi, salīdzinājumā ar 1926. gadu.


Literatūras avoti Bankrotē daudzas bankas ASV, pēcāk Eiropā. Sarūk tirdzniecība, jo nav pieprasījuma. Pieaug bezdarbs.

  • Kultūras vēsture XX gadsimts, “Raka” 2002.

  • http://izklaide.delfi.lv/archive/28-oktobris-ieviests-sausais-likums.d?id=27672149

  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Liel%C4%81_depresija

  • http://www.atlants.lv/konspekts/sausais-likums-asv/140354/

  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Als_Kapone

  • "Notorious Crime Files: Al Capone“

  • http://www.apollo.lv/portal/life/articles/217573

  • A Century of Change in the Australian Labour Market, Australian Bureau of Statistics

  • The decline and demise of the Comintern , Austrālijas Valsts Universitāte


ad