Skolēna mācīšanās motivācijas veicināšana un paaugstināšana

1. Skolēna mācīšanās motivācijas veicināšana un paaugstināšana Jelgavas Tehnikuma profesionālās izglītības skolotāja Laura Skoromka

2. Mērķis Noskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām. Pētījuma priekšmets Skolēnu mācību motivācija

3. Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem rosinātājiem. (Baltušīte, 2006) Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999) Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība, vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999) Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)

4. Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats. (Milts, 1999) Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai, atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām. (Ļihačova, 2003). Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance, analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).

5. Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes palīdz radīt tādu vidi, kas: • veicina jauniešu garīgo aktivitāti; • apmierina skolēnu izziņas interesi;• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos, izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes; • sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos • dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un prasmes komunikācijā. (Maslo, 1995)

6. Pētnieciskais darbs 70 Jelgavas Tehnikuma izglītojamo anketēšana: • 20 apgalvojumi pēc Likerta skalas; • 4 atvērtie jautājumi.

8. + rodas interese; + vieglāk saprast; + mazāk jāraksta; + labāk atceros; + vizualizēju, kā tas izskatās reālajā dzīvē. Man patīk, ja skolotājs izmanto uzskates līdzekļus, 89 % Manī rosina interesi par mācību stundas tēmu, ja skolotājs izskaidro tās saikni ar reālo pielietojumu dzīvē, 84 % + saprotu, kā man tas noderēs turpmākajā dzīvē; + teorija atšķiras no realitātes; + vēlme dalīties savā pieredzē; + neinteresējošu tēmu var padarīt par interesējošu.

9. + komandas/sadarbības prasmes; • + radošs darbs; • + atbildība par kopīgo darbu; • + iespēja iepazīties tuvāk; • ne vienmēr var paļauties uz citiem; • jādala pienākumi. Man patīk grupu darbi, 54 % Es aktīvāk piedalos mācību stundas aktivitātēs, ja zinu, ka man par to būs kāda atlīdzība, 53 % + stimuls pabeigt darbu līdz galam; + var uzlabot vērtējumu; - tā ir kā uzpirkšana; - darbu daru sevis nevis atlīdzības dēļ.

10. + palīdz organizēt savu darbu; • + mācību darbs pēc plāna; • + varu padomāt par lietām, ko vēlos padziļinātāk apgūt; • aizņem laiku, ko var veltīt citām lietām; • stundas laikā var saprast, par ko ir runa. Man patīk, ja skolotājs iepazīstina ar mācību stundas gaitu stundas sākumā, 51 %

12. Man ir svarīga skolotāja uzslava mācību procesa laikā, 44 % • + stimuls darīt vēl labāk; • + augstāks pašvērtējums; • + cieņa no skolotājiem, kursa biedriem; • + iespēja iepazīties tuvāk; • nemācos uzslavas dēļ; • citi vēlētos mani pārspēt; • var pārvērtēt savas spējas.

13. + vieglāk un interesantāk pildīt pēc saviem noteikumiem; • + vēlme ātrāk sākt un pabeigt darbu; • + radošs darbs; • + iespēja parādīt savas spējas/talantus; • varu izpildīt darbu ne tā, kā vēlas skolotājs; • nav noteikta secība/plāna. Uzdevumus, kuriem es pats varu noteikt darba izpildes gaitu, es pildu ar lielāku interesi, 43 %

14. + uzlabo manas spriestspējas; • + palīdz saprast savas zināšanas par noteikto tēmu; • var izveidoties asas diskusijas. Man patīk analizēt kādu situāciju, kas saistīta ar jauno mācību vielu, 37 % Man patīk veidot prezentācijas, 34% • + radošs darbs; • + darbs ar datoru; • + pats atrodot informāciju, atceros to labāk; • pārāk bieži tās jāveido; • nepatīk uzstāties. Man patīk darbs ar teksta materiāliem, 33% • + daudz informācijas; • + varu iedziļināties/ vairākas reizes pārlasīt; • laikietilpīgs process; • nav aktīva darbība.

20. Pedagoģiskās kompetences, 42% Atsaucīgs Izpalīdzīgs Saprotošs Laipns Atklāts Padomdevējs Iejūtīgs Komunikabls Sagatavojies stundai Pārzin dažādas metodes Labas runas prasmes Inteliģents Iedvesmo citus Nepiekāpīgs Radošs Rod risinājumu Uzklausa citus Kontakts ar audzēkņiem, 64

21. Ar labu humoru izjūtu, 30 Gudrs Pieredzes bagāts Profesionālās zināšanas Ieinteresēts nodot zināšanas Saprot jokus Asprātīgs Jautrs Zinošs savā priekšmetā, 33 Pozitīvs, 12 Smaidīgs Jauks Labsirdīgs Priecīgs Neietekmējas no garastāvokļa

23. Dusmīgs, 35 Nav kontakta Nekorektas piezīmes Krizitizē Nepārzin metodes Nav sagatavojies Ietekmējas no garastāvokļa Neļauj izteikt viedokli Nerespektē un neizprot audzēkņu intereses Netaisna attieksme Neizrāda cieņu Paaugstina balsi/kliedz Īgns Ļauns Nesavaldīgs Riebīgs Ļaunatminīgs Ironisks/ņirgāšanās Skarbs Draudošs Agresīvs Pedagoģisko prasmju trūkums, 43

24. Vienaldzīgs, 35 Bez pieredzes/teorētiķis Māca no grāmatas Nespēj atbildēt uz jautājumiem Nepatīk savs darbs/tas ko māca Neizpalīdzīgs Neatsaucīgs Neatbild uz jautājumiem Bez iniciatīvas Nepievērš uzmanību Nerūpējas par audzēkņu sekmēm Neinteresē, vai audzēkņi ir apguvuši tēmu Zināšanu trūkums par priekšmetu, 34

25. Skolotājam jābūt: stingram, prasīgam, taisnīgam, ar labu humora izjūtu, iejūtīgam saprotošam, zinošam savā mācību priekšmetā. Skolotājam nevajadzētu būt: vienaldzīgam, personību aizskarošam, netaktiskam, emocionāli nelīdzsvarotam, neieinteresētam savā mācību priekšmetā un skolēnu izaugsmē. SECINĀJUMI Skolēnu aktivitāti veicina: kvalitatīvi skolēna – skolotāja dialogi, diskusijas, skolotāja stāstījuma un skaidrojuma kvalitāte, tehnisko mācību līdzekļu prasmīgs un lietderīgs izmantojums mācību vielas saikne ar reālo dzīvi

26. Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod zināšanas saviem skolniekiem, bet tas, kurš modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece, nevis degvielas vads. /M.Dž.Berils/

27. Literatūras saraksts • Baltušīte, R. (2006) Skolotāja loma mācīšanas motivācijā, RaKa • Breslavs, G. (1999) Psiholoģijas vārdnīca, Mācību grāmata • Fjelds, S.E. (1998) No parlamenta līdz klasei. Rīga:Rīgas pilsētas skolu valde • Geidžs N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija, Zvaigzne ABC • Jensen E. (1999) Teaching with the Brain in Mind”, Association for supervision and curriculum Development, Alexandria, Virginia, USA • Ļihačova, I. (2003) Kvalitatīva skolas attīstība. Rīga: RaKa • Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa • Milts, A (1999) Ētika, Zvaigzne ABC • Penguim Book (1995) Dictionary of Psychology • Raščevska, M. (1999) Psiholoģija vidusskolai, Zvaigzne ABC • Ryan, R. M., Deci, E. L. (2000) Self-determination Theoryand the Facilitationof IntrinsicMotivation, SocialDevelopment, and Well-Being, journal American Psychologist

28. PALDIES! JŪS BIJĀT LIELISKA PUBLIKA!