1 / 28

Kurzemes Zemgales hercogiste 1561.-1795.g.

Kurzemes Zemgales hercogiste 1561.-1795.g. Izstrādāja:Ventspils tehnikuma vēstures skolotāja M.Dāvida.

jamil
Download Presentation

Kurzemes Zemgales hercogiste 1561.-1795.g.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Kurzemes Zemgales hercogiste1561.-1795.g. Izstrādāja:Ventspils tehnikuma vēstures skolotāja M.Dāvida

  2. Livonijas kara sākumā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561.g. noslēdza līgumu ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti Sigismundu II Augustu par ordeņa zemju pāriešanu viņa protektorātā Sigismunds II Augusts

  3. Kurzemes Zemgales hercogiste kļūst par Polijas un Lietuvas vasaļvalsti, kura militāri un ārpolitiski bija ar to saistīta, bet politiski un saimnieciski bija patstāvīga.

  4. Gothardam Ketleram piešķir lēņa tiesības un viņš kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu.

  5. Pārvalde Kurzemes Zemgales hercogistē atradās divu dinastiju rokās: • Ketleru dinastija (1562.g.-1737.g.) • Bīronu dinastija (1737.g. – 1795.g.)

  6. Kurzemes Zemgales hercogistes pārvaldes tiesiski normatīvā bāze • 1570.g. Gotharda privilēģija; • 1617.g. Valdības formula; • 1617.g. Kurzemes statūti.

  7. Zemju valdījumi hercogistē

  8. Pārvalde • 1569.gadā apvienojoties Polijas karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai izveidojās Žečpospolitas valsts.

  9. Gothards Ketlers hercogisti atstāja mantojumā abiem saviem dēliem: Kurzemi - Vilhelmam Zemgali un Sēliju - Frīdriham

  10. Par hercogistes galvaspilsētām kļuva Kuldīga un Jelgava

  11. 1617.gadā hercogiste atkal tika apvienota, Vilhelmam, pēc ilgstoša konflikta ar vācu muižniecību, atņemot varu pār Kurzemi. Hercogiste nonāca viņa brāļa Frīdriha rokās.

  12. Kurzemes Zemgales hercogiste Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā

  13. Hercogam Frīdriham bērnu nebija, tāpēc par savu mantinieku viņš iecēla sava brāļa Vilhelma dēlu Jēkabu (1642-1682).

  14. Saimnieciskā politika Hercogs Jēkabs savā saimnieciskajā darbībā sekoja merkantilisma teorijai, uzskatot, ka saimniecības attīstības pamatā ir naudas uzkrāšana. • Merkantilisma politikai bija raksturīga vietējās rūpniecības attīstīšana, preču eksports un izejvielu imports.

  15. 16.gs. beigās radās pirmie valsts uzņēmumi, bet to masveida dibināšana izvērsās tieši hercoga Jēkaba laikā: • Kuģu būvētavas Ventspilī, Kuldīgā un Liepājā

  16. Uzbūvēja ap 120 kuģu

  17. Dibināja manufaktūras: • dzelzs cepļi, naglu un enkuru kaltuves, virvju un buru audeklu darbnīcas, kokzāģētavas, darvas cepļi, lielgabalu lietuves, pulvera dzirnavas, ieroču darbnīcas, ražo stiklu, papīru, vadmalu utt.

  18. Lai izvērstu aktīvu saimniecisko darbību pasaules mērogā, hercogs Jēkabs dibināja kolonijas • 1651.g. Sv. Andreja sala Gambijas upes grīvā Āfrikā Sv.Andreja sala mūsdienās

  19. 1653.gadā Tobāgo salu pie D Amerikas krastiem

  20. Galvenie tirdzniecības ceļi

  21. Kurzemes Zemgales hercogiste Krievijas ietekmē

  22. Līdz ar Nīstades miera līgumu sākās Krievijas kundzības laiki Baltijas jūras telpā.Krievijas imperators Pēteris I cerībā iegūt varu pār Kurzemes – Zemgales hercogisti, hercogam Frīdriham Vilhelmam izprecināja sava brāļa meitu Annu.

  23. Atceļā uz Kurzemi, jaunais vīrs nomira. Par Kurzemes hercogu tika iecelts Jēkaba dēls Ferdinands, kurš kā zvērināts vecpuisis kļuva par pēdējo Ketleru dinastijas hercogu. 1655.g. - 1737.g.

  24. Hercogistē līdz pat 1737.gadam paralēli Ferdinandam, kurš lielākoties uzturējās ārzemēs, valdīja arī Frīdriha Vilhelma atraitne – hercogiene Anna, kura 1730.gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu Joanovnu.

  25. Pēc kāpšanas Krievijas impērijas tronī, imperatore Anna Joanovna par Kurzemes Zemgales hercogistes hercogu 1737.gadā iecēla savu favorītu Ernstu Johanu Bīronu.

  26. Pieradis pie lepnas dzīves Krievijas galmā, Ernsts Bīrons arī hercogistē uzcēla greznas pilis Rundālē un Jelgavā. Rundāles pils Jelgavas pils

  27. 1769.g. viņš atteicās no troņa par labu savam dēlam Pēterim Bīronam. Viņš valdīja līdz 1795.g. (trešajai Polijas dalīšanai) un bija pēdējais Kurzemes - Zemgales hercogistes hercogs. Academia Petrina – Pētera Bīrona celtā akadēmija Jelgavā

  28. Kurzemes Zemgales hercogistes hercogi 16.-18.gs.

More Related