1 / 22

Energetiskas koksnes sagatavo ana galvenaja un kop anas cirtes

Energetiskas koksnes resursi. Teoretiski pieejamo resursu grupasagras kopanas cirtes (sikstumbri, veseli koki)krajas kopanas cirtes (sikstumbri, malka, zari, galotnes)kokapstrades atliekas (skaidas, mizas, atgriezumi, koksnes putekli, tehnologiska kelda)reciklejama koksne (tara, mebeles, buvj

jacoba
Download Presentation

Energetiskas koksnes sagatavo ana galvenaja un kop anas cirtes

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


    1. Energetiskas koksnes sagatavoana galvenaja un kopanas cirtes

    2. Energetiskas koksnes resursi Teoretiski pieejamo resursu grupas agras kopanas cirtes (sikstumbri, veseli koki) krajas kopanas cirtes (sikstumbri, malka, zari, galotnes) kokapstrades atliekas (skaidas, mizas, atgriezumi, koksnes putekli, tehnologiska kelda) reciklejama koksne (tara, mebeles, buvju elementi) energetiskas koksnes plantacijas Prakse izmantojamie resursi kokapstrades atliekas malka (galvena un krajas kopanas cirte) specialie produkti (briketes, granulas)

    3. Meizstrades atlieku sagatavoana galvena cirte Potencialie resursi (un to apjoms proporcionali apalajiem sortimentiem) sikkoki, > 6-8 cm, ipai lapu koki (5-10%) koku zari (15-20%) un galotnes (5-10%) malkas sortiments (2-5%) atgriezumi (3-4%) Meizstrades atlieku struktura zari un galotnes 82% sikkoki 10% pames 4% stumbru atgriezumi lidz 4%

    4. Meizstrades atlieku kraja galvenaja cirte Teoretiski pieejamie galvenaja cirte 2,5 milj.m3 vai 25-40 m3 atlieku uz 100 m3 apalo sortimentu Tehniski iegustamie 25-35 m3 uz 100 m3 sagatavoto kokmaterialu tehnologiskie zudumi 20-40%

    5. Meizstrades atlieku sagatavoanai piemerotie mea tipi

    6. Tehnologijas Izstrade mehanizeta ar harvesteru ar motorzagi Zaru vakana kaudzes mehanizeti ar harvesteru kaudzes ar rokam Pieveana zalas atliekas tulit pec sakrauanas ar forvarderu zalas atliekas prese sainos un ved ar forvarderu brunas atliekas nesasainotas ved prom pec apaveanas

    7. Tehnologijas (turp.) Izveana keldu izveana ar keldu vedeju sainu izveana ar kokvedeju celmu izveana ar modificetu keldu vedeju vai kokvedeju keldoana cirsma ar mobilo keldotaju auggala krautuve pie pateretaja (saini, celmi)

    8. Izstrade ar harvesteri

    9. Raoanas izmaksas Meizstrades atlieku keldoana cirsma 8,19 Ls/m3 (3,90 Ls/MWh) Meizstrades atlieku sainoana ar keldoanu auggala krautuve 6,04 Ls/m3 (2,88 Ls/MWh) Meizstrades atlieku keldoana auggala krautuve 7,42 Ls/m3 (3,53 Ls/MWh) Meizstrades atlieku sainoana un keldoana pie pateretaja 5,75 Ls/m3 (2,75 Ls/MWh)

    10. Mea darbu operaciju izmaksas keldoana auggala krautuve 3,67 Ls/m3 ber. pie pateretaja 0,29 Ls/m3 ber. Pieveana zaru pieveana 2,67 Ls/m3 ber. sainu pieveana 1,61 Ls/m3 ber. Izveana keldas ar keldu vedeju 1,08 Ls/m3 ber. saini ar kokvedeju 0,71 Ls/m3 ber.

    11. Celmu kurinama sagatavoana Eglu audzes virspuseja saknu sistema liels sadeganas siltums liela masa Kraja 25-30% no apalkoksnes no 1 ha var sagatavot kurinamo, kas atbilst ap 200 MWh Latvija teoretiski var iegut 0,5-0,6 milj.m3 gada

    12. Tehnologija

    13. Energetiskas koksnes sagatavoana kopanas cirtes Agras (sastava) kopanas cirtes negatavo sortimentus, neveido koridorus strada ar krumgriezejiem un macetem H 4-9 m (atbilstoi MK noteikumiem lidz 6 m) videjas izmaksas LVM 50-70 Ls/ha (Somija 220-250 EUR/ha) Krajas kopanas cirtes gatavo sortimentus, veido tehniskos koridorus no H 6-9 m lidz 10 gadi pirms galvenas cirtes vecuma no augas, no apakas un selektiva kopana tehnologija tada pati ka galvenaja cirte Krajas kopanas cirte lemumu par atstajamiem kokiem pienem operatorsKrajas kopanas cirte lemumu par atstajamiem kokiem pienem operators

    14. Energetiskas koksnes sagatavoana agras kopanas cirtes Kopana un savakana grie ar motorzagi, savac ar rokam (negatavo sortimentus) ar harvesteru (gatavo smalkos apalos sortimentus granulu raoanai) ar harvarderu (giljotina, negatavo sortimentus, bet sagarumo) ar harvestera keldotaja kombinaciju (Danija) Pieveana, keldoana un transports tapat ka galvenaja cirte Produktivitati nosaka galvenokart koku skaits (ar harvarderu ap 7-10 m3/h, ja H ir 10 m)

    15. Iegustama koksnes kraja agras kopanas cirtes

    16. Valsts planoanas dokumenti Strategijas un koncepcijas Energetikas attistibas pamatnostadnes 20062016 gadam Atjaunojamo energoresursu izmantoanas pamatnostadnes 20062010 gadam Nacionalais attistibas plans... Trukst izpratnes par ilglaicigu biomasas resursu pieejamibu Nodoklu politika attieciba uz biomasu ir diskriminejoa Latvijas energetikas politika = elektribas un gazes piegau politika

    17. Normativi MK noteikumi Nr.152 par koku ciranu mea zemes minimalais kerslaukums un atstajamo koku skaits Nr.217 par mea aizsardzibas pasakumiem un arkartas situaciju izsludinaanu mea meizstrades atlieku savakana un uzglabaana, atstajamo koku skaits krajas kopanas cirtes, ar mea aizsardzibu saistitie ierobeojumi Nr.398 Mea atjaunoanas noteikumi nosacijumi kopanai, minimalajam un maksimalajam koku skaitam un treileanas celiem Nr.219 Kartiba, kada noverte atlidzibas apmeru par saimnieciskas darbibas ierobeojumiem... meizstrades atliekas neieklauj zaudejumos

    18. Meizstrades atlieku krajas aprekins Galvenaja cirte Marklunda formula izejas dati videjais augstums un koku sadalijums pa caurmera klasem rezultats dzivo un sauso zaru, ka ari zalena masa izmantoanas piemers programma SF Yield Krajas kopanas cirtes programma SF Yield (var izveleties, kopanu no augas, no apakas vai selektivo kopanu) Sastava kopanas cirtes atliekam Marklunda formula bruto stumbra koksnei Brandela formula

    19. Meizstrades atlieku kurinama kvalitate Rel. mitrums, % svaigam keldam 50-60% pec aveanas 30-40% Pelnu saturs, % 2,3% Beruma blivums, kg/l 0,35 Beruma blivums, kg/l sausnas 0,16 Koksnes siltumspeja, MWh/m3 cie. 2,4 Daudz smalko frakciju skujas un sikie zarini avejot un pievienojot malku, smalkas frakcijas nobirst

    20. Ekonomiska izdeviguma slieksnis Lemuma pienemana meistrades atlieku tehniski pieejamais apjoms krautuve 0,3 m3 cie./m2, sainiem 1 m3 cie./m2 pieveanas cela attalums pateretajs un piegades attalums tehnologijas izvele un raoanas izmaksu aprekins realizacijas cena lemums par raoanas uzsakanu (vai neuzsakanu)

    21. Ietekme uz vidi

    22. Informacijas avoti Cirsmu atlieku izmantoana energoapgade resursu, tehnologiju, ekonomiskas un ietekmes uz vidi novertejums (LVMI Silava, 2005) Ciranas atlieku kurinama sagatavoana ar harvesteru izstradatas kailcirtes (Skogforsk & LVMI Silava, 2005) Energetiskas koksnes resursu vertejums, to sagatavoanas tehnologijas un izmaksas, veicot kopanas cirtes 20-40 gadus vecas meaudzes (LVMI Silava, 2006) Iscirtmeta energetiskas koksnes plantaciju produktivitates paaugstinaanas iespejas (LVMI Silava, 2006)

More Related