1 / 5

DAUDZLAIDUMU LOCĪKLU SIJAS

DAUDZLAIDUMU LOCĪKLU SIJAS. Par daudzlaidumu locīklu sijām sauc statiski noteicamas, ģeometriski nemainīgas sistēmas, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotām savā starpā ar locīklām savienotām vienlaiduma sijām (ar konsolēm vai bez tām). Priekšrocības:

iolana
Download Presentation

DAUDZLAIDUMU LOCĪKLU SIJAS

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. DAUDZLAIDUMU LOCĪKLU SIJAS Par daudzlaidumu locīklu sijām sauc statiski noteicamas, ģeometriski nemainīgas sistēmas, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotām savā starpā ar locīklām savienotām vienlaiduma sijām (ar konsolēm vai bez tām). • Priekšrocības: • Slodzes, kas darbojas uz daudzlaidumu sijas sastāvā ietilpstošo siju konsolēm, samazina maksimālās lieces momentu vērtības salīdzinot ar vienlaiduma brīvi balstītām sijām; • Nevienmērīgs temperatūras sadalījums pa sijas augstumu kā arī balstu sēšanās daudzlaidumu locīklu sijās neizraisa papildus iekšējās piepūles un līdz ar to arī spriegumus, atšķirībā no nepārtrauktām sijām. • Trūkumi: • Locīklas, kas savieno atsevišķos sijas stieņus, sarežģī sijas izgatavošanu un montāžu, kā arī šo locīklu vietās var rasties sijas elastīgās līnijas lūzumi; • Kāda sijas laiduma sabrukums var izsaukt vairāku citu laidumu vai pat visas sijas sabrukumu.

  2. Locīklu siju statiskā noteicamība un ģeometriskā nemainība

  3. ŠķērsspēksQ apskatāmajā šķēlumā skaitliski vienāds ar visu spēku, kas darbojas uz vienu pusi no šķēluma, projekciju uz asi, perpendikulāru stieņa asij, algebrisku summu. Tā spēka projekciju, kas cenšas pagriezt apskatāmo stieņa daļu pulksteņa rādītāja virzienā pret šķēluma smaguma centru, ņemam ar plus zīmi, ja pretī pulksteņa rādītāja virzienam – ar mīnus zīmi. Lieces momentsM apskatāmajā šķēlumā skaitliski vienāds ar visu spēku un spēkpāru, kas darbojas uz vienu pusi no šķēluma, momentu pret šķēluma smaguma centru algebrisku summu. To momentu, kas cenšas stiept apskatāmās stieņa daļas apakšējo pusi, ņemam ar plus zīmi, ja augšējo pusi – ar mīnus zīmi. a) b) c)

  4. Aprēķina gaitā jāveic iespējamās pārbaudes: • 1. Pirms epīru konstruēšanas katram locīklu sijas posmam pārbauda atrastās balstu reakcijas; • 2. Pārbauda atbilstību starp M un Q epīrām un ārējo slodzi: • a) posmiem ar lejupejošu (no kreisās uz labo pusi) momentu epīras raksturu atbilst posmi ar pozitīvām šķērsspēka Q vērtībām, bet posmiem ar augšupejošu M epīras raksturu – posmi ar negatīvu Q; • b) šķēlumos, kur šķērsspēka epīra iet caur nulles vērtību, lieces momenta epīrā ir jābūt ekstremālai lieces momenta vērtībai; • c) posmos, kur nedarbojas izkliedēta slodze, lieces momentu epīrai ir lineārs raksturs, bet šķērsspēks ir konstants; • d) posmos ar izkliedētu slodzi lieces momentu epīrai ir līknes raksturs (vienmērīgi izkliedētas slodzes gadījumā – kvadrātiska parabola), bet šķērsspēku epīras līknes kārta ir par vienu mazāka kā momentu epīrai (vienmērīgi izkliedētas slodzes gadījumā Q epīra ierobežota ar slīpu taisni); • e) koncentrēta spēka pielikšanas vietā lieces momenta M epīrā ir jābūt lūzumam, bet šķērsspēka epīrā lēcienam par pieliktā spēka vērtību; • f) spēkpāra (koncentrēta momenta) pielikšanas vietā lieces momenta M epīrā ir jābūt lēcienam par pieliktā spēkpāra vērtību, bet šķērsspēka epīrā nekas nemainās.

More Related