1 / 23

Mūsdienīgi mācību mēdiji – pedagoģiskās un psiholoģiskās iespējas un izaicinājumi

Mūsdienīgi mācību mēdiji – pedagoģiskās un psiholoģiskās iespējas un izaicinājumi. RTU metodiskā konference, Dr.psych ., asoc.prof . Airisa Šteinberga. No Iliādas līdz virtuālajam alter ego. Akcentu maiņa izglītībā. No ko mācīt (saturs)- No kā mācīt (mācīšanas metodes)-.

Download Presentation

Mūsdienīgi mācību mēdiji – pedagoģiskās un psiholoģiskās iespējas un izaicinājumi

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Mūsdienīgi mācību mēdiji – pedagoģiskās un psiholoģiskās iespējas un izaicinājumi RTU metodiskā konference, Dr.psych., asoc.prof. AirisaŠteinberga

  2. No Iliādas līdz virtuālajam alterego

  3. Akcentu maiņa izglītībā No ko mācīt (saturs)- No kā mācīt (mācīšanas metodes)- uz kāpēc mācīties (motivācija) uz kā mācīties (mācīšanās metodes)

  4. No M.Prenska «spēļu paaudzes»līdz … • Ko nozīmē – «citādāk domājošie» Prenska izpratnē: spēļu paaudzes domāšana. • Lai panāktu uzvedības izmaiņas, noteiktai darbībai jāvelta vismaz 100 minūtes dienā, 5 dienas nedēļā, 5 līdz 10 nedēļas, bet lai runātu par talantu, tad vingrināšanās ilgums ir regulārs 10000 stundu . • Cik laika pie datora pavada vidējais Latvijas students?

  5. M.Prenska formulētās domāšanas izmaiņas • Nevienmērīgs ātrums pretstatā tradicionālajam (Twitchspeedvs. conventionalspeed), • Paralēla datu apstrāde pretstatā lineārai ( Parallelprocessingvs. linearprocessing), • Nejauša izvēle pretstatā secīgai (Randomaccessvs. step-by-step), • Vispirms attēls nevis teksts (Graphics first vs. text first), • Kontakti pretstatā savrupībai ( Connectedvs. Standalone), • Aktivitāte pretstatā pasivitātei (Activevs. Passive), • Spēle pretstatā darbam (Playvs. Work), • Kas man par to būs? (Payoffvs. Patience), • Fantāzija pretstatā realitātei (Fantasyvs. Reality), • Tehnoloģijas kā draugs nevis kā ienaidnieks (Technology-as-friendvs. technology-as-foe )

  6. …«mācīties dabiski» R. un Dž. Keinu izpratnē • 1.princips: Jebkura mācīšanās ir saistīta ar fizioloģiju. • Kapacitāte: Visi studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja/ kad iesaistīti nodarbēs, kas dabiski pieprasa lietot viņu maņas un ķermeņus. • 2.princips: Smadzenes/ prāts ir sociāli • Kapacitāte : Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja viņu vajadzības pēc sociālas saskares un attiecībām ir iesaistītas un atzītas. • 3.princips: Jēgas meklējumi ir iedzimti • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja viņu intereses, mērķi un idejas ir iesaistītas un atzītas • 4.princips: Jēgas meklējumi notiek modelējot • Kapacitāte: Visiem studentiem ir būtisks, pamatīgs nelietots potenciāls uztvert un radīt modeļus un savienot jaunus modeļus ar tādiem, kādus tie jau izprot. • 5.princips. Modelēšanas procesā nozīmīgs ir emocijas • Kapacitāte : Visi studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tiek veicinātas atbilstošas emocijas pirms pieredzes ,pieredzes laikā un pēc tās. • 6.princips: Smadzenes/ prāts pārstrādā daļas un veselumu vienlaicīgi • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, kad detaļas (specifiskus faktus un informāciju) iestrādā veselumos, lai to var uztvert kā notikumu reālajā dzīvē, jēgpilnu stāstu vai projektu, ko paši var radīt vai novērot.

  7. 1.princips: Jebkura mācīšanās ir saistīta ar fizioloģiju.Izpausme: visi studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja iesaistīti nodarbēs, kas dabiski pieprasa lietot viņu maņas un ķermeņus.

  8. 2.princips: Smadzenes/ prāts ir sociāliIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja ir nodrošinātas un pieņemtas viņu vajadzības pēc sociāliem kontaktiem un attiecībām

  9. 3.princips: Jēgas meklējumi ir iedzimtiKapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja mācību procesā ir ņemtas vērā viņu intereses, mērķi un idejas

  10. 4.princips: Jēgas meklējumi notiek modelējotIzpausme: Visiem studentiem ir būtisks potenciāls uztvert un radīt modeļus, savienojot jaunus modeļus ar tādiem, kādus tie jau izprot.

  11. 5.princips. Modelēšanas procesā nozīmīgs ir emocijasIzpausme: Visi studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tiek veicinātas atbilstošas emocijas pirms pieredzes , pieredzes laikā un pēc tās.

  12. 6.princips: Smadzenes/ prāts pārstrādā daļas un veselumu vienlaicīgiIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, kad detaļas (specifiskus faktus un informāciju) iestrādā veselumos, lai to var uztvert kā notikumu reālajā dzīvē, jēgpilnu stāstu vai projektu, ko paši var radīt vai novērot

  13. turpinājums • 7.princips: Mācīšanās procesā iesaistīta gan koncentrētā uzmanība, gan perifērāuztvere • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, kad to uzmanība ir padziļināta un mācīšanā tiek izmantoti daudzslāņaini konteksta piemēri • 8.princips: Mācīšanās ir gan apzināta, gan neapzināta. • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tiem dod laiku reflektēt par un prātā pārstrādāt pieredzes, kuras tiek piedzīvotas. • 9.princips: Ir vismaz divas pieejas atmiņai • Kapacitāte : Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja notiekošais piedāvā dažādas atcerēšanās iespējas. • 10.princips: Mācīšanās ir attīstība. • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja ņem vērā individuālās atšķirības brieduma pakāpē, attīstībā un iepriekšējās mācīšanās pieredzē • 11.princips: Sarežģītu mācīšanos uzlabo izaicinājums un nomāc bezspēcības un/ vai noguruma draudi • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tie ir atbalstošā, spēcinošā un izaicinošā vidē • 12.princips: Katras smadzenes ir unikālas • Kapacitāte: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja iesaista viņa unikālos un individuālos talantus, spējas un kapacitātes

  14. 7.princips: Mācīšanās procesā iesaistīta gan tīšā uzmanība, gan perifērā uztvereIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, kad to uzmanība ir padziļināta un mācīšanā tiek izmantoti daudzveidīgi konteksta piemēri

  15. 8.princips: Mācīšanās ir gan apzināta, gan neapzināta.Izpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tiem dod laiku reflektēt un prātā pārstrādāt iegūto pašpieredzi

  16. 9.princips: Ir vismaz divas pieejas atmiņaiIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja notiekošais piedāvā dažādas atcerēšanās iespējas.

  17. 10.princips: Mācīšanās ir attīstība.Izpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja ņem vērā individuālās atšķirības brieduma pakāpē, attīstībā un iepriekšējās mācīšanās pieredzē

  18. 11.princips: Sarežģītu mācīšanos uzlabo izaicinājums un nomāc bezspēcības un/vai noguruma draudiIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja tie ir atbalstošā, stiprinošā un izaicinošā vidē

  19. 12.princips: Katras smadzenes ir unikālasIzpausme: Studenti spēj efektīvāk uzņemt un aptvert mācāmo saturu, ja iesaista viņa unikālos un individuālos talantus, spējas un potenciālu

  20. Iespēju un izaicinājumu izvērtējums • Iespējas: • Divritenis jau ir izdomāts!!! • Uzsvars uz mācīšanos, nevis mācīšanu! • Prasme izmantot gan «veco», gan «jauno» domāšanu paver jaunas sadarbības iespējas (atbildības deleģēšana!!!) un atvieglo studiju procesu

  21. Izaicinājums • Kā nepazaudēt citas mācību mēdiju iespējas? Dzīvā un rakstītā vārda zaudējuma psiholoģiskās sekas skar gan intelektuālo, gan emocionālo, gan fizisko un sociālo jomu.

  22. Secinājumi • Mācību mēdiji maina pieredzes pielietojuma fokusu • Cilvēka domāšana mainās reizē ar tehnoloģiju lietošanas pieredzi • Lai uzlabotu gan mācību procesu, gan rezultātu, mācību metožu un mēdiju izvēle ir balstāma izpratnē par cilvēka smadzeņu darbību un psiholoģiju • Apvienojot cilvēka personības un runas, rakstītā vārda un datora iespējas, var integrēt «veco» un «jauno» domāšanu, tādejādi padarot efektīvāku gan mācību procesu, gan mācīšanās rezultātu.

  23. Pats galvenais - iemācītcilvēkudomāt. (B.Brehts)

More Related