K dras ieguve latvij
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 26

Kūdras ieguve Latvijā PowerPoint PPT Presentation


  • 157 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

K R A. Kūdras ieguve Latvijā. 2011 . Rīga G.Cankalis u.c. Purvu izplatība Eiropā. P urvi aizņem apmēram 956,949 km² no visas Eiropas teritorijas.

Download Presentation

Kūdras ieguve Latvijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


K dras ieguve latvij

K R A

Kūdras ieguve Latvijā

2011. Rīga G.Cankalis u.c.


K dras ieguve latvij

Purvu izplatība

Eiropā

Purvi aizņem apmēram 956,949 km² no visas Eiropas teritorijas.

Tie visplašākās teritorijas aizņem Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kur atrodas ~75% no purviem kas saglabājušies Eiropā.


K dras ieguve latvij

  • Kūdras atradnes aizņem 6811,88 km2 vai 10,5 % no Latvijas teritorijas (64589 km2).

  • Apzinātas vairāk kā 9600 atradnes no kurām vairāk kā 5100 ir lielākas par 10 ha un vairāk par 1100 lielākas par 100 ha.

  • Atradnēs uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu 40% mitras, dažādu tipu, kūdras.

  • Latvijā atrodas aptuveni 0,4% no pasaules kūdras krājumiem.

  • Detāli izpētītie kūdras krājumi purvos, kur vēl nav uzsākta kūdras ieguve, ir tuvu 160 milj.t.

  • No detāli pētītajiem kūdras krājumiem ap 35% jeb 55 milj.t atrodas aizsargājamajās teritorijās.


K dras ieguve latvij

Daži fakti no vēstures:

  • Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gs. sākumā.

  • 1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu.

  • Intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana sākās tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā.

  • Tika nodibināta Kūdras izmantošanas valde.

  • Sistemātiska purvu apzināšana uzsākta pagājušā gadsimta 20-tajos gados, kad pie Latvijas Universitātes tika nodibināta Purvu un kūdras izmantošanas katedra, kas pārtapa Purvu institūtā.


K dras ieguve latvij

Ieskats kūdras ieguves vēsturē Latvijā

  • Pirms Pirmā pasaules kara kūdru raka jau vairāk kā 300 purvos. Visbiežāk ļoti nelielos apjomos un tikai vienas vai divu saimniecību vajadzībām (kurināšanā un lauksaimniecībā).

  • Pagājušā gadsimta 30-tajos gados nodibināja vairākus lielus valsts uzņēmumus kūdras ieguvei - “Misas kūdras fabrika”, “Olaines kūdras fabrika”, “Līvānu kūdras fabrika”.

  • Pēc Otrā pasaules kara nodibināja vēl vairākas jaunas kūdras fabrikas – “Baložu”, “Sedas”, “Cesvaines” un citas.

  • Vēl kūdru ieguva vairāki pārvietojamo mehanizēto kolonu uzņēmumi. Lielākais kūdras pieprasījums bija enerģētikā (Rīgas TEC 1) un lauksaimniecībā - pakaišiem.

  • 1996.gadā nodibināja sabiedrisku organizāciju - Latvijas Kūdras ražotāju asociāciju, kura veicina kūdras ražošanas attīstību valstī. Šobrīd no asociācijas biedriem 16 ir kūdras ieguvēji.

  • 2009.gadā 68 purvos kūdru ieguva 42 firmas un privātie uzņēmumi


K dras ieguves vietas 2009 gad

Kūdras ieguves vietas 2009.gadā


K dras ieguve latvij

  • Maksimālie kūdras ieguves apjomi (> 3 milj.t gadā) saistīti ar periodu, kad Latvijā to plaši izmantoja enerģētikā (Rīgas TEC-1)

  • Ieguves apjomu pazemināšanās zem 1 milj.t gadā skaidrojami ar krasu tās pielietošanas samazināšanos pakaišiem


K dras ieguves apjomu izmai as latvij p c 2000 gada t kst t

Kūdras ieguves apjomu izmaiņas Latvijāpēc 2000. gada (tūkst.t)

  • 2009.gadā Latvijā tika iegūts 855,4 tūkst.t 40% mitras kūdras

  • Kūdras ražotāju asociācijas uzņēmumi ieguva 640,68 tūkst.t kūdras jeb 75% no kopējā apjoma


K dras ieguve latvij

2009.gadā kūdras ieguvi veica 42 uzņēmumi no kuriem 16 bija Kūdras ražotāju asociācijas biedri.

Kūdras ieguve notika 68 atradnēs.

Kūdras ražotāju asociācijasuzņēmumi ieguvi veica 47 atradnēs vai to daļās, bet pārējie uzņēmumi 30 atradnēs vai to daļās.

SIA “Pindstrup Latvia” kūdras ieguvi veica 7 atradnēs, bet A/S “Seda” un

SIA “FloraBalt SIA” 6 atradnēs.

Kūdras ieguves apjoms asociācijas uzņēmumos 2009.gadā svārstījies no 9,0 līdz 113,8 tūkst.t.

Citos uzņēmumos 2009.gadā ieguves apjomi mainās no 0,06 līdz 33,6 tūkst.t.

Vēl SIA “Sanare-KRC Jaunķemeri” Slokas purvā ieguvis 0,67 tūkst.t dziedniecisko dūņu kuru mitrums ir 90%.


2009 gad ieg t s k dras apjomi pielietojot da das ieguves tehnolo ijas

2009.gadā iegūtās kūdras apjomi (%) pielietojot dažādas ieguves tehnoloģijas

  • Pakāpeniski pieaug iegūtās gabalkūdras un grieztās kūdras apjomi


K dras ieguve latvij

Saražotā produkcija

  • Sūnu frēzkūdra

  • Grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb drupināta)

  • Frakcionēta un neitralizēta kūdra

  • Kūdras mikrodārziņš, maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem

  • Profesionālie kūdras substrāti

  • Kurināmā frēzkūdra un gabalkūdra

  • Kūdras granulas, no 2010.gada arī briketes, apkurei

  • Dziednieciskās dūņas


Vair k k 2 3 no ieg t s k dras un t s produkcijas tiek iepakota

Vairāk kā 2/3 no iegūtās kūdras un tās produkcijas tiek iepakota


K dras ieguve latvij

Kūdra kā kurināmais


K dras ieguve latvij

Kūdras ražotāju asociācijas uzņēmumu apgrozījums 2009.gadā sastādīja vairāk kā 51 milj. Ls un tajā skaitā eksports sastādīja ap 47 milj. Ls

Strādājošo skaits asociācijas uzņēmumos svārstās ap 1500 cilvēkiem, bet kūdras ieguves sezonas laikā tas pieaug vairāk kā 2 reizes


K dras ieguve latvij

Kūdras eksports

Vairāk kā 95% no iegūtās kūdras eksportē uz 87 Pasaules valstīm. Eksportē gan frēzkūdru, gan griezto sūnu kūdru, gan dažādus substrātus


K dras ieguve latvij

Kūdras pārstrādes un izmantošanas perspektīvas

Kūdras ražotāju asociācija sadarbojoties ar Valsti saskata perspektīvas sekojošos virzienos:

1.Rast iespēju kūdras plašākai izmantošanai enerģētikā - atbilstoši pieņemtajām “Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007. – 2016.gadam”, kurā teikts ka valdība atbalstīs atjaunojamo resursu izmantošanu, lai samazinātu atkarību no importētiem energoresursiem. Šajā sakarā: zinātnieki kūdru uzskata par biokurināmo, kas lēnām atjaunojas. Balstoties uz aprēķiniem, lai izlietotu visus rūpnieciskos, kurināšanai izmantojamos, kūdras krājumus un iegūstot tos bāzes scenārija apmēros (2020.gadā –

0,73 milj.t), nepieciešami 300 gadi. Šobrīd valsts kopējā enerģētikas bilancē kūdra sastāda tikai 0,1%.

2.Jaunu profesionālo kūdras substrātu izveide un ražošana.

3.Kūdras kompleksā pārstrāde kuras rezultātā radīt humīnskābes, lopbarības raugu, krāsvielas, aktīvās ogles, humusa produktus u.c.


Lkra nost ja

LKRA nostāja

  • Apzināties kūdras rūpniecības devumu valsts labklājības veidošanā

  • Valstiskā / pašvaldību līmenī izveidot sarakstu ar nākotnes kūdras ieguves platībām

  • Iztrādājot teritoriālo plānojumu paredzēt rūpnieciski izmantojamās kūdras ieguves lauku teritorijas

  • Nenodot nesamērīgi daudz kūdras purvu platības dabas liegumos

  • Izstrādāt vienotus kūdras ieguves teritoriju:

    5.1. nomas līgumu nosacījumus

    5.2. izsoļu organizāšanas nosacījumus


  • Login