Studiju kurss
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 51

2. lekcija. Ūdens īpašības, vides pH, buferšķīdumi. Organisko savienojumu funkcionālās grupas. PowerPoint PPT Presentation


  • 181 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Studiju kurss Bioloģija laboratorijā. Bloks Šūnas bioloģija, bioķīmija, ģenētika. 2. lekcija. Ūdens īpašības, vides pH, buferšķīdumi. Organisko savienojumu funkcionālās grupas. Māris Lazdiņš LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra. Ķīmiskās saites. Kovalentās saites.

Download Presentation

2. lekcija. Ūdens īpašības, vides pH, buferšķīdumi. Organisko savienojumu funkcionālās grupas.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Studiju kurssBioloģija laboratorijā

BloksŠūnas bioloģija, bioķīmija, ģenētika

2. lekcija.

Ūdens īpašības, vides pH, buferšķīdumi.

Organisko savienojumu funkcionālās grupas.

Māris Lazdiņš

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Ķīmiskās saites

Kovalentās saites

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Saites veidošanas shēma - ūdeņradis

H HH H

+

Struktūrformula: HH

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kopēju elektronu pāru veidošana, aizpildot ārējās elektronu orbitāles

Viens kopējs elektronu pāris

Saites enerģija: ~80 kcal/mols

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Saites veidošanas shēma - skābeklis

O OO O

+

Struktūrformula: O O

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kopēju elektronu pāru veidošana, aizpildot ārējās elektronu orbitāles

Divi kopēji elektronu pāri

Saites enerģija: ~150 kcal/mols

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Saites veidošanas shēma - slāpeklis

N NN N

+

Struktūrformula: N N

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kopēju elektronu pāru veidošana, aizpildot ārējās elektronu orbitāles

Trīs kopēji elektronu pāri

Attēlē parādīti tikai ārējā līmeņa elektroni

Saites enerģija: ~200 kcal/mols

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H

H CH

H

Struktūrformula:

H

H C H

Metāna telpiskā struktūrformula:

H

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kovalentās saites veidošanās starp dažādiem atomiem: ogleklis - ūdeņradis

Saites veidošanas shēma Attēlē parādīti tikai ārējā līmeņa elektroni

+ 4 x

C H

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Saites veidošanas shēma

O C O O C O

+

+

Struktūrformula: O C O

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kovalentās saites veidošanās starp dažādiem atomiem: ogleklis - skābeklis

Attēlē parādīti tikai ārējā līmeņa elektroni

( CO2)

Ogleklis veido četrus, skābeklis - divus kopējo elektronu pārus.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H NH

H

Saites veidošanas shēma

Struktūrformula:

Amonjaka telpiskā struktūrformula

H N H

H

Slāpeklis veido trīs, ūdeņradis - vienu kopēju elektronu pāri.

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Kovalentās saites veidošanās starp dažādiem atomiem: slāpeklis - ūdeņradis

Attēlē parādīti tikai ārējā līmeņa elektroni

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

N

H

O

S

C

P

Ķīmiskās saites: kovalentā saite

Ūdeņradis Skābeklis Slāpeklis

Ogleklis Fosfors Sērs, *parasti bio- organiskos savienojumos

Organisko vielu struktūrformulās ar svītru apzīmē atoma veidoto kovalento saišu skaitu.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Ķīmiskās saites

Jonu saiti veidojot, atomu ķīmisko vērtību (valenci) nosaka atdoto vai pieņemto elektronu skaits.

Kovalento saiti veidojot, atomu ķīmisko vērtību (valenci) nosaka kopējo elektronu pāru skaits.

Bioloģisko makromolekulu struktūras pamatu veido kovalentās saites.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H

C

O

H

N

H

H

H

H

H

H

H

Starpmolekulu mijiedarbības - ūdeņraža saite

Nepolāra molekula

- telpā vienmērīgs lādiņa / ūdeņraža atomu sadalījums

Polāras molekulas

- telpā nevienmērīgs lādiņa / ūdeņraža atomu sadalījums

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Starpmolekulu mijiedarbības - ūdeņraža saite

Nepolāra molekula

- telpā vienmērīgs lādiņa / ūdeņraža atomu sadalījums

Polāras molekulas

- telpā nevienmērīgs lādiņa / ūdeņraža atomu sadalījums

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Starpmolekulu mijiedarbības - ūdeņraža saite

Elektrostatiska mijiedarbība starp polāru molekulu vai molekulu funkcionālo grupu daļēji elektronegatīviem atomiem (O, N, P) un daļēji elektropozitīvu ūdeņraža atomu.

H

R OHN R

H

R OHO R

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Starpmolekulu mijiedarbības - ūdeņraža saite

H2O

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Starpmolekulu mijiedarbības - ūdeņraža saite

Enerģija: 3 - 5 kcal/mols

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

H2O

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Virsmas spraigums

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Virsmas spraigums

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Virsmas spraigums

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Adhēzija

- spēja turēties klāt

hidrofīlu materiālu

virsmām

Kapilārie spēki

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Kohēzija (+ adhēzija)

Transpirācija

Ūdens molekulu avstarpējā

saistība

Osmoze

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Siltumietilpība

Laba temperatūras stabilizācija

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Siltumietilpība

Inertums pret straujām temperatūras svārstībām

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Siltumietilpība,

dzesēšana iztvaikojot

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Blīvuma samazināšanās sasalstot

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Blīvuma samazināšanās sasalstot

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Spēja šķīdināt polārus un joniskus savienojumus

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Spēja šķīdināt polārus savienojumus

Polāri savienojumi ir hidrofīli,

lielu molekulu daļas var būt hidrofīlas

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Bioloģiski nozīmīgās ūdens īpašības

Atgrūšanās no nepolāru savienojumu virsmas

Nepolāri savienojumi ir hidrofobi

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H2O + H2O H3O+ + OH-

H2O H+ + OH-

+

-

+

+

O

O

O

O

O

H

H

H

H

H

H

H

H

H

H

H

Ūdens disociācija

Hidroksonija un hidroksīda

joni

vai vienkāršotā veidā

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Ūdens disociācija

Ūdeņraža (hidroksonija) un hidroksīda jonu koncentrācija tīrā ūdenī, ideālos apstākļos ir 10-7 M.

Disociētā stāvoklī ir tikai 1 no 554 000 000 ūdens molekulām.

Ūdens šķīdumos H+ un OH- koncentrācija ir savstarpēji saistīta.

Palielinot vienu, otra tikpat reižu samazinās, bet koncentrāciju reizinājums paliek nemainīgs.

[H+] · [OH-] = 10 -14 M2

[ jonu molārā koncentrācija ]

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

pH

Daudzu bioķīmisko reakciju norisi būtiski ietekmē H+ un OH- jonu koncentrācija vidē.

Tā kā abu šo jonu koncentrācijas ūdens šķīdumos ir savstarpēji saistītas ( [H+] · [OH-] = 10 -14 M2 ), ūdens šķīdumu vidi var raksturot, norādot tikai vienu no šīm koncentrācijām.

Pieņemts norādīt [H+]jonu koncentrāciju.

Vienkāršākam pierakstam ieviestas pH vienības.

pH = - lg [H+]

Tīram ūdenim pH= - lg[10-7] = -(-7) = 7

Neitrālai videi pH = 7

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

pH

Ūdens šķīdumos pH skalas lielākā vērtība ir 14 (- log[10-14]) , mazākā vērtība ir 0 (- log[100]), taču īpašos gadījumos pH var būt <0 vai > 14.(Piemēram, ja [H+] koncentrācija lielāka par 1M (teiksim, 10 M), aprēķiniem lietojot pH izteiksmes formulu, sanāk, ka pH<0, jo 10=101; pH=-lg[101]= -1)

Vides reakcija:

Skāba Neitrāla Sārmaina

pH 0 7 14

[H+]

[OH-]

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

pH

Parasti pH jēdzienu un skalu izmanto aplūkojot ne pārāk koncentrētus vielu šķīdumus ūdenī.

Ja pH skalu izmanto šķīdumiem citos šķīdinātājos (ne ūdenī), skalas robežas un neitrālās vides reakcijas vērtības būs savādākas.

pH skala šķīdinātājos:

Fenolā

Etanolā

Anilīnā (fenilamīnā)

pH 0 7 14 21 28

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Stipra skābeHCl H+ + Cl-

Vāja skābeH2CO3 H+ + HCO3-

+

O

H

H

H

ogļskābe

hidrogēnkarbonāta jons

Skābes un sārmi

Skābes ir vielas, kuras palielina H+ jonu koncentrāciju šķīdumā (disociē vidē papildus H+ jonus).

Skābas vides pH < 7,0

Vājas skābes disociē (sadalās) jonos tikai daļēji, stipras – pilnīgi vai gandrīz pilnīgi.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

NaOH Na+ + OH-

OH- + H+ H2O

O

H

H

H

Skābes un sārmi

Sārmi (bāziskas vielas) ir vielas, kuras vidē samazina H+ jonu koncentrāciju:

- piesaista H+ jonus tiešā veidā,

NH3 + H+ NH4 +

- vai disociē jonus, kuri piesaista H+ jonus.

Sārmainas vides pH > 7,0

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

HCl H+ + Cl-

O

H

H

H

pH

Stipras skābes šķīduma pH aprēķins:

Sālsskābe, kā stipra skābe, atšķaidītā ūdens šķīdumā (piemēram, 0,001 M) ir pilnīgi disociējusies jonos.

Tātad H+ jonu koncentrācija šķīdumā ir 10-3 M

pH = - lg[10-3] = -(-3) = 3

Bet OH- jonu koncentrācija šķīdumā ir:

10-14 / 10-3 = 10-11 M

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Skābes un sārmi

Dažādu šķīdumu pH vērtības

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Skābes un sārmi

Skābju un sārmu stiprumu raksturo to disociācijas konstante pK.

pK ir skaitliski vienāds ar pH vērtību, pie kura puse vielas molekulu šķīdumā ir disociētā stāvoklī.

Jo mazāks pK, jo stiprāka skābe.

Div- un trīsvērtīgām skābēm katrai disociācijas stadijai ir sava pK vērtība.

H3PO4 H2PO41- + H+ pK = 1.8

H2PO41-HPO42- + H+ pK = 7.2

HPO42- PO43- + H+ pK = 12.7

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Skābes un sārmi

Skābju un sārmu stiprumu raksturo disociācijas konstante pK.

H3PO4 H2PO4- + H+ pK = 1.8

H2PO4-HPO42- + H+ pK = 7.2

HPO42- PO43- + H+ pK = 12.7

Izteiktas skābes īpašības

Sārma īpašības

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

Skābes un sārmi

Vidē, kuras pH 6-8: no fosfātiem fosforskābe vai brīvs fosfātu jons (PO4-3) praktiski neveidosies!

HPO4 2- H+ + PO43-

H2PO4 -+ H+  H3PO4

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Bioķīmisko reakciju gaitā var veidoties gan skābi gan bāziski produkti.

Bet noteikta, optimāla pH saglabāšana organismam ir vitāli svarīga.

Buferšķīdumi vai bufersistēmas ir šķīdumi, kuri spēj uzturēt gandrīz nemainīgu vides pH, neraugoties uz nelielu skābes vai sārma daudzumu pievienošanu šiem šķīdumiem.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Bufersistēmas veido divi vai vairāki komponenti, no kuriem

- viens - spēj disociēt H+ jonus, ja to koncentrācija šķīdumā samazinās (darbojas kā vāja skābe),

- otrs - spēj piesaistīt H+ jonus, ja to koncentrācija šķīdumā palielinās (darbojas kā vāji bāziska viela, saistītā bāze).

Ja vidē pH palielinās

H2PO4 -H++HPO42-

Ja vidē pH samazinās

H+ donors H+ akceptors

(skābe) (bāze, saistītā bāze)

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Dzīvajos organismos bieži darbojas karbonātu un fosfātu bufersistēmas.

Asins

bufersistēma

Citoplazmas

(iekššūnu)

bufersistēma

H2CO3 HCO3-+ H+ pK = 6,1

H2CO3 CO2+ H2O (37°C)

(H3PO4 H2PO4- + H+) pK = 1.8

H2PO4-HPO42- + H+ pK = 7.2

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Hendersona – Haselbalha vienādojums:

[konjugētā bāze]

[skābe]

pH = pK + lg

[konjugētā bāze] [ HPO42-] 5

= = = 1

[skābe] [ H2PO4-] 5

Jonu simetriska līdzsvara gadījumā:

pH = pK + lg(1) = pK + 0

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

+

O

H

H

H

Cl-

Cl-

Buferšķīdumi

Pievienojot nedaudz stipras skābes (HCl) līdzsvars tiek nobīdīts nedisociēta dihidrogēnfosfāta virzienā.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Piemēram,

Ūdenim pievienojot HCl līdz 0.01 M koncentrācijai,

pH būs 2.

0.1 M hidrogēnfosfāta/dihidrogēnfosfāta buferšķīdumam ar pH 7.2

pievienojot HCl līdz 0.01 M koncentrācijai,

pH būs:

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

Līdzsvars pirms HCl pievienošanas:

0,05M 0,05M 0,05M

H2PO4- HPO42- + H+

+HCl

0,01M 0,01M 0,01M

HCl Cl- + H+

H2PO4- HPO42- + H+

0,06M 0,04M 0,05M

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

H2PO4- HPO42- + H+

0,06M 0,04M 0,05M

[HPO4-] 0,04

[H2PO42-] 0,06

=

= 0,67

pH = 7.2 + lg 0.67 = 7.2 + (-0.174) = ~ 7.0

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

H+

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

HPO42-

+

O

H

H

H

OH-

OH-

Na+

Na+

Buferšķīdumi

Pievienojot nedaudz stipra sārma (NaOH) līdzsvars tiek nobīdīts disociēta dihidrogēnfosfāta virzienā.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

+

O

H

H

H

Buferšķīdumi

7,2

H2PO4 - + OH-HPO42- + H2O

Šķīdumu buferspējas ir vislielākās 1 pH vienības robežās ap pK

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


2 lekcija dens pa bas vides ph bufer dumi organisko savienojumu funkcion l s grupas

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML


  • Login