KĀ TAPT PESTĪTAM

1. 5. tēma 2. augustā, 2014 KĀ TAPT PESTĪTAM

2. “14 Tāpēc, itin kā Mozus tuksnesī čūsku ir paaugstinājis, tāpat tam Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam,15 ka visi, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet to mūžīgo dzīvošanu dabū.” (Jņ 3:14-15 ; 1877.g.t.) Pestīšana, kuru Jēzus nodrošināja pie krusta, mums pieejama ar vairākiem nosacījumiem. Kādi tad ir soļi ceļā uz pestīšanu? Atzīt nepieciešamību. Nožēlot. Ticēt uz Jēzu Kristu. Pieņemt Jēzus taisnīgumu. Sekot Jēzum.

3. ATZĪSTOT NEPIECIEŠAMĪBU “Un kad tas būs nācis, tas to pasauli pārliecinās par to grēku, par to taisnību un par to sodu.” (Jņ 16:8 ; 1877.g.t.) Jēzu apsūdzēja saistībā ar grēciniekiem, uz ko Jēzus atbildēja: “31... «Tiem veseliem ārsta nevajag, bet tiem vājajiem. 32Es neesmu nācis, taisnos aicināt, bet grēciniekus pie atgriešanās no grēkiem.” (Luk 5:31-32 ; 1877.g.t.) Kad esam slimi, mēs uzmeklējam ārstu. Līdzīgā veidā, mēs meklējam pestīšanu, ja vien – jūtamies grēcinieki. Svētais Gars darbojas mūsu apziņā, uzrādot mums mūsu grēkus. Viņš rada mūsos patiesu vainas apziņu. Šī vainas apziņa vada mūs pie ilgām pēc Pestītāja. Ja mēs To neuzklausām, mēs nocietinām savas sirdis pret Svēto Garu un tā darbību mūsos. Tam seko Svētā Gara balss apklušana mūsos – soli, pa solim..

4. NOŽĒLOJOT “Bet Pēteris uz tiem sacīja: atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristītiesuz Jēzus Kristus vārdu un uz grēku piedošanu, tad jūs tā Svētā Gara dāvanu dabūsiet.” (Ap.D.2:38 ; 1877.g.t.) Atzīstot mūsu grēkus nav pietiekoši, lai taptu glābts. Tam jāseko nožēlai. Jēzus teica: “Es jums saku: nē; bet ja jūs neatgriežieties no grēkiem, tad jūs arī visi tāpat tapsiet nomaitāti.” (Lūk 13:3 ; 1877.g.t.) Patiesa nožēla ietver sevī trīs soļus: Atzīt faktu, ka esi grēcinieks. Just kaunu par to, ko esi darījis. Patiesi vēlēties nekad vairs negrēkot. Mums piemīt dabiska tendence attaisnot savu grēku; nenožēlot to. Nožēla ir Dieva dāvana, par ko Pāvils saka sekojošo: “Jeb vai tu nicini Viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka tā Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?”(Rom.2:4 ; 1877.g.t.)

5. TICOT UZ JĒZU “Un tie sacīja: tici iekš to Kungu Jēzu Kristu, tad tu un viss tavs nams mūžīgi dzīvos.’” (ap.D. 16:31 ; 1877.g.t.) Atzīstot grēku un nožēlojot to ir ļoti svarīgi soļi, un tomēr – tie nevienu nespēj izglābt. Mums jātic Jēzum Kristum un pilnībā jāpaļaujas uz Viņa dāvāto žēlastību caur Viņa upuri. Ticības pestījošais spēks nāk no Dieva, nevis no ticīgā. Ticība arī ir Dieva dāvana (Ef. 2:8)

6. “Ticība, kas Kristu tikai teorētiski pieņem par pasaules Pestītāju, nekad nevar dziedināt dvēselei. Glābjoša ticība nav tikai patiesības atzīšana ar prātu. Tas, kurš grib iegūt pilnīgu izpratni, pirms parāda savā dzīvē ticību, nevar saņemt Dieva svētības. Nepietiek, ja ticam tikai mācībai par Kristu, mums jātic Viņam. Vienīgā ticība, kas mums var palīdzēt, ir tā, kas Viņu satver kā personīgo Pestītāju, pieņemot Viņa nopelnu par savējo. Daudzi iedomājas, ka ticība ir tikai uzskati. Glābjoša ticība būtībā ir darījums, kura rezultātā tie, kas pieņem Kristu, savieno sevi derības attiecībās ar Dievu. Īsta ticība ir dzīva. Dzīva ticība nozīmē spēka pieplūdumu un pieaugošu uzticēšanos, līdz dvēsele kļūst par uzvarošu spēku. .” E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 36, pg. 347)

7. PIEŅEMOT KRISTUS TAISNĪGUMU “11Tad tas ķēniņš iegāja tos viesus aplūkot un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs. 12Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis neapģērbies kāzu drēbēs? Bet viņš palika kā mēms. 13Tad tas ķēniņš uz saviem kalpiem sacīja: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”(Mat22:11-13 ; 1877.g.t.) Mēs nevaram ieiet Debesu Ķēniņvalstībā bez tērpšanās īpašā apģērbā. Kas tas ir par tērpu? Jesaja saka: “Es priecājos ar lielu prieku iekš tā Kunga, mana dvēsele līksmojas iekš mana Dieva. Jo Viņš mani apģērbis ar pestīšanas drēbēm, ar taisnības svārkiem Viņš mani apsedzis, it kā brūtgans ar svētku glītumu apģērbjas, un kā brūte ar savu skaisto apģērbu izgreznojas.” (Jes 61:10 ; 1877.g.t.) Garīgi – mēs esam kaili. Apģērbties ar pestīšanu nozīmē – pieņemt Kristus taisnību, atsakoties no savējās. “Jo To, kas no nekāda grēka nav zinājis, Viņš priekš mums par grēku ir darījis, ka mēs iekš Tā kļūtu Dieva taisnība.” (2 Kor 5:21;1877.g.t.)

8. SEKOJOT JĒZUM “Tad Jēzus uz tiem jūdiem, kas iekš Viņu ticējuši, sacīja: ja jūs paliekat manā vārdā, tad jūs patiesi esat mani mācekļi.’” (Jņ 8:31 ; 1877.g.t.) Mēs esam gājuši pareizos soļus un tagad esam pestīti. Un tomēr, tas nav ceļa noslēgums. Jēzus aicināja tos, kas Tam seko, darīt vēl divas lietas: • Palikt Viņa Vārdā. • Dzīvot saskaņā ar “mācību”, kas atrodama Bībelē (Titus 2:1) • Būt Viņa mācekļiem. • Sekot Jēzus piemēram, mīlēt Viņu pāri visām lietām un stāstīt citiem par Viņu (1 Jņ2:6; Mat10:37; Mat 28:19-20)

9. KĀDI SOĻI MŪS VED PIE PESTĪŠANAS? Nav pilnīgi nekas, ko mēs varētu darīt, lai iegūtu, nopirktu vai nopelnītu pestīšanu. Viss ir tikai Dieva rokās. “Jo Dievs, tas iekš jums padara ir to gribēšanu ir to padarīšanu pēc sava labā prāta.” (Filp 2:13 ; 1877.g.t.)