1 / 24

IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA:

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Metodiskais materiāls “16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai”. IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA:.

goro
Download Presentation

IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA:

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaMetodiskais materiāls“16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai”

  2. IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA: • Bērnunama bērniem attīstības temps ir palēnināts, trūkst nedalītas uzmanības un emocionālas stimulācijas, kas būtiski nepieciešama attīstībai. • Bieži vien dzīvojot kādā no aprūpes iestādēm bērniem formējas grupveida stereotips par kopīgo dzīvošanu un arī pārliecība, ka pasaule ārpus aprūpes iestādes sienām ir draudīga. • Tādējādi aizejot no aprūpes iestādes vairums jauniešu turpina dzīvot desocializētās grupās un veidot jaunus sociālos bāreņus, jo neizprot ģimenes attiecības un nespēj tās realizēt.

  3. Grūtības uzsākot patstāvīgu dzīvi Ar kādām grūtībām jaunieši saskaras uzsākot patstāvīgu dzīvi? • Zema motivācija mācīties un strādāt; • Orientācija uz tagadni, sašaurināta nākotnes perspektīva; • Grūtības plānot savu laiku, pieņemt lēmumus; • Neadekvāts pašvērtējums un paštēls; • Grūtības veidot veiksmīgas attiecības; • Grūtības uzņemties atbildību; • Grūtības atrast darbu; • Sliktāks veselības stāvoklis; • Grūtības atrast un saglabāt dzīvesvietu; • Stereotipi, diskriminācija;

  4. METODISKĀ MATERIĀLA MĒRĶIS: • Šis metodiskais materiāls ir domāts gan aprūpes iestāžu administrācijai, darbiniekiem, kā arī psihologiem vai sociāliem darbiniekiem, kas strādā ar jauniešiem un gatavo viņus patstāvīgai dzīvei pēc pilngadības sasniegšanas. • Iespējams pielietot gan izglītojošās nodarbībās ar aprūpes iestāžu bērniem, gan psihologa un sociālā darbinieka individuālā vai grupas darbā ar aprūpes iestāžu audzēkņiem.

  5. METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS TĒMAS: Ārpus ģimenes aprūpes iestādes audzēkņu galvenās grūtības uzsākot patstāvīgu dzīvi Metodiskie ieteikumi darbā ar ārpus ģimenes aprūpes iestādes audzēkņiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai: 1. Sociālpsiholoģiskie treniņi • Sensorais līmenis • Kognitīvais līmenis • Emocionālais līmenis • Sociālais līmenis 2. Jauniešu sociālo prasmju attīstīšana • Rakstisku dokumentu noformēšana • Darba meklēšana, pieteikšanās darbā • Dzīvojamās platības atrašana • Budžeta plānošana

  6. METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS TĒMAS: 3. Jauniešu sadzīves organizēšanas prasmju pilnveidošana • Prasmes • Atbildība, pienākumi 4. Jauniešu izglītošanās iespējas • Talanti, intereses • Izglītība 5. Jauniešu laika organizēšanas prasmju attīstīšana • Laika plānošana • Brīvā laika pavadīšana 6. Atbalsta personāls jauniešiem 7. Atbalsta grupas jauniešiem 8. Galvenās vadlīnijas sarunā ar jaunieti • Sarunas pamatprincipi • Iespējamās grūtības sarunā ar jaunieti • Saskarsmes prasmes

  7. SENSORAIS LĪMENIS • Pamatlīmenis, kuru apmierinot, notiek veiksmīga bērna attīstība, saistīts ar visagrīnākajiem un visdziļākajiem traucējumiem bērna attīstībā. • Atteikšanās no bērna, ievietojot to bērnu namā, vai psiholoģiska nepatika pret bērnu pēc dzemdībām, krasi samazina bērna ķermeniskos, dzirdes, redzes kontaktus ar savu māti vai mātes aizstājēju. • Bērns nepiedzīvo attīstībai svarīgu dzīves posmu, kurā ir intensīvs ķermeniskais kontakts ar kādu sev tuvu cilvēku. Tas rada nepārtrauktu psiholoģisku diskomfortu, nomoda un miega ritma traucējumus, veido afektīvu nestabilitāti, kā arī pārmērīgi nemierīgu un grūti kontrolējamu uzvedību. • Sensorajā līmeni bērnunama bērnam sāk veidoties primārā savas neveiksmes un nepārtraukta psiholoģiskā diskomforta sajūta, iekšējs apdraudējums, nestabilitāte, bailes un aizvainojums. • Bērnunama apstākļos bērns ļoti slikti izjūt savas robežas, tādēļ vai nu ir neizvēlīgs, veidojot kontaktus ar citiem cilvēkiem vai arī cenšas no tiem atteikties vispār. Slikti izjūtot savas robežas, bērns neizjūt arī citu cilvēku robežas. Robežu traucējums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ bērnam rodas devianta uzvedība.

  8. SENSORAIS LĪMENIS Pedagoģiska iedarbība ir vērsta, lai: -bērns sāktu apzināties savas un citu cilvēku robežas -paaugstinātu bērna vispārējo enerģētisko potenciālu -paaugstina pamatuzticēšanos gan sev, gan citiem, parādās primārā darbības motivācija - veidojas adekvāta reakcija uz stresu un tā pārvarēšanas veidi VINGRINĀJUMS- “Metode stresa mazināšanai” Mērķis:muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana. 1.uzdevums:stāvot kājās sasprindzina muskuļus, sākot no kāju pēdām līdz pat galvai. Sāk ar- kādu pēdām, tālāk pašas kājas, sēžamvieta, vēderu, muguru, krūtis, plecus, rokas (plaukstas savelc dūrēs), kaklu, mēli piespiež pie augslejām, kāju pirksti ir kā ieķērušies zemē. Tad atslābinās. 2.uzdevums:berzēt rokas apļveida kustībām, berzēt ar rokām auss ārējās malas.

  9. KOGNITĪVAIS LĪMENIS • Saistīts ar domāšanu, ar bērna spēju intelektuāli apstrādāt ienākošo informāciju. • Bērnunama bērnam ir izveidojies nepareizs priekšstats par sevi un apkārtējo pasauli. • Sevi uztver kā „bezpalīdzīgu, mazu neveiksminieku”, kurš baidās izrādīt iniciatīvu, jo tas var radīt negatīvas sekas visos apkārtējos. • Apkārtējos viņš uztver kā nežēlīgu, naidīgu spēku, kas virza un nosaka viņa dzīvi. • Bērnam ir izveidojies neadekvāts priekšstats par dzīves modeli, jo nākotne ir neskaidra un tieši tāpēc apdraudoša.

  10. KOGNITĪVAIS LĪMENIS Strādājot ar bērnu kognitīvajā līmenī: • var tikt apstādināta negatīva un neadekvāta dzīves modeļa veidošanās, • mazināt bailes par nākotni, jo tā ir neskaidra un tieši tāpēc apdraudoša. Piemērs - VINGRINĀJUMS- “Pozitīva tēla veidošana” Mērķis:Paaugstināt pašvērtējumu, veidot pozitīvu priekšstatu par sevi. Uzdevums:katrs uzraksta 10 – 15 labas īpašības, dzīves sasniegumus vai prasmes.

  11. EMOCIONĀLAIS LĪMENIS • Bērnunama audzēknis dzīvo īpatnējā emocionālā pasaulē. • Pārdzīvojis agrīnu atšķirtību no mātes, bērnam ir grūtības veidot tuvas emocionālas attiecības ar citiem cilvēkiem- baidās uzticēties, baidās atkal pārdzīvot zaudējuma sāpes, viņš cenšas sevi aizsargāt no tām, aizveras no pasaules iekšēji izjūtot agresiju. • Bērnam ir tendence šos agresīvos pārdzīvojumus projicēt uz citiem. Viņa uztverē apkārtējie cilvēki pret viņu izturas agresīvi, t.i., apkārtējie nēsā tās viņa jūtas un impulsus, kurus viņš neapzinās. • Bērnunama audzēkņi, cenšoties sevi aizsargāt no smagajiem pārdzīvojumiem, cenšas izvairīties no savām jūtām, nerunāt par tām, bieži vien viņi nemaz nemāk runāt par tām. Līdz ar to viņiem ir grūti just līdzi citiem cilvēkiem, bieži vien viņi nemaz nesaprot, kādas emocijas izjūt paši un kādas atspoguļojas citos cilvēkos.

  12. EMOCIONĀLAIS LĪMENIS Emocionālajā līmenī svarīgi bērnam iemācīt: - atpazīt gan savus, gan citu emocionālos stāvokļus, līdz ar to var veidoties adekvāta apkārtējo uztvere un empātijas spējas. Piemērs- VINGRINĀJUMS- „Emociju vārdnīca” Mērķis:Atpazīt savas un apkārtējo cilvēku emocijas. Uzdevums: • Atpazīt emociju. Nosaukt to! • Īsi raksturot situāciju, kad tā jutāties.

  13. SOCIĀLAIS LĪMENIS • Bērnunama bērniem atšķirībā no bērniem, kuri auguši ģimenē irgrūtības atzīt un veidot savu identitāti, jo viņi neizjūt piederību ģimenei, savai dzimtai. • Ja ģimenē augošam bērnam veidojas sabiedrībā pieņemami uzvedības modeļi un ir spējas veidot pozitīvas sociālās lomas, tad bērnunama bērnam to izdarīt ir daudz grūtāk un viņš nav motivēts to darīt, jo neizjūt, ka kādam tas patiešām būtu svarīgi, kas ar viņu notiek. Sociālajā līmenī vingrinājumi virzītiuz: • savstarpējo sadarbību un saskarsmi, • sociālo lomu apzināšanās un integrāciju. Kas ir draugs? Draudzība? Vai bērnam ir laiks, ko pavadīt ar draugiem? Kas otram jāizdara, lai kļūtu par tavu draugu? Vai tu satraucies, ja tev rodas problēmas ar draugiem? Vai pateicoties draugiem Tu jebkad esi nonācis nepatikšanās?

  14. Darba meklēšana • Vai ar bērniem par to runā? • CV, Motivācijas vēstule; VINGRINĀJUMS- SVID analīze ar nosaukumu „Es darba tirgū” • Veicina adekvātu pašvērtējumu par iespējām darba tirgū; • Apzinās savas stiprās puses un iespējas, izvērtē savas vājās puses un draudus. • Draudi, vājās puses- meklēt iespējamos risinājumus, padomus, piemērus no dzīves.

  15. Dzīvojamās plātības atrašana • Ar kādām grūtībām saskārušies? • Kā pārvarējuši grūtības? Budžeta plānošana • Vai par to runā ar bērniem? • Kā bērni rīkojas ar naudu? • Kā tiek tērēta kabatas nauda? • Vai pelna naudu? Kā tā tiek iztērēta?

  16. Sadzīves organizēšanas prasmju pilnveidošana • Kādas prasmes ir nepieciešamas pieaugušo dzīvē? • Kas ir atbildība? Pienākums? • Kāpēc neuzņemas atbildību, veikt pienākumus? • Vai bērns izrāda patstāvību un autonomiju? • Vai pats pieņem lēmumu attiecībā uz savu dzīvi? • Cik liela ir pieaugušo līdzdalība?

  17. Izglītošanās iespējas Kā Jūs stimulējat bērnu interešu attīstību? Kam jāpievērš uzmanība? TALANTI, INTERESES • Kādas ir bērna intereses? • Kā tās tiek noskaidrotas? • Kādas intereses tiek attīstītas? • Kurš palīdz bērnam attīstīt šīs intereses? • Kas tevi interesē pašlaik? • Kas tev padodas īpaši labi? (adekvāts pašvērtējums) IZGLĪTĪBA • Kādas ir bērna sekmes? • Ko bērns domā par skolu? • Ko bērns vēlētos izmainīt skolā? • Kāds ir bērna mīļākais priekšmets? • Kas palīdz atrisināt mācību grūtības? • Ko tu vēlētos iemācīties nākamo? • Ko tu vēlētos sasniegt? • Kur mācīsies tālāk?

  18. Laika plānošana, brīvā laika pavadīšana • Laika plānošanas “+” un “–” Piemērs: VINGRINĀJUMS- “Veicamo darbu saraksts rītdienai” Brīvā laika pavadīšana • Vai vispār ir brīvais laiks? • Kādas iespējas?

  19. Vadlīnijas sarunā ar jaunieti Ievēro sarunas pamatprincipus: • Sarunai jāieplāno piemērota vieta, telpa un laiks. Uzsākot sarunu jāpastāsta par tikšanās iemeslu un mērķi; • Izskaidrot, saglabāt un nodrošināt sarunas konfidencialitāti; • Jāizvēlas sarunai ar jaunieti piemērota ķermeņa poza, jāsaglabā acu kontakts; • Jādod jaunietim laiku uzsākt sarunu un pārdomāt sarunas gaitā; • Jābūt patiesam un ieinteresētam;

  20. Sarunas laikā svarīgi: • Izrādīt sapratni, nenosodīt un nemoralizēt; • Uzklausīt jaunieša viedokli, izzināt viņa vēlmes un iespējas; • Runāt vienkārši, īsi un konkrēti, jaunietim saprotamā valodā; • Lietot atvērtos jautājumus; • Fokusēties uz patreizējo brīdi; • Plānot kopā ar jaunieti īslaicīgus, reāli sasniedzamus mērķus; • Dalīt atbildību ar jaunieti; • Jābūt gatavam pieņemt dažādas jaunieša reakcijas – piem., noraidoša klusēšana, dusmu lēkmes u.c.; • Jābūt pacietīgam – negaidīt tūlītēju jaunieša uzticēšanos un ātru mērķu sasniegšanu; • Atkārtoti tiekoties var izteikt atzinību par paveikto – uzslavai jābūt pamatotai un nepārspīlētai.

  21. Iespējamās grūtības sarunā ar jaunieti: • Pretestība sarunas laikā- jaunietis pretojas pašai sarunai, problēmas definēšanai vai problēmas risināšanas procesam; • Neuzticēšanās no jaunieša puses- izjūt apdraudējumu, tāpēc sarunas laikā var rīkoties neadekvāti; • Konsultanta iejušanās „glābēja lomā”. Nepieciešams kontrolēt atbildības sadalīšanas procesu starp konsultantu un jaunieti. Konsultants nedrīkst uzņemties vairāk kā 50% no kopējā darba ar jaunieti, lai sekmētu abu pušu dalību; • Jaunietis nav ieinteresēts sadarboties, jo neizjūt tādu vajadzību, nav motivēts; • Konsultants izjūt spēcīgas dusmas, nepatiku un sajūt, ka nav jēgas runāt ar šo jaunieti – ieteikt jaunietim citu konsultantu; • Ja visi pūliņi veidot sarunas ar jaunieti ir neveiksmīgi, piedāvāt jaunietim iespēju izvēlēties citu iespēju - laiku, vietu un veidu (vēstule, telefonsaruna, cits cilvēks).

  22. Sarunā iespējams izmantot: PĀRFRĀZĒŠANA Tiek pārfrāzēta (atkārtota) jaunieša stāstījuma galvenā doma, ar saviem vārdiem īsi atkārto un apkopo jaunieša stāstīto. JŪTU ATSPOGUĻOŠANA Palīdz atpazīt un izprast jaunietim savas jūtas, runāt par tām. Runājot par intensīvām jūtām, mazinās jaunieša trauksme, bailes. Jaunietis jūtas saprasts - tas palīdz veidot savstarpēju uzticēšanos. RŪPJU UN ATBALSTA IZTEIKŠANA Ļaujam jaunietim sajusties vajadzīgam un parādam, ka mums patiešām uztrauc un interesē, kas ar viņu notiek. Varam lietot arī gadījumos, ja jūtam, ka jaunietim ir grūti uzticēties.

  23. Metodisko materiālu var apskatīt: www.bti.gov.lv Metodiskā palīdzība  Metodiskie ieteikumi darbā ar bērniem  Metodiskais materiāls „16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai”

  24. Paldies par Jūsu darbu! Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Tālrunis: 67359128 Ventspils 53, Rīga, LV-1002 Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111

More Related