Download
1 / 26
E N D
Informātikas skolotāju metodisko apvienību vadītāju sanāksmeDienas kārtībā:11.00 – 11.05 Sanāksmes atklāšana11.05 – 11.15 Informācija par skolotāju tālākizglītības iespējām (M.Sprūģe)11.15 – 11.55 Informācija par apakšaktivitātes 3.2.2.1.2. „Izglītības iestāžu informatizācija” ieviešanu un aktualitātēm. (A. Sviklis)11.55 – 12.05 Mācību grāmatas un metodiskie līdzekļi Informātikā. (Z.Valdmane).12.05 – 12.20 E-paraksts un tā lietotprasmes apguves iespējas (A.Junga)12.20 – 12.35 Automatizētas skolēnu zināšanu novērtēšanas un pašpārbaudes sistēma Tests (A. Paikens)12.35 – 12.45 Valsts ieskaites Informātikā 2008 rezultāti. (V.Vēzis)12.45 – 12.55 Noslēguma kontroldarba Informātikā pamatskolai (7.vai 9.klasei) rezultāti (D.Tomsone)12.55 – 13.15 Informācija par pamata un vidējās izglītības standartiem informātikā (V.Vēzis)13.15 – 14.00 Dažādi un diskusija.
Valsts ieskaite informātikā 2007./2008. m.g. • Sievietes – 12040 (58%) • Vīrieši – 8866 (42%) • Kopā – 20906 • ECDL Start sertifikāta kandidāti – 5414 (saņēmuši – 368 – 6%)
Ieskaite informātikā 2007./2008. m.g. Uzdevumu izpilde Salīdzinājums pēc urbanizācijas
Valsts ieskaite informātikā : • 2008.gads – 4. moduļi (Tests, Windows, Word, Excel); • 2008. gadā noslēdzas pārejas perioda 12.klase – tātad skolas eksāmens pēdējo reizi; • 2009.gads – 4. moduļi – viens modulis būs cits; • 2010.gads – 4. moduļi – viens modulis būs cits; • 2011.gads - ??? ISEC sastādīts Skolas izvēles eksāmens ??? • Ieskaite un ECDL Start sertifikāts: • Var saņemt tikai tie kam visos moduļos ir vismaz 75% pareizu atbilžu; • Sertifikāta izsniegšana ir LU nevis ISEC kompetence. • Sertifikāta cena – Ls20,00, ieskaitot PVN • Lai saņemtu sertifikātu skolēns (vai skola) iesniedz izrakstu no vērtējuma protokola, kurā redzams detalizētais vērtējums pa punktiem un darba kopiju.
MK noteikumos: 24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi: 24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par tālāko mācību procesu; 24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību; 24.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
Vērtēšana standartā (projekts) 26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē: 26.1. ievadvērtēšanā – aprakstoši (rakstiski vai mutvārdos), neizdarot ierakstus klases žurnālā; 26.2. kārtējā vērtēšanā – aprakstoši (rakstiski vai mutvārdos), neizdarot ierakstus klases žurnālā vai "ieskaitīts"/"neieskaitīts", klases žurnālā izdarot atzīmi "i" vai "ni". Ja izglītojamais pārbaudes darbā, kas tiek vērtēts ar "ieskaitīts"/"neieskaitīts", nav ieguvis vērtējumu", tad klases žurnālā tas tiek atzīmēts, izdarot ierakstu "n/v"; 26.3. nobeiguma vērtēšanā – 10 ballu skalā (26.pielikums), klases žurnālā izdarot iegūtajam vērtējumam atbilstošo atzīmi. Ja izglītojamais pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, tad klases žurnālā tas tiek atzīmēts, izdarot ierakstu "n/v"; 26.4. centralizētajos eksāmenos izglītojamo iegūto vērtējumu līmeņos – A, B, C, D, E, F, kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis (27.pielikums), – ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
26. PielikumsIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 2. Vērtējums 10 ballu skalā ir izmantojams, ja izglītojamajam ir iespējams demonstrēt zināšanas un prasmes šādos izziņas līmeņos: 2.1. iegaumēšanas un izpratnes līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 20 %); 2.2. zināšanu lietošanas un analīzes līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 50 %); 2.3. produktīvās (radošās) darbības līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 15 %).
26. PielikumsIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 3. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā, kur: 10 – "izcili", 9 – "teicami", 8 – "ļoti labi", 7 – "labi", 6 – "gandrīz labi", 5 – "viduvēji", 4 – "gandrīz viduvēji", 3 – "vāji", 2 – "ļoti vāji", 1 – "ļoti, ļoti vāji". 4. Vērtējums ir ne mazāk kā 4 balles, ja iegūto punktu skaits ir ne mazāks par 33 % no iegūstamā punktu kopskaita. 5. Izglītojamais nav ieguvis vērtējumu, ja nav pildījis nevienu uzdevumu vai ja iegūto punktu skaits ir 0 %.
Vērtēšana (šobrīd pamatizglītības standartā) 13. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (35.pielikums). 35.pielikums 1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji: 1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; 1.2. iegūtās prasmes un iemaņas. 2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - "izcili", 9 - "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".
Vērtēšana standartā (salīdzinājums – izglītības iestāžu atbildība) Šobrīd 23. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu. Projekts 26. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus un formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.
Formatīvā vērtēšana Uzlabot mācību procesu Mācību stundā Summatīvā vērtēšana Konstatēt rezultātu Temata, gada vai izglītības pakāpes noslēgumā Formatīvās un summatīvās vērtēšanas salīdzinājums
Formatīvā vērtēšana Pārbauda vienu programmas prasību Ietverti uzdevumi no viena vai diviem izziņas līmeņiem Izpildāmi 5-15 minūtēs Summatīvā vērtēšana Pārbauda svarīgākās programmas/standarta prasības Ietverti uzdevumi visos izziņas līmeņos Izpildāmi 30-40 minūtēs vai ilgākā laikā Formatīvās un summatīvās vērtēšanas salīdzinājums
Formatīvā vērtēšana Ātri pārbaudāmi Vērtē aprakstoši; i/ni Skolēni nav jāinformē iepriekš Summatīvā vērtēšana Pārbaude aizņem ilgāku laiku Vērtē ballēs vai līmeņos Skolēni jāinformē iepriekš Formatīvās un summatīvās vērtēšanas salīdzinājums
Kas jāzina vecākiem? Aprakstošais vērtējums: • Mutisks vai rakstisks atzinums par skolēna veikumu, par sadarbības prasmēm, attieksmi, utml. stundā. • Kārtējā vērtēšanā vērtējumu izsaka ar „i” un „ni” vai aprakstoši (piemēram, alfabēta apguve, dzejoļa norunāšana, mērīšanas iemaņu apguve, utml.) • Abi šie vērtējumi ir kā atgriezeniskā saite par mācīšanos, jo pārbauda skolēna zināšanu un prasmju apguves virzību.
Ieteicamā literatūra • Pārbaudes darbi. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana pamatskolā. Metodisks līdzeklis. ISEC. R. 2005. • E.Liepiņš. Kā labāk? Vispārējā izglītība 1997. g. 4.decembrī. Pielikums. • Džordžs Betels. Rokasgrāmata pārbaudes darbu veidotājiem.R.2003. • Pamatizglītības mācību priekšmetu standartu ieviešana. Atbalsta materiāli skolotājiem. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana. IZM, ISAP 2004. • Paul Black. The Nature and Value of Formative Assessment for Learning. King’s College London, 2004. • Watkins, A. (Editor) (2007) Assessment in Inclusive Settings: Key Issues for Policy and Practice. Odense, Denmark: European Agency for Development in Special Needs Education.www.european-agency.org/site/info/publications/agency/ereports/docs/19docs/assessmentLV.doc
