1.Ražošanas funkcija. Kobba-Duglasa f unkcija.

1. 1.temats.Ražosanas analīze. Izmaksu klasifikācija. Grāmatvedības un ekonomiskas izmaksas. Cenu veidošana. 1.Ražošanas funkcija. Kobba-Duglasa funkcija. 2.Ražošanas rezultāti ar vienu mainīgu faktoru – darbu. 3.Ražošanas funkcija ar diviem mainīgiem faktoriem. 4.Razošanas izmaksas. Grāmatvedības un ekonomiskas izmaksas. 5.Tiešās un netiešās izmaksas. 5. Cenu veidošana.

2. Ekonomiska un tehnoloģiska efektivitāte Jeb kuram ražošanas procesam raksturīga noteikta tehnoloģija. Tehnoloģijas izvēles kritērijs ir ražošanas efektivitāte. Atšķir ekonomisko un tehnoloģisko efektivitāti. Ekonomisko efektivitāti atspoguļo savstarpēja atkarība starp firmas izmaksām un tās ienākumiem. Ražošanas veids tiek uzskatīts par efektīvo, ja viņš nodrošina izmantoto ražošanas procesā resursu minimālo vērtību. Tehnoloģisko efektivitāti raksturo savstarpēja atkarība starp izmantotājiem ražošanas procesā resursiem un saražotas produkcijas daudzumam. Tehnoloģisko efektivitāti var novērtēt divējādi: 1.Maksimalā produkcijas izlaide, izmantojot doto resursu kombināciju; 2.Minimālais resursu daudzums, kas nodrošina doto produkcijas apjomu.

3. Lēmumu pieņemšanas process Lēmumu pieņemšanas procesam raksturīgi trīs etapi: 1.Noteikt iespējamus ražošanas procesus; 2. No iespējamiem ražošanas procesiem izvēlēties dažus tehnoloģiski efektīvus; 3.No iespējamiem tehnoloģiski efektīvajiem ražošanas procesiem izvēlēties vienu ekonomiski efektīvo, kurš nodrošinās doto produkcijas daudzumu ar minimālam ražošanas resursu izmaksam.

4. Ražošanas funkcija Ražošanas funkcija izsaka tehnoloģisko sakarību starp ražošanas faktoru lietošanas struktūru un maksimāli iespējamo produkcijas izlaides apjomu. Ražošanas funkcijas matemātiskā izteiksme ir: Q = f (L, K, T, etc.), kur Q – ražošanas apjoms; L - darba apjoms; K – kapitāla apjoms; T - tehniskais progress; etc. – pārējie faktori.

5. Kobba-Duglasa ražošanas funkcija Lai analizētu un prognozētu ražošanas procesu, tiek izmantota Kobba-Duglasa ražošanas funkcija. Šīs funkcijas matemātiskā izteiksme ir: Q = A x L¾ x K¼; Q = 1,01 x L¾ x K¼, kur Q - ražošanas apjoms; L - darba apjoms; K - kapitāla apjoms; ¼,¾ - ražošanas apjoma elastīguma koeficienti attiecīgi darba un kapitāla izmaiņām; A - proporcionalitātes koeficients, kas atspoguļo ražošanas faktorus, kurus nav iespējams izskaitļot.

6. Ražošanas funkcija ar vienu mainīgu faktoru Ražošanas funkcija ar vienu mainīgu faktoru tiek izteikta šādi: Q = f (L), kur L – mainīgais ražošanas faktors.

7. Kopējais, vidējais, galējais produkts Kopējais produkts (TP) – ir produkcijas apjoms, kas tiek ražots, pastāvot mainīgā faktora dotajam daudzumam un citu ražošanas faktoru nemainīgam daudzumam. Vidējais produkts (AP) (ražīgums, produktivitāte) ir saražotās produkcijas kopapjoms, aprēķināts uz ieguldītā viena mainīgā ražošanas faktora vienību noteiktā laika periodā. AP = TP/L. Galējais produkts (MP) jeb robežprodukts - ir kopēja produkta izmaiņas, kas iegūtas, lietojot mainīgā faktora papildu vienību. MP = ∆TP/∆L.

8. Ražošanas rezultāti ar vienu mainīgu faktoru - darbu

9. Resursu atdeves mazināšanās likums Resursu atdeves mazināšanās likums paredz, ka, ja uzņēmums pievieno arvien vairāk mainīgā ražošanas faktora vienību noteiktam pastāvīgam ieguldījumam, papildu produkta izlaide ar laiku sāk samazināties.

10. Resursu atdeves mazināšanās likuma darbības ietekme uz produkcijas vienas vienības izmaksām

11. Ražošanas fāzes

12. Secinājums Tabulas dati liecina par to, ka 1.un 2. ražošanas fāzē nepilnīgi tiek lietoti pastāvīgie faktori, 4. fāzē nepilnīgi tiek lietots mainīgais faktors. Tikai 3. fāzē pietiekami efektīvi tiek lietoti pastāvīgie un mainīgie faktori.

13. Ražošanas funkcija ar diviem mainīgiem faktoriem Q = f (L, K), kur L – darbs un K – kapitāls – abi ir mainīgie faktori.

14. Izokvanta Izokvanta – vienādo ražošanas apjomu līkne – ir ģeometriskā vieta visām ražošanas faktoru kombinācijām, ar kurām var saražot kādu noteiktu produkcijas daudzumu. Izokvantu karte ir izokvantu kopums, kas parāda maksimāli iespējamo produkcijas izlaidi pie jebkuras doto ražošanas faktoru kombinācijas.

15. Izokvanta Kapitāls Q = 1000 vien. L darbs

16. Darba un kapitāla kombinācijas, kas nodrošina noteiktu produkcijas apjomu (10 vienības)

17. Tehniskās aizvietojamības galēja norma - MRTS Izokvantas slīpumu raksturo tehniskās aizvietojamības galēja norma – MRTS. Tā rāda, par cik jāsamazina kapitālu, ja darbs palielinās par vienu vienību, produkcijas apjomam Q nemainoties. MRTS = ∆K/∆L Q = const.

18. MRTS noteikšana Ražošanas funkcija: Q = 10KL Produkcijas apjoms - Q = 500 vienības Darba daudzums – L = 5 Noteikt MRTS un paskaidrot tā ekonomisko saturu. Risinājums: 500 = 10KL; K = 50/L = 50L¯¹; MRTS = 50x5¯¹ = = 50/5 = 10; MRTS = 10; Ekonomiskais saturs: lai saglabātu ražošanas apjomu Q = 500, darba (L) samazināšana par vienu vienību prasa kapitāla palielināšanu par 10 vienībām.

19. Minimālo izmaksu nosacījums MRTS = -∆K/∆L nosaka izokvantes slīpuma leņķi, bet neatbild uz jautājumu – pie kādiem noteikumiem uzņēmējs izvēlēsies vislabāko darba un kapitāla kombināciju? Labākā kombinācija ir variants, kad ieguvums no ražošanas faktoru aizvietošanas ir vienāds ar zaudējumiem no atteikšanas no otra ražošanas faktora. Šī stāvokļa matemātiskā izteiksme: ∆L x MPL = -∆K x MPK; MRTS = -∆K/∆L = MPL/MPK; Minimālo izmaksu nosacījums: MPL/PL = MPK/PK

20. Izokostas Izokosta ir taisne, kas atspoguļo ražošanas faktoru kombinācijas, kuras var iegādāties par vienādu naudas summu. Izokostas vienādojums: TC = PL x L + PK x K Izokostas slīpums (leņķa koeficients): -PL/PK

21. Izokosta Kapitāls TC /Pk Izokosta Ls 1000 TC/PL L darbs

22. Ražotāja līdzsvara nosacījums Punkts, kurā izokvanta pieskaras izokostai, atspoguļo noteikta produkta daudzuma izlaidei vajadzīgu vislētāko faktoru kombināciju. MPL/MPK = MRTS = PL/PK

23. Ražotāja līdzsvars Kapitāls K opt. *Faktoru kombinācija, kas nodrošina viszemākās IZMAKSAS Izokvanta Izokosta L opt. L darbs

24. Līdzsvara nosacījumi 1.MRTS = PL/PK 2.PL/PK = MPL/MPK 3.MPL/PL = MPK/PK Nelīdzsvara situācijas: 1.PL/PK < MPL/MPK →↓MPL →↑L un ↓K; 2.PL/PK > MPL/MPK →↑MPL → ↓L un ↑K.

25. Mēroga efekti 1.Pastāvīgs mēroga efekts: ja L un K ↑ 2 reizes, tad TP ↑ 2 reizes; 2.Mazinošais (negatīvs) mēroga efekts: ja L un K ↑ 2 reizes, tad TP ↑ 1,5 reizes; 3.Pieaugošais (pozitīvs) mēroga efekts: ja L un K ↑ 2 reizes, tad TP ↑ 3 reizes.

26. Ražošanas izmaksas Ražošanas izmaksas ir izdevumi ražošanas faktoru iegādei.

27. Ārējās izmaksas un iekšējās izmaksas Ārējās izmaksas ir uzņēmuma naudas līdzekļi izejvielu un materiālu iegādei, algota darbaspēka samaksai,iekārtu amortizācijai un citi faktiskie izdevumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanu un realizāciju. Ārējās izmaksas ir izdevumi to resursu iegādei, kas nepieder firmai. Iekšējās izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma īpašnieka īpašumā esošo ražošanas faktoru izmantošanu ražošanas procesā ( piem., ražošanas telpu, iekārtu).

28. Alternatīvās izmaksas Alternatīvās izmaksas ir firmai piederošo resursu izmantošanas izmaksas, kurām ir alternatīvs izlietojums un kuras pārvēršas par zaudētu ienākumu no resursu izmantošanas.

29. Ekonomiskās un grāmatvedības izmaksas Ekonomiskās izmaksas ir iekšējās un ārējās izmaksas. Grāmatvedības jeb ārējas izmaksas satur noteiktas produkcijas ražošanas faktiskos izdevumus.

30. Grāmatvedības un ekonomiskā peļņa Grāmatvedības peļņa ir starpība starp firmas ieņēmumiem un grāmatvedības (ārējām) izmaksām. Ekonomisko peļņu nosaka ka starpību starp firmas ieņēmumiem un grāmatvedības (ārējām) un iekšējām izmaksām.

31. GRĀMATVEDĪBAS UN EKONOMISKĀS IZMAKSAS

32. Pastāvīgās un mainīgās izmaksas Pastāvīgās izmaksas (FC) ir izmaksas, kas nav atkarīgas no produkcijas izlaides apjoma. Piem.: nomas maksa, reklāmas izdevumi, apdrošināšana u.c.). Vidējās pastāvīgās izmaksas (AFC) ir pastāvīgās izmaksas uz vienu produkcijas vienību. AFC = FC/Q.

33. Mainīgās izmaksas Mainīgas izmaksas (VC) ir tādas izmaksas, kuru lielums ir atkarīgs no izgatavotās produkcijas apjoma. Vidējās mainīgās izmaksas (AVC) ir vienas produkcijas vienības mainīgās izmaksas. AVC = VC/Q

34. Mainīgo izmaksu veidi Proporcionālās Degresīvās Progresīvās Mainās tieši Mainās lēnāk Mainās straujāk proporcionāli nekā ražošanas nekā ražošanas ražošanas un un pārdošanas un pārdošanas pārdošanas apjoms apjoms apjomam

35. Proporcionālās mainīgas izmaksas

36. Degresīvās mainīgās izmaksas

37. Progresīvās mainīgas izmaksas

38. Segums ir starpība starp pārdošanas cenu un mainīgajām izmaksām. To var aprēķinā vienai produkcijas vienībai vai arī visam apjomam. Piemērs: Pārdošanas cena vienai vienībai Ls 5,00 100% Mainīgas izmaksas vienai vienībai Ls 3,50 70% Segums 1 vienībai Ls 1,50 30% Šim produktam segums ir Ls 1,50 vai 30%. No tā ir paredzēts nosegt pastāvīgo izmaksu daļu, kas attiecināta uz šo produktu, un gūt peļņu.

39. Bruto peļņa irstarpība starp ieņēmumiem (TR) un pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām (faktiskās mainīgās izmaksas – VC). Bruto peļņas īpatsvars apgrozījumā ir bruto peļņa, kas ir izteikta % no apgrozījuma. Ieņēmumi no 1 vienības Ls 4,50 100% Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 1 vien. Ls 3,00 67% Bruto peļņa Ls 1,50 33% Bruto peļņu vai bruto peļņas īpatsvaru var aprēķināt vienai produkcijas vienībai vai visam apjomam.

40. Seguma atšķirība no bruto peļņas Segums un Bruto peļņas īpatsvars apgrozījumā ir līdzīgi, bet tomēr dažādi rādītāji. Aprēķinot segumu, izmanto pilnu cenu un standarta izmaksas. Bruto peļņas īpatsvaru apgrozījumā parasti aprēķina no faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Piemēram, Bruto peļņas īpatsvars apgrozījumā ietver sevi cenas atlaidi par lielu pasūtījumu un (vai) papildus izmaksas, kā, piemēram, veikala pārkārtošana. Seguma aprēķinos šie faktori nav ietverti.

41. Kopējās un galējās izmaksas Kopējās izmaksas (TC) ir dotas preces ražošanai un realizācijai nepieciešamo visu izmaksu summa. TC = FC + VC ATC = TC/Q. Galējas (robež) izmaksas (MC) rāda, par cik pieaug kopējās izmaksas, palielinot produkcijas izlaides apjomu par vienu vienību. MC = ∆TC/∆Q

42. Kopējās un galējās izmaksas

43. Ražošanas kritiskais apjoms (bezzaudējumu punkts) Ražošanas kritiskais apjoms (Qkr.) ir tāds ražošanas apjoms, pie kura ieņēmumi no realizācijas ir vienādi ar produkcijas ražošanas izmaksām: TR = TC. Qkr. = FC/(P – AVC) Bezzaudējumu punktu izmanto, lai noteiktu, cik vienību ir nepieciešams pārdot par noteikto cenu, lai nosegtu pastāvīgās izmaksas un sasniegtu līmeni, kura gan peļņa, gan zaudējumi līdzinās nullei.

44. Piemērs Firma ABC mēneša pastāvīgās izmaksas ir Ls 3500. Mainīgas izmaksas produkcijas vienībai ir Ls 15 un pārdošanas cena ir Ls 25 par vienību. Segums katrai vienībai ir Ls 10 (25 -15). Bezzaudējumu punktu firmai ABC var aprēķināt sekojoši: BZP sasniegšanai nepieciešamo vienību skaits= = Kopējās pastāvīgās izmaksas (FC)/ Pārdošanas cena (P) – Mainīgās izmaksas (AVC) BZP vienību skaits = Ls 3500 / (25 – 15) = 350 BZP ieņēmumi = Pārdošanas cena x BZP vienību skaits BZP ieņēmumi = Ls 25 x 350 vien. = Ls 8750 Var aprēķināt bezzaudējumu punktu, izmantojot citu informāciju.

45. Piemērs Firma ABC mēneša pastāvīgās izmaksas ir Ls 3500. Mainīgās izmaksas produkcijas vienībai ir Ls 15. ABC doma, ka varēs pārdot 750 vienības mēnesī (produkcijas noieta prognoze) un grib aprēķināt bezzaudējumu punkta cenu. BZP cena = [FC (pastāvīgās izmaksas) + VC (Mainīgās izmaksas)] : Produkcijas noieta prognoze BZP cena = [ Ls 3500 + (750 x 15)] : 750 = Ls 19,67 Pārbaude: Ieņēmumi ( Ls 19,67 x 750) 14750 Mainīgas izmaksas (Ls 15 x 750) 11250 Bruto peļņa 3500 Pastāvīgās izmaksas 3500 Peļņa/Zaudējumi 0

46. Uzņēmuma izmaksu matemātiskais modelis Matemātikā zināmi otrās pakāpes vienādojumi: TC = 0,75x² + 150x - 85000, kur 0,75x² - progresīvās mainīgās izmaksas; 150x – proporcionālās mainīgas izmaksas; 85000 – pastāvīgās izmaksas.

47. Minimālās ATC TC = 0,75x² + 150x - 85000; ATC = 0,75x + 150 - 85000/x; ATC´ = 0,75 - 85000/x²; 0,75 - 85000/x² = 0; 85000/x² = 0,75;x = 336; 336 vienības ir produkcijas daudzums, kas uzņēmumam rāda minimālās izmaksas.

48. Atvasinājuma formulas C' = 0 X’ = 1 X²’ = 2X 3X²' = 6X 3/X’ = 3/X²

49. Minimālās AVC Ja MC < AVC, tad AVC samazinās; Ja MC > AVC, tad AVC pieaug; Ja MC = AVC, tad AVC = min.

50. Ražošanas izmaksas īslaicīgā un ilgstošā periodā Vidējo kopējo izmaksu līknei ilgstošā periodā (LATC) ir tāda pati izliekta U-veida forma kā ATC līknei īslaicīgā periodā. Taču īslaicīgā periodā ATC forma ir atkarīga no resursu atdeves mazināšanas likuma, bet ilgstoša periodā LATC formu ietekmē mēroga efekti.