Pudeļu kariess

1. Pudeļu kariess Dana Romāne Bērnu zobārste 2009. gada 9. maijs

2. Pudeļu karies • Piena zobu bojājums agrīnā vecumā. Pudeļu kariess = Piena zobu agrīnais kariess = Baby Bottle Tooth Decay = Nursing Bottle Syndrom

3. Pudeļu kariess • Sekas nepareizai barošanai. • Visbiežāk sastopamais kariesa veids bērniem līdz 3 gadu vecumam. • Izplatība ASV 5%, Rietumeiropā 3-5%. • Par Latviju statistikas datu nav.

4. Kāpēc attīstās pudeļu kariess? • Ja vecāki bērnam starp ēdienreizēm māneklīša vietā dod pudelīti, kurā ir cukura saturošs dzēriens. • Ja nepareizi baro ar krūti.

5. Pudeļu kariesa lokalizācija • Pudelītes saturs sakrājas ap zobiņiem. • Rada strauju incisīvu, kanīnu, smagākos gadījumos arī augšžokļa un apakšžokļa molāru destrukciju. • Tiek skarti zobu kakliņi. • Sākumā gingivālajā trešdaļā parādās baltas demineralizācijas līnijas. • Kariesam progresējot tās kļūst brūnas.

6. Pudeļu kariesa lokalizācija • Bojājums var būt cirkulāri ap zoba kakliņu. • Visbiežāk zoba kronis lūst un paliek tikai sakne ar atvērtu pulpas kameru: • Pudeļu kariess neskar apakšžokļa incisīvus, jo tos pasargā mēle.

7. Ļoti viegls pudeļu kariess – neliela demineralizācija, gar smaganām bojājuma vēl nav. Viegls pudeļu kariess – demineralizācija, gingivālajā trešdaļā neliels bojājums. Pudeļu kariesa stadijas pēc Garcia-Godoy

8. Vidējs pudeļu kariess – bojājumi vairākās zobu virsmās. Izteikts pudeļu kariess – plašs zoba bojājums vai pilnīgs zoba kroņa zudums. Pudeļu kariesa stadijas pēc Garcia-Godoy

9. Piena zobu funkcijas • Ēšanas funkcija, • Runāšanas funkcija, • Žokļu augšana un nobriešana, • Vietas saglabāšana pastāvīgajiem zobiem, • Estētika, • Intakti piena zobi rada labvēlīgu vidi pastāvīgo zobu attīstībai, • Vispārējā veselība – bojāti zobi ir infekcijas ieejas vārti.

10. Pudeļu kariesa etioloģija • Kariesa attīstībā liela loma ir daudzu fizioloģisko faktoru kopumam. Arī ģenētiskajam faktoram un iedzimtībai ir nozīme. • Izšķir 4 galvenos faktorus, kuriem mijiedarbojoties attīstās kariess: • Baktērijas, • Fermentējamie ogļhidrāti, • Zobs, • Laiks.

11. Baktērijas • Kariesa ierosinātājs ir kariogēnās baktērijas, galvenokārt, Str.Mutans. • Str.Mutans ražo lipīgus ekstracelulārus polisaharīdus – dekstrānus. • Str.Mutans izraisa gan gludo virsmu, gan fisūru kariesu. • Str.Mutans kolonizācijai nepieciešama regulāra un bieža fermentējamo ogļhidrātu uzņemšana.

12. Baktērijas • Kariess ir infekciozi transmisīva slimība. • Bērni ar baktērijām tiek inficēti no vecākiem ar skūpstu, ēdiena dalīšanu, knupīša nolaizīšanu. • Bakteriālais genotips parāda, ka bērnu biežāk inficē māte vecumā no 11.-31.mēnesim.

13. Baktērijas • Jo vairāk zobu izšķīlies, jo lielāks koloniju skaits. • Jo augstāks Str.Mutans līmenis siekalās, jo lielāks kariesa risks. • Jo agrāk inficējas, jo lielāks kariesa risks. • Bērniem, kuriem vecāki dod pudelīti, kas nesatur fermentējamos ogļhidrātus, Str.Mutans titrs ir zemāks.

14. Fermentējamie ogļhidrāti • Str.Mutans un L.Acidophilus saviem metabolisma procesiem izmanto fermentējamos ogļhidrātus. • Rezultātā tiek ražota skābe, kas rada strauju pH kritumu uz zobu virsmas – kariesu.

15. Fermentējamie ogļhidrāti Monosaharīdi: • Glikoze (graudu un kukurūzas cukurs), • Fruktoze (augļu cukurs), • Galaktoze, • Mannoze. Disaharīdi: • Laktoze (pienā), • Maltoze (medū), • Saharoze (cukurbiešu cukurs). Polisaharīdi: • Ciete.

16. Fermentējamie ogļhidrāti • Saharoze ir visbīstamākais cukurs zobiem. • To pārtikā lieto visbiežāk. • Tai ir spēja veicināt ekstracelulāro polisaharīdu ražošanu aplikumā.

17. Fermentējamie ogļhidrāti • Saharozei, glikozei, fruktozei un maltozei ir līdzīgas acidogenitātes īpašības. • Laktoze un galaktoze rada mazāku pH kritumu.

18. Zobs • Ja piena zobs ir • hipoplastisks • hipomineralizēts • priekšlaicīgi izšķīlies tam ir lielāks risks kariesam.

19. Laiks • Kariesu ietekmē nevis fermentējamo ogļhidrātu daudzums, bet gan to lietošanas biežums un konsistence. • Starp kariesa izplatību un fermentējamo ogļhidrātu lietošanas biežumu starp ēdienreizēm ir tieša sakritība.

20. Pudeļu kariess • Tipiska barošanas kļūda • Rada nopietnas sekas • Var palēnināt vai novērst: • savlaicīgi diagnosticējot • informējot • motivējot • instruējot vecākus.

21. Visbiežāk bērnam dotie dzērieni • Mātes piens – vislabākais ēdiens un dzēriens zīdainim līdz viena gada vecumam! • Krūts barošana ir ļoti svarīga bērna pirmajos dzīves mēnešos. • Mātes piens satur: • antialerģiskos faktorus, • antivielas, • biofīlās baktērijas.

22. Mātes piens • Var būt par iemeslu pudeļu kariesa attīstībai. • Mātes piena kariogēnais potenciāls atkarīgs no: • augstas laktozes koncentrācijas: • Mātes pienā laktozes koncentrācija (7%) ir divas reizes lielāka nekā govs pienā (4%). • Mātes piens izraisa straujāku pH kritumu nekā govs piens. • nepareizas krūts barošanas.

23. Mātes piens • Krūts barošana nedrīkst ieilgt par ēdienreizi. • Nav ieteicams kaprīzu vai raudošu bērnu atstāt pie krūts iemigšanai. • Mātes pienā esošā laktoze nav tik bīstama kā citi cukuri. • Bērniem, kas nav baroti ar krūti vai baroti mazāk par 3 mēnešiem, kariesa izplatība ir lielāka, nekā bērniem, kas baroti ar krūti ilgāku laiku.

24. Piens • Ideāls barojošs dzēriens. • Var lietot papildus mātes pienam un putriņu gatavošanai. • Govs, kazas un aitas pienu kā galveno dzērienu iesaka lietot tikai pēc viena gada vecuma. • Satur laktozi.

25. Zīdaiņu maisījumi • Zīdaiņu maisījumus dod gan pirms, gan pēc pirmā dzīves gada. • Satur fermentējamos ogļhidrātus.

26. Ūdens • Starp ēdienreizēm ūdens ir labākā alternatīva pienam. • Minerālūdens nav tik labs, jo satur dažas minerālvielas augstā koncentrācijā. • Gāzētais minerālūdens satur skābi.

27. Sulas • Sulas bērnam dod pēc 6. dzīves mēneša. • Sulas ir labs C vitamīna avots, bet satur: • cukuru, • skābi.

28. Tēja, kafija • Tēja un kafija nav labākie dzērieni maziem bērniem. • Tēja ar cukuru, ja to dod māneklīša vietā, rada pudeļu kariesu. • Veikalā nopērkamās bērnu tējas satur cukuru. • Lietojot māneklīša vietā, var izraisīt kariesu.

29. Knupītis ar medu vai cukuru • Daži vecāki iecienījuši bērna nomierināšanai dot saldinātu knupīti, iemērktu medū, cukurā vai sīrupā. • Medus satur cukuru. • Medus nav ieteicams līdz gada vecumam.

30. Siekalas • Siekalas zobiem ir tas pats, kas asinis ķermeņa šūnām. • Siekalas aizsargā zobu emalju. • Siekalas kopā ar fluorīdiem neitralizē skābes. • Siekalas nomāc kariesa attīstību.

31. Siekalu funkcijas • Pasargā mīkstos un cietos audus no izžūšanas. • Palīdz samitrināt un sakošļāt barību. • Attīra muti. • Siekalu enzīmi neitralizē fermentējamos ogļhidrātus. • Neitralizē baktēriju ražoto skābi.

32. Siekalu funkcijas • Siekalās esošās minerālvielas nomāc demineralizāciju. • Veicina remineralizāciju. • Veido fluorīdu depo mutē. • Traucē baktēriju augšanu. • Nomāc minerālvielu zudumu un baktēriju adhēziju.

33. Siekalas • Siekalu sastāvs un plūsma ap zīdaiņa augšžokļa incisīviem rada labvēlīgu vidi baktēriju kolonizācijai. • Siekalu plūsma apkārt augšžokļa incisīviem ir lēna un maza. • Siekalu tecēšanas ātrums ir daudz lēnāks bukāli nekā lingvāli.

34. Siekalas • Krūts vai pudelītes zīšanas laikā siekalu plūsma ir traucēta. • Bērna augšžokļa incisīvu bukālās virsmas ir sausas, jo lūpu mazie siekalu dziedzeri izdala viskozas siekalas, kurām ir maz minerālvielas un zema buferkapacitāte. • Zīdaiņu lūpu muskulatūra vēl nav pietiekami attīstīta, lai samitrinātu augšžokļa incisīvus, kad tie kļuvuši sausi.

35. Siekalas • Bērni guļ vairāk nekā pieaugušie, bet miega laikā siekalu produkcija samazinās. • Bērnu siekalas satur tikai pusi pieaugušo sekretorā IgA koncentrāciju. • Tā kā antivielu titrs ir zems, tad mikroorganismiem ir labvēlīga vide vairoties.

36. Pudeļu kariesa riska faktori • Sociālekonomiskais faktors. • Risks turpmākajam kariesam. • Grūtniecība un dzemdības.

37. Izmeklēšana un diagnostika • Pirmo reizi bērns pie zobārsta jāved ne vēlāk kā 12 mēnešu vecumā. • Zobārsts: • novērtē bērna mutes veselību, • nosaka kariesa risku, • novērš iespējamās patoloģijas, • izglīto un motivē vecākus mutes dobuma higiēnas pasākumos.

38. Izmeklēšana un diagnostika • Biogrāfiskie dati, ģimenes dati, sociālie dati. • Prenatālā, natālā un neonatālā vēsture. • Bērna attīstība. • Vispārējā veselības anamnēze.

39. Izmeklēšana un diagnostika • Dentālā anamnēze: • iepriekšējas zobu traumas, • šķilšanās problēmas, • pirkstu zīšana, • mutes dobuma higiēnas pasākumi.

40. Izmeklēšana un diagnostika • Uzturs: • Kā un ar ko bērns barots. • Cik bieži un cik ilgi. • Vai lieto pudelīti nakts laikā vai pa dienu māneklīša vietā. • Pudelītes saturs.

41. Izmeklēšana un diagnostika • Nedrīkst aizmirst apskatīt augšžokļa incisīvu no lingvālās puses, jo tieši tur var sākt veidoties pudeļu kariess. • Nedrīkst aizmirst pacelt augšlūpu, jo tad var nepamanīt fistulas.

42. Izmeklēšana un diagnostika • Apskatot mazu bērnu jāņem vērā: • Bērns spēj koncentrēties īsu brīdi. • Bērnam ir slikti attīstīta sensorā aktivitāte. • Bērnam ir samazināta manuālā veiklība. • Jāuzslavē laba uzvedība, jāignorē slikta. • Jāiesaista vecāki. • Jāsāk ar īsām manipulācijām.

43. Ārstēšana • Informēšana un motivēšana • Profilakses pasākumi • Ārstēšanas metodes

44. Informēšana un motivēšana • Jāuzsver un jāizskaidro šādi jautājumi: • Kāda nozīme uzturam, diētai, ēšanas ieradumiem kariesa riska mazināšanai? • Kā un cik bieži tīrīt zobus? • Kāda ir F nozīme? F devas? • Kāpēc nepieciešama vizīte pie higiēnista? • Cik bieži jānāk uz pārbaudi pie zobārsta?

45. Profilakses pasākumi • Zobu tīrīšana • Fluora tabletes • Fluora lakas • Fluora gēli

46. Zobu tīrīšana • Nepieciešama aplikuma likvidēšanai mutes dobumā, lai zobi un smaganas būtu veseli. • Regulāra mutes dobuma tīrīšana jāsāk vēl pirms izšķīlušies pirmie piena zobi. • Vieglāk tīrīt muti un zobiņus, ja bērns guļ vecākam klēpī.

47. Zobu tīrīšana • Zīdainim mutes dobumu iztīra ar nedaudz samitrinātu ap rādītājpirkstu aptītu marlīti. • Mutes dobums jātīra 2 reizes dienā – pēc brokastīm un pirms gulētiešanas. • No gada vecuma bērnam jādod zobu birstīte. • Vecākiem jāpārbauda kā iztīrīti zobi līdz 8 gadu vecumam.

48. Fluora tabletes • Pacienti ar diagnozi pudeļu kariess ir iekļauti augsta kariesa riska grupā, tāpēc viņiem papildus nepieciešams lietot F saturošus preparātus. • Devas: • 6 mēneši - 2 gadi 0,5mg NaF • 2 gadi - 5 gadi 1,0mg NaF

49. Fluora lakas • F lakas ir topikāli preparāti ar augstām pretkariesa īpašībām. • Viegli aplicējas, sacietē mitruma klātbūtnē. • 1 ml lakas satur 50 mg NaF ~ 22,6 mg Fluora. • Piena zobiem rekomendējamā deva līdz 0,25 ml (5,65 mg F). • Duraphat (Colgate), Profluorid (Voco), Clinpro White Varnish (3M Espe) • Lakas drīkst uzklāt gan zobārsts, gan higiēnists.

50. Fluora gēli • Satur 2% nātrija fluorīdu. • Ar zobiem kontaktā īsu brīdi. • Nav tik efektīvi kā lakas.