Pārmaiņu iespējas skolām Rīga 06.11.2009

1. Pārmaiņu iespējas skolām Rīga 06.11.2009 Antra Carlsen Nordic Network for Adult Learning (NVL) www.nordvux.net

2. Galvenā tēma • Kādēļ izlēmu piedalīties projektā? • Latvija šobrīd, projekta mērķi un projekta rezultātu dzīvotspēja • Iedvesmojoši piemēri: Zviedrijas Lärcentramodelis – atvērta, viegli pieejama un elastīga mācību vide • Papildus ieguvums – sadarbības tīkli, pieredzes apmaiņa un jauni partneri projektā un pēc tā

3. Nordic Network for Adult Learning Island Grēnland Faroes Norway Finland Sweden Åland CFL/NVL Denmark

4. Vispārēja labklājība un mūžizglītība • Ziemeļvalstu sadarbība un cieši sakari ar kaimiņvalstīm – konkurētspējīgu reğionu veidošana • Pieprasītās kompetences; visu veidu kompetenču novērtēšana • Eiropas rīcības plāns pieaugušo izglītībā, no politikas līdz ieviešanai praksē (līdz dec. 2010); trešā prioritāte – rosināt ikvienu iegūt zināšanas vienu līmeni augstāk - ”one step up”

5. Latvija šodien • Ceļš uz Lisabonas mērķu sasniegšanu (12,5% 2010. gadā); 2007.g. – Latvijā (6-7%); Zviedrijā, Dānijā – aptuveni 50% • Pamatprasmju attīstīšana; Latvijā - 50 % iedzīvotāju neizmanto datoru vai izmanto dažas reizes mēnesī; 18 % iedzīvotāju brīvi vai ar nelielām grūtībām runā angliski; 5 % brīvi runā vācu valodā* *Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” 2007 • Administratīvā reforma un pieejamība izglītībai / priekšnoteikumi mūžizglītībai: reğionālā reforma ietekmē vietējos izglītības struktūras un procesus 2009.gada jūnijā 524 pagastu vietā izveidoti 109 novadi un tikai 20 novados paredzēti Pieaugušo Izglības Centres (PIC)* *LPIA dati • Finanšu krīze un izglītības struktūras; Paredzēts, ka aptuveni 6,000 pieredzējušu skolotāju tiks atlaisti 2009/2010* *Izglītības Ministrijas dati

6. Izveidot mentoru komandu skolu un kopienas attīstībai Radīt jaunatnei draudzīgas, pieejamas, neformālas izglītības iespējas; izvērstus un dažādotus izglītības pakalpojumus pieaugušajiem, interešu grupām, bezdarbniekiem, kā arī piedāvāt citus sociālos un kultūras pakalpojumus Veicināt debates un sabiedrības izpratni par skolu un izglītības nozīmi sabiedrības attīstībā un sociāletniskajos integrācijas procesos, kā arī rast valsts un sabiedrības atbalstu šī jautājumā risināšanā Meklēt risinājumu, kā mazās lauku skolas izveidot par vietējās attīstības centriem Kritēriji: Elastība, atvērtība Kultūrsensitivitāte (jūtīgums) Dialogs Dažādu interešu iesaistīšana: vecāku, skolotāju un vadītāju, studentu, pašvaldību, NVO, kultūras organizāciju, uzņēmēju, u.c. Valsts un pašvaldību finansiāls atbalsts Projekta mērķi

7. Zviedrijas Lärcentra modelis • Centru veidošana ir valdības iniciatīva un investīcijas pēdējo 5 gadu laikā • Zviedrijā - 289 pašvaldības, no tām 250 ir Mācību Centri (MC) • MC kā vietēja infrastruktūra pieaugušo izglītībai un mūžizglītības atbalstam

8. Lärcentrum: Izglītības brokeris • MC koordinē piedāvājumu un pieprasījumu • MC atrod vispiemērotāko izglītības piedāvājumu, kas atbilst individuālajām iedzīvotāju prasībām vai arī atbilst darba tirgū aktuālajām kompetenču prasībām • MC ir starpnieks piedāvātajiem kursiem, augstskolu izglības programmām, profesionālajai un pieaugušo izglītībai visā valsts teritorijā • MC ir brokeris tālmācībai un internetā pieejamām mācību iespējām

9. Lärcentrum– vieta, kur tikties • Studenti satiek viens otru • Studenti satiek karjeras un izglītības konsultantus • Iebraucēji satiekas ar Zviedrijas kultūru, valodu, dzīves veidu, tradīcijām • Karjeras, tālākizglītības un personīgās attīstības konsultācijas • IT palīdzība un bibliotēku pakalpojumi • Atvērta, iedvesmojoša un multikulturāla atmosfēra • Bez maksas

10. Lärcentrum – katalizators un virzītājspēks • MC veicina vietējo un reğionālo attīstību • MC analizē, kādas kompetences ir un būs nepieciešamas konkrētajā pašvaldībā vai reğionā • Dialogs ar vietējām pašvaldībām un uzņēmējiem • Izglītības eksperimenti, jaunu izglītības formu, iespēju un partneru meklēšana • Nākotnes plāni – validation / kompetenču novērtēšana

11. Lärcentrum – kopēja atbildība un sadarbība • Katra iedzīvotāja individuālās intereses un vajadzības (professionālai un personīgai attīstībai) ir svarīgākais • Pieejamība: sinhrona un nesinhrona komunikācija; ātra atgriezeniskā saite • Kompetences Padome (piem. pašvaldība un reğionālā administrācija, arodbiedrība, nodarbinātības dienests, zinātne, izglītības iestādes) tiekas divas reizes gadā, lai plānotu tālākās attīstības virzienus

12. Sadarbības tīkli un partnerība • NSS, Ziemeļvalstu skolu sadarbība • Kontaktu meklēšana; pieredzes apmaiņas un sadarbības plānošanas vizītes, peer learning un prakse partnera valstī un izglītības iestādē vai administrācijā • Ziemeļvalstu Ministru Padomes Nordplus Framework Programme http://www.nordplusonline.org/