1 / 15

Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums

Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums. Vladislavs Vesperis, Dr.oec PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs. Ieguldījumi cilvēkkapitālā. Kultūras telpas attīstība. 1. 7. 3. 4. 2. 6. 5. Paradigmas maiņa izglītībā.

Download Presentation

Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums Vladislavs Vesperis, Dr.oec PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs

  2. Ieguldījumi cilvēkkapitālā Kultūras telpas attīstība 1 7 3 4 2 6 5 Paradigmas maiņa izglītībā Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība Telpiskās attīstības perspektīva Inovatīva un ekoefektīva ekonomika Daba kā kapitāls nākotnei LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM

  3. LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM

  4. ZIŅOJUMA STRUKTŪRA • Ievaddaļa: • anotācija, priekšvārdi, terminoloģijas skaidrojumi, u.tml. • Prioritāšu īstenošanas izvērtējums: • sadalīts pa Latvija 2030 septiņu prioritāšu 11 mērķiem un veidots tiem visiem pēc noteiktas, vienotas struktūras. • Stratēģiskās virzības izvērtējums: • koncentrēts tabulas veida kopsavilkums parLatvija 2030 indikatoriem • stratēģisko indikatoru izvērtējums • Galvenie secinājumi par stratēģijas īstenošanas sekmēm

  5. INDIKATORU NOVĒRTĒJUMA METODIKA Indikatoru novērtējums veidots pēc 4 ballu skalas: 2 – labi; virzības atbilstība stratēģiskajam mērķim vai pat labāka, 1 – apmierinoši; virzība nav stabila vai pastāv neliela neatbilstība stratēģiskajam mērķim, 0 – vāji; virzība uz stratēģisko mērķi būtiski atpaliek no vēlamā, -1 – neapmierinoši; tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām. Indikatoru salīdzinājuma ar citām ES dalībvalstīm novērtējums: 2 – labi; attīstāmies ar ES un kaimiņvalstu līmeni apsteidzošām tendencēm, 1 – apmierinoši; apsteidzam vismaz vienu no kaimiņvalstīm, bet atpaliekam no ES, 0 – vāji; atrodoties sliktākā pozīcijā nekā kaimiņvalstis un ES, attīstāmies neapsteidzošos tempos, -1 – neapmierinoši; Latvijas pozīcijas attiecībā pret ES un kaimiņvalstīm pasliktinās.

  6. KULTŪRAS TELPAS ATTĪSTĪBA • Sekmīgas bijušas aktivitātes, kopjot Dziesmu Svētku tradīciju, veicinot un attīstot mūsdienīgu bibliotēku pakalpojumu attīstību. Vienlaikus, krīzes ietekmē samazinātais kultūras nozares finansējums apdraud kultūras daudzveidību un izcilību nākotnē. To apdraud arī emigrācija un sabiedrības vērtību pārbīde attīstītai kultūrtelpai nelabvēlīgā virzienā.

  7. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI CILVĒKKAPITĀLĀ • Darbaspēka produktivitāte ir nedaudz pieaugusi, bet tas notiek lēni un nepietiekami uzlabo Latvijas pozīcijas Eiropas valstu vidū. Dzimstības rādītāji ir zemi un nenodrošina tautas ataudzi. • Ienākumu nevienlīdzība un nabadzības risks ir nedaudz mazinājušies. Tomēr daļu no šīs pozitīvās tendences veido ienākumu relatīvi lielāks samazinājums turīgākajai sabiedrības daļai un bez darba palikušo cilvēku emigrācija.

  8. PARADIGMAS MAIŅA IZGLĪTĪBĀ • Notikusi izglītības, īpaši, profesionālās izglītības programmu sakārtošana. Veikti ievērojami materiālie ieguldījumi dabas zinātņu mācīšanas uzlabošanai. Augstākajā izglītībā prevalē kvantitāte, vienlaikus pastāvot viedokļu atšķirībām par kvalitāti • Mūžizglītības programmas ir nepietiekami sekmīgas, tās tikušas apmeklētas arvien sliktāk, jo, iespējams, no potenciālo klientu puses nav ticības to sniegtajām iespējām darba tirgū.

  9. INOVATĪVA UN EKOEFEKTĪVA EKONOMIKA • Attīstības procesi liecina par strukturālām izmaiņām ekonomikā, tostarp, uzlabojoties ārējās tirdzniecības bilancei un attīstoties apstrādes rūpniecībai. Taču tas nav sekmējis ieguldījumus pētniecībai un attīstībai ne valsts, ne privātajā sektorā. • Atjaunojamo enerģijas resursu apguve, energoefektivitātes pasākumi un enerģijas patēriņa kritums mazinājuši valsts energoatkarību.

  10. DABA KĀ NĀKOTNES KAPITĀLS Sekmīgi ir turpinājusies ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošana, kā arī ar energoefektivitātes pasākumiem cieši saistītā siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana. Tomēr daudzos Stratēģijā ieteiktajos risinājumos aktivitāšu nebija.

  11. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA • Progress gaisa un jūras pasažieru pārvadājumos, kas vērtējams pozitīvi, tomēr ieteicams padziļināts ietekmes un cēlonības izvērtējums. Iekšzemes mobilitāte attīstījusies negatīvi: mazinājusies sabiedriskā transporta loma, bet autoceļu uzlabošanas tempi ir nepietiekami. • Turpinās Rīgas reģionā iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, pastiprinājās gan ārējā emigrācija, gan iedzīvotāju kustība uz lielajām pilsētām un Rīgas reģionu.

  12. INOVATĪVA PĀRVALDĪBA UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA E-pārvaldības pakalpojumu izmantošana Latvijā strauji pieaug un valsts tuvojas Eiropas līderu līmenim. Ir bijis daudz aktivitāšu: strādājušas darba grupas un konsultatīvās padomes, notikušas sabiedriskās apspriešanas. Tomēr sabiedrības līdzdalības formu attīstība nav pietiekama, jo Latvijā tikai 15,3 % iedzīvotāju 2011.gadā uzskatīja, ka var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.

  13. STRATĒĢISKIE INDIKATORI

  14. GALVENIE SECINĀJUMI • Valsts makroekonomiskais stāvoklis ir nostabilizējies, radot priekšnoteikumus investīciju plūsmu atjaunošanai un ekonomikas izaugsmei. Tomēr valsts iedzīvotāju pirktspēja un materiālā labklājība kopumā nav būtiski mainījusies, ienākumu nevienlīdzība un nabadzības riski, salīdzinot ar ES, joprojām ir augsti. 2. Ekonomiskās krīzes rezultātā strauji pasliktinājās valsts demogrāfiskie rādītāji, pieaugot emigrācijai un būtiski krītoties dzimstības rādītājiem, kas apdraud tautas ataudzi nākotnē. 3. Vides kvalitāti raksturojošie rādītāji ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka Latvijas kā otras zaļākās valsts pasaulē pozīcijas ir stabilas. 4. Ekonomiskie un vides attīstības procesi vērtējami kā ilgtspējīgi, valsts tautsaimniecība pēc ekonomiskās krīzes ir nostājusies uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, taču nopietnas bažas kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību nākotnē rada sociālo un demogrāfisko procesu norises, kas var apdraudēt valsts un tās tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

  15. Vladislavs Vesperis, Dr.oec Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs • Pārresoru koordinācijas centrs • Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļa • Tālrunis: 67082812, 26344090 • E-pasts: vladislavs.vesperis@pkc.mk.gov.lv • Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520 • Mājaslapa: www.nap.lv • Twitter: @NAP2020 Paldies par uzmanību!

More Related