Projekta ieviešanā iesaistīto organizāciju sadarbības veidošana un nodrošināšana

1. Projekta ieviešanā iesaistīto organizāciju sadarbības veidošana un nodrošināšana ESF projekts „ Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību kapacitātes paaugstināšana ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/022/42)

2. Partnerības jēdziens Partnerība ir sadarbība starp divām vai vairākām organizācijām, kuras uzņemas kopīgu atbildību par Fonda finansētā projekta ieviešanu.

3. Projekta pieteikuma veidlapas aizpildīšanas praktiskie principi (turpinājums)

4. Partnerības apliecinājums

5. Sadarbības minimums 1 3 2 Darbība Vajadzība Rezultāts Ko darbs izdarījis, to vārds neizdeldēs. /Anna Brigadere/

6. 1 Labi komunālie pakalpojumi; tīrība; labiekārtotas teritorijas; sēņošana un peldēšana; pamatizglītības un vispārējās izglītības ieguve; dažādu prasmju ieguve ārpusskolas pulciņos; kultūras pasākumu norise; iespēja iegūt veselības aprūpi, nodarboties ar sportu; sociālās aprūpes pieejamību; saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā; pieejams sabiedriskais transports; izglītoti skolotāji u.c. Vajadzība

7. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībā Komiteja Teritoriālā komiteja Domes sēde Departaments Pašvaldības pastāvīgās komitejas: finanšu komiteja; sociālo jautājumu komiteja; izglītības jautājumu komiteja; kultūras jautājumu komiteja.

8. 2 Sadarbība ir darbības veiksmes atslēga Darbība

9. Kopīgs mērķis Atšķirīgas aktivitātes Saskaņota darbība

10. Pieeja dokumentiem Dalība komisijā e-aptaujas Kontaktpersona Semināri Iedzīvotāju apspriedes Pieeja informācijai Tikšanās Konsultācijas Pozīcijas sniegšana Kampaņas Atzinumi Ekspertu semināri Lēmumu pieņemšanas procesa posmi Atklātas sēdes Padomdevējtiesības Balsstiesības Novērtējums Analīze Dalība darba grupā Informācija internetā E-pasta paziņojumi Kapacitāti veidojoši pasākumi Projektu konkursi Deleģēšana

11. Līdzdalības stratēģijas Institucionālas Balsstiesības padomēs, komisijās, komitejās Padomdevējtiesības padomēs, komisijās, komitejās NVO koordinatori iestādē Formālas Sarakste ar deputātiem, iestāžu darbiniekiem Atzinumu sniegšana par normatīviem aktiem Konsultācijas ar NVO Sabiedriskās apspriedes Neformālas Tikšanās ar deputātiem, iestāžu darbiniekiem Sarunas ar deputātiem, iestāžu darbiniekiem Deputātu, iestāžu darbinieku dalība NVO pasākumos

12. Līdzdalības juridiskais ietvars Valsts pārvaldes iekārtas likums Iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Likums par pašvaldībām 3. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas (...) nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. 27. Paziņojums par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes ēkā vai pie tās un publicē pašvaldības mājaslapā internetā. 54. Komiteju sēdes ir atklātas. 61.1 pants. Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

13. Līdzdalība attīstības plānošanā Ministru kabineta noteikumi Nr.970 Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā Sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas) un neformālās (nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas. Noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldību, plānošanas reģionu un pašvaldību un citu iestāžu attīstības plānošanas procesā.

14. 3 Rezultāts ir iemesls darbam Rezultāts

15. Trūkumi • Nepietiekami savlaicīga pieejama informācija • Neizpratne par līdzdalības nepieciešamību • NVO nekonsekvence viedokļu sniegšanā • Konsultāciju trūkums • Gaidas pēc ekspertīzes • Partneru daudzveidības trūkums

16. SADARBĪBAS NODROŠINĀŠANA Visiem partneriem jāsaņem Fondam iesniegto ziņojumu un atskaišu kopijas (gan finanšu, gan saturiskās atskaites).

17. SADARBĪBAS NODROŠINĀŠANA II Projekta iesniedzējam ir regulāri jākonsultējas ar saviem partneriem un jāinformē viņi par projekta īstenošanas gaitu.

18. SADARBĪBAS NODROŠINĀŠANA III • Visiem partneriem ir jāizlasa projekta iesniegums un jāizprot sava loma projektā. • Būtiskas izmaiņas projektā ir jāsaskaņo ar visiem partneriem, pirms priekšlikums par to tiek nosūtīts Fondam (piemēram, aktivitāšu maiņa).

19. Projekta organizācija – sadarbības partneri • Pamatā divu veidu partneri: • Iesaistīti projekta aktivitāšu īstenošanā ar vai bez līdzfinansējuma; • Finansiāli atbalsta, bet nav iesaistīts darbos. • Jāapraksta partnera loma šī projekta ieviešanā: • Kādā veidā partneri tiks iesaistīti? • Cik nozīmīga būs partnera līdzdalība. ! Partnerības apliecinājums no visiem partneriem (arī pieteicēja) – pielikumā.

20. Finanšu atbildība: Vadošais partneris uzņemas līgumisku atbildību pret finanšu aģentūru, kā arī piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem Ir ieteicams šo atbildību tālāk dalīt ar projekta partneriem ar savstarpēju līgumu palīdzību

21. Saskarsme un savstarpējā saprašanās • Veiksmīgas saskarsmes un saprašanās priekšnoteikumi: • Spēja pieņemt sevi tādu, kāds esi, • Spēja pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir un tur, kur viņi ir. Aprobežots cilvēks vienmēr nosoda visu, kas iziet ārpus viņa sapratnes – franču rakstnieks 1680)

22. Katram ir tiesības ticēt, domāt un just savādāk ( bet ne pareizāk). • Citu cilvēku pārliecība, domas un jūtas ir patiesas. • Nevajag ieņemt otru nosodošu pozīciju.

23. Saskarsmi ietekmējošie faktori Es Citi Konteksts Saskarsmē izpaužas mūsu saikne ar apkārtējo pasauli, tā ir tilts starp mums un citiem cilvēkiem.

24. Saskarsme kā izvēle • Cilvēku savstarpējās attiecības, to rezultāts ir atkarīgs no mums pašiem. • Katrs pats izvēlas savu saskarsmes stilu savstarpējās attiecībās. Ikvienam no mums ikdienā ir jākontaktējas ar daudziem cilvēkiem un ikreiz jāizvēlas sava izturēšanās. • Mūsu izturēšanās ir atkarīga no saskarsmes mērķiem, no attieksmes pret partneri un, galu galā, no izjūtām un garastāvokļa. • Mēs izvēlamies arī, ko teiksim sarunu biedram un kā to pateiksim. Visbeidzot, mēs izvēlamies (tiesa, ne vienmēr) tikšanās vietu un laiku.

25. PALDIES PAR UZMANĪBU!