Maks tnesp jas p t jums
Download
1 / 18

Maksātnespējas pētījums - PowerPoint PPT Presentation


  • 175 Views
  • Uploaded on

Maksātnespējas pētījums. Latvijas pašvaldību aptauja (2013.11. – 2014.01.). Galvenie jautājumu bloki. Maksātnespējas statistika un struktūra Uzņēmējdarbības attīstība reģionos un valsts atbalsta finansējuma piešķiršanas institūciju darbība Maksātnespējas procesa ietekme uz emigrāciju

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Maksātnespējas pētījums' - daria


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
Maks tnesp jas p t jums

Maksātnespējas pētījums

Latvijas pašvaldību aptauja

(2013.11. – 2014.01.)


Galvenie jaut jumu bloki
Galvenie jautājumu bloki

  • Maksātnespējas statistika un struktūra

  • Uzņēmējdarbības attīstība reģionos un valsts atbalsta finansējuma piešķiršanas institūciju darbība

  • Maksātnespējas procesa ietekme uz emigrāciju

  • Pašvaldību ieguldījums maksātnespējas procesa jautājumu risināšanā


Pa vald bu aptauja eogr fija
Pašvaldību aptaujaĢEOGRĀFIJA

VALMIERA

SMILTENE

ROJA

CARNIKAVA

KANDAVA

GULBENE

RĪGA

BALVI

LUBĀNA

TUKUMS

OGRE

LIEPĀJA

JŪRMALA

BAUSKA

JĒKABPILS

DAUGAVPILS


Aptauja 16 pa vald bas
Aptauja – 16 pašvaldības

Lielās pašvaldības: Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils

Bijušo rajonu centri: Ogre, Balvi, Gulbene, Tukums, Bauska

Pašvaldības ar lauku teritoriju: Carnikava, Smiltene, Lubāna, Kandava

Piekrastes pašvaldības: Jūrmala, Roja (Liepāja, Rīga, Carnikava)

Sadarbībā ar:

Latvijas Lielo pilsētu asociāciju

Latvijas Pašvaldību savienību

Latvijas Komercbanku asociāciju


Aptaujas dal bnieki da du l me u vad t ji un speci listi
Aptaujas dalībnieki – dažādu līmeņu vadītāji un speciālisti

Pašvaldības domes vadība

Sociālā dienesta vadītāji un darbinieki

Attīstības un labklājības pārvaldes vadītāji un speciālisti

Finanšu nodaļas vadītāji un speciālisti

Nekustamā īpašuma speciālisti

Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu vadība un pārstāvji

Sabiedrisko attiecību speciālisti

Vidēji katrā pašvaldībās aptaujāti no 1-3 atbildīgajiem darbiniekiem


P t juma secin jumi
Pētījuma secinājumi speciālisti

Reģionu atšķirības – ekonomiskā aktivitāte

Situāciju valstī kopumā nevar vispārināt, jo maksātnespējas jautājumi ir aktuāli pašvaldībās ar lielāku ekonomisko aktivitāti (Rīga, Pierīga, lielās pilsētas), kur ir lielāks nekustamo īpašumu darījumu īpatsvars.

Mazajās pašvaldības ar iedzīvotāju maksātnespējas jautājumiem pašvaldības nav saskārušās vai saskaras ļoti reti.


Maks tnesp jas domin jo ais faktors hipotek r kredit ana
Maksātnespējas dominējošais faktors - hipotekārā kreditēšana

Hipotekārā kreditēšana

Maksātnespējas gadījumi ir saistīti ar hipotekāro kreditēšanu.

Patēriņa kredīt-

saistības

SMS parād-nieki

Pašvaldību sociālo dienestu klienti

Mazo pašvaldību specifika – vairāk uzsver patēriņa un sms kredītus kā problēmu izraisītājus.


Attieksme pret pa u maks tnesp jas procesu
Attieksme pret pašu maksātnespējas procesu kreditēšana

Lauku pašvaldībās, kur nav bijusi saskare ar maksātnespējas jautājumiem, tiek uzsvērts, ka ir maz informācijas par šo procesu un grūti novērtēt, vai iedzīvotāji to var atļauties.

Savukārt pašvaldībās, kur ir bijusi saskare ar maksātnespējas procesu, pārsvarā ir nostāja, ka tas ir par dārgu un to var atļauties tikai salīdzinoši turīgi iedzīvotāji, kas var atļauties algot arī labus juristus.

Maksātnespējas nodevas kā problēma:

Lielākā problēma ar maksātnespējas pieteikumu ir 50 latu nodeva un 400 latu maksa administratoram kā sākotnējā maksā un pēc tam 200 latu katru mēnesi, jo šiem cilvēkiem naudas knapi pietiek tikai dzīvošanai. Ja šīs summas iedzīvotājs aizņemas, tad zaudē maznodrošinātā statusu. Veidojas apburtais loks – nevar pieteikt maksātnespēju augsto izmaksu dēļ.


Emigr ciju neizraisa kred ti
Emigrāciju neizraisa kredīti kreditēšana

Galvenie iemesli:

Labi apmaksātu darba vietu trūkums uz vietas pašvaldībā (lauku pašvaldības, bijušie rajonu centri).

Iekšējā emigrācija:

Iedzīvotāji, īpaši jaunieši, brauc projām gan uz ekonomiski aktīvākiem Latvijas reģioniem (Rīga, lielās pilsētas), gan arī uz ārvalstīm.

Lubāna (aizceļojuši ~25%-28%, no tiem ~ 3% kredītu dēļ)

Roja (aizceļojuši ~ 18%, no tiem ~ 16% kredītu dēļ)


Galven s aizbrauc ju m r a valstis vieta
Galvenās aizbraucēju mērķa valstis/vieta kreditēšana

LIELBRITĀNIJA

ĪRIJA

ZIEMEĻVALSTIS

RĪGA

VĀCIJA


Valstij j str d pie finan u att st bas instrumentu pieejam bas
Valstij jāstrādā pie finanšu attīstības instrumentu pieejamības

Valsts institūciju atbalsta nepietiekamība infrastruktūras objektu, uzņēmējdarbības attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai reģionos (lauku pašvaldības, bijušie rajonu centri), augsts nodokļu slogs jaunajiem uzņēmējiem, sarežģīta un birokrātiska dokumentācija atbalsta saņemšanai.

Latvijas Garantiju aģentūra:

«Pārlieku daudz birokrātijas, jāiegulda pārāk liels darbs, lai saņemtu salīdzinoši nelielu atbalstu.»

«Kopumā ir rezervēta attieksme pret valsts garantijām, jo visai specifiska un sarežģīta sistēma.»

Latvijas Hipotēku un zemes banka/Altum:

«Atbalsta pārsvarā mikroprogrammas»

«Hipotēku un zemes banka būtībā nav valsts banka, jo gandrīz neiespējami kaut ko saņemt. Ne velti Zemkopības ministrija plāno veidot kredītu fondu, kas atbalstītu zemniekiem zemes iegādi.»


Banku darb bas nov rt jums
Banku darbības novērtējums pieejamības

Kopumā banku vērtējums ir neitrāls - vērtē kā pretimnākošas risinājumu meklēšanā iedzīvotājiem, ja vien iedzīvotāji paši savlaicīgi ir vērsušies pie bankas.

Mazajās pašvaldības izjūt banku filiāļu skaita samazināšanos.

«Bankas ir bijušas tik elastīgas, cik elastīgs un pretimnākošs ir bijis pats klients»

«Pozitīvi, ja nedzen uzreiz ārā no dzīvokļa, bet piedāvā risinājumus, kā arī kredītbrīvdienas»

«Bankas kopumā ir pretimnākošas»

«Kopumā maksātnespējas jautājums ir aizgājis pārāk plaši. Bankas nav bezriska bizness – neko tāpat nedeva, nekad nedeva kredītu par visiem 100%, prasīja galvojumu vai ķīlu, kuras novērtējumu paši pirms tam veica. Visiem biznesā ir jānes sava daļa atbildības. Nav normāli, ka atņem ieķīlāto objektu un vēl prasa naudu!»


Attieksme pret nolikto atsl gu principu
Attieksme pret «nolikto atslēgu principu» pieejamības

Attieksme neviennozīmīga, bet kopumā dominē atbalsts šai pieejai, ja ir samaksāta vismaz daļa summas.

«Neatbalstu, jo cilvēki paši atbildīgi par savām saistībām un uzņemtajiem riskiem. Nedrīkst uz citu pleciem uzvelt savu atbildību. Ir jābūt zināmiem maksātnespējas ierobežojumiem, lai neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos»

«Atbalstu, ja iedzīvotājs ir veicis par saviem līdzekļiem kredīta pirmo iemaksu 15% un vēl klāt 15% no pamatsummas»

«Atbalstu, ja veikta 10% pirmā iemaksa»

«Atbalstu, ja veikta pirmā iemaksa vismaz 20%»


Pa vald bu galven s probl mas kas b tu j risina likumdo anai
Pašvaldību galvenās problēmas, kas būtu jārisina likumdošanai

Nr.1. – maksātnespējas gadījumos pašvaldības nav nodrošinātais kreditors un nesaņem neko!

Reģistru problēma – Zemesgrāmata un Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrs. Administratorus interesē tikai tie īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, savukārt tie kas reģistrēti Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrā, nē. Šobrīd likumā nav iestrādāts, līdz kuram laikam īpašums jāpiereģistrē Zemesgrāmatā. Līdz ar to, pārdodot maksātnespējīgās personas īpašumu, tiek pārdoti īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā. Tie, kas nav reģistrēti Zemesgrāmatā, tie īpašumi paliek „karājoties gaisā”. Nekustamā īpašuma nodoklis par nezināmai personai piekrītošu īpašumu nav jārēķina! Līdz ar to administratori nepabeidz procesu. Paliek īpašumi bez īpašnieka.

Bezsaimnieka īpašumi – ko darīt ar īpašumiem, kas piekritīgi valstij, par kuriem neviens nemaksā un krājas parāds. Problemātiski iekasēt NĪN no pagaidu īpašniekiem, tajā skaitā bankām.

Šobrīd ļoti izplatīta parādība – īpašumi tiek pārrakstīti uz ārzemniekiem un viņu atrašanās vietas nav zināmas. Nav kam nosūtīt lēmumu par parāda piedziņas uzsākšanu .


Nesa emtie nodok i
Nesaņemtie nodokļi likumdošanai

Rīga:

Nekustamā īpašuma nodokļa parāds fizisko personu maksātnespējas procesos uz 09.01.2014. ir 532 318.35 eiro. Nekustamā īpašuma nodokļa parāds fizisko personu maksātnespējas procesos, kas pasludināti ārzemēs, - 46 862,24 eiro (09.01.2014) .

Valmiera:

Maksātnespējas procesa ierosinātajām fiziskajām personām nesaņemtie nodokļi 1971 eiro (uz 02.01.2014.) Personām, kuras ir aizceļojušas no Latvijas, nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa summa ir 11 285 eiro (uz 02.01.2014.)

Daugavpils:

Kopā 165 761 lats - tajā skaitā juridisko m/n personu parādi - 156773 lati, fizisko m/n personu parādi– 8 988 lati.

Ogre:

Nesaņemtie nodokļi kopumā – 34 014 lati (fiksētais nodokļu parāds, kur jau ierosināta maksātnespēja). 2009. – 27 153 lati, 2010. – 4 569 lati, 2011. – 2292 lati.


Maks tnesp jas procesi
Maksātnespējas procesi likumdošanai

Rīga - 1 529 fizisko personu maksātnespējas procesi (uz 09.01.2014.). Tajā skaitā 11 personām maksātnespējas process ir pasludināts ārzemēs, pārsvarā Lielbritānijā.

Valmiera – vismaz 11 maksātnespējas pieteikumi (Valmieras Namsaimnieks).

Carnikava ~ 17 maksātnespējas pieteikumi.


Galvenie secin jumi
Galvenie secinājumi likumdošanai

Maksātnespējai ir izteikta korelācija ar ekonomisko aktivitāti reģionos – skar vairāk lielās pašvaldības hipotekārās kreditēšanas dēļ.

Bankas pret saviem klientiem kopumā ir pretimnākošas – piedāvā pārskatīt maksājumu grafikus vai piešķir «kredītu brīvdienas».

Banku izsniegto kredītu slogs nav galvenais emigrācijas cēlonis – tā ir tikai politiska retorika vai mīts; galvenais ir atalgojums.

Jādiversificē maksātnespējas process – šobrīd to pārsvarā atļaujas izmantot salīdzinoši turīgi cilvēki, kuriem pieejami juristu un advokātu pakalpojumi.

Valsts institūciju atbalsts ekonomikas attīstībai reģionos ir sarežģīts, birokrātisks un nepietiekams.


Filips Rajevksis likumdošanai

Mediju tilts/Burson-Marsteller valdes loceklis

+371 29213687

[email protected]

Paldies!


ad