2012. gada pārskatu prezentācija Dr . Igors LUDBORŽS Palātas loceklis

1. Eiropas Revīzijas palāta 2012. gada pārskatu prezentācija Dr. Igors LUDBORŽS Palātas loceklis

2. Saturs • Ieņēmumi un izdevumi 2012.gadā • 2012.gada pārskata galvenās atziņas • Ticamības deklarācija un īpašie izvērtējumi • Ar Latviju saistīta informācija

3. Ieņēmumi 2012. gadā Kopējie ieņēmumi 2012. gadā: 139,5 miljardi EUR

4. Izdevumi 2012. gadā Kopējie izdevumi 2012. gadā: 138,6 miljardi EUR

5. 1/32012. gada pārskata galvenās atziņas • 2012. gada konsolidētiepārskati patiesi atspoguļo Eiropas Savienības finanšu stāvokli, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un izmaiņas neto aktīvos minētajā gadā. • Maksājumos ir būtisks kļūdu līmenis, un aplēstais kļūduīpatsvars Eiropas Savienības budžeta izdevumiem kopumā ir pieaudzis līdz 4,8 % — 2011. gadā tas bija 3,9 %. • Sākot ar 2010. gadu aplēstais kļūdu īpatsvars katru gadu ir palielinājies.Savukārt no 2006.-2009.gadam tas katru gadu bija krities.

6. Aplēstais kļūdu īpatsvars Eiropas Savienības izdevumiem kopumā no 2006. gada līdz 2012. gadam

7. 2/32012. gada pārskata galvenās atziņas • Izdevumu joma, kurā bija augstākais kļūdu līmenis, ir lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība — aplēstais kļūdu īpatsvars 7,9 %, tai seko reģionālā politika, enerģētika un transports(aplēsto kļūdu īpatsvars 6,8 %). • Lielākais kļūdu īpatsvara pieaugums bija tādās izdevumu jomās kā nodarbinātība un sociālās lietas, lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts un reģionālā politika, enerģētika un transports. • Attiecībā uz lielāko daļu kļūdaino darījumu dalītās pārvaldības jomās (lauksaimniecībā un kohēzijā), dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu.

8. Darījumu pārbaudes rezultāti 2012. gada ES izdevumos

9. Salīdzinājums starp 2011. un 2012. gadam aplēsto kļūdu īpatsvaru ES izdevumu jomās

10. Ietekme uz kopējo aplēsto kļūdu īpatsvaru atsevišķi pa kļūdu veidiem

11. 3/32012. gada pārskata galvenās atziņas • Neizmantotās saistības atbilst divu gadu un trīs mēnešu saistību kopsummai (2012. gada beigās — 217 miljardi eiro), un tas uzliek papildu slogu maksājumu budžetam. Lai atrisinātu šo situāciju, ir būtiski, ka Komisija plāno savas maksājumu prasībasvidējā termiņā un ilgtermiņā. • Daudzām jomām ir sarežģīts juridiskais regulējums un pietiekama uzmanība nav pievērsta rezultātu sasniegšanai. Priekšlikumi 2014.–2020. gada plānošanas periodam joprojām ir orientēti uz izdevumiem un uz atbilstību noteikumiem, nevis uz rezultātiem.

12. Ticamības deklarācija • 2012.gada Eiropas Savienības konsolidēto finanšu pārskatu ticamība – atzinums bez piezīmēm • 2012.gada Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu un izdevumu likumība un pareizība: • Ieņēmumi – atzinums bez piezīmēm • Saistības – atzinums bez piezīmēm • Izdevumi (maksājumi) – negatīvs atzinums

13. Ieņēmumi — 139,5 miljardi eiro • Komisijas īstenotā NKI datu pārbaude par 2002.–2007. gadu nolūkā aprēķināt dalībvalstu NKI balstītās iemaksas ir atzīta par daļēji efektīvu.

14. Lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts — 44,5 miljardi eiro • Visbiežākā kļūda ir pārāk lielas zemes platības deklarēšana no saņēmēju puses, kad tie pieprasa ES līdzekļus. • Savstarpējās atbilstības pārkāpumi konstatēti 16 % piemērojamo maksājumu. • No trim pārbaudītajām integrētajām administrācijas un kontroles sistēmām divas tika novērtētas kā neefektīvas.

15. Lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība — 15,0 miljardi eiro • Bieži sastopami pārkāpumi ir agrovides saistību un ieguldījumu projektiem izvirzīto īpašo prasību nepildīšana. • Visnozīmīgākie trūkumi lauku attīstības jomas kontroles sistēmās attiecas uz iepirkuma noteikumu neefektīvām pārbaudēm.

16. Reģionālā politika, enerģētika un transports — 40,7 miljardi eiro • Publiskā iepirkuma noteikumu nopietni pārkāpumi. Šādas kļūdas veido vairāk kā pusi no aplēstā kļūdu īpatsvara. • Daļa projekta maksājumu vai projekts kopumā neatbilda izvirzītajiem nosacījumiem.

17. Nodarbinātība un sociālās lietas — 13,4 miljardi eiro • Visizplatītākā kļūda ir neattiecināmu izmaksu atlīdzināšana. • Palāta nekonstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas projektos, kuros izmantoti vienreizēji maksājumi un vienotas likmes maksājumi.

18. Ārējās attiecības, atbalsts un paplašināšanās — 6,6 miljardi eiro • Lielākā daļa kļūdu attiecas uz gadījumiem, kad izdevumi ir radušies ārpus attiecināmības perioda vai kad iekļauj neattiecināmus izdevumus. • EuropAid īstenotajās pārbaudēs pirms maksājumu veikšanas ir trūkumi.

19. Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika — 10,7 miljardi eiro • Galvenie kļūdu iemesli: • Neattiecināmu izmaksu iekļaušana pētniecības projektu izmaksu deklarācijās. • Nepareizu metožu izmantošana personāla un netiešo izmaksu aprēķinā. • Saņēmēji (projekta koordinatori) finansējumu pārskaitīja ar lielu kavēšanos.

20. Eiropas Savienības budžeta izpildes rezultāti • Galvenā uzmanība ne vienmēr ir pievērsta rezultātiem. • Ziņošana par politikas sasniegumiem uzlabojas, tomēr ziņojumu pielietojums joprojām ir ierobežots. • Novērtējuma ziņojumi vēl nav piemēroti izmantošanai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā. • Vājas ziņošanas un pārskatatbildības sistēmas, kuras attiecas uz rezultātiem un ietekmi, kas panākta ar ES finansējuma palīdzību.

21. Finanšukorekcijas un līdzekļu atgūšana 2012.gadā • Finanšu korekcijas – nepilnību risināšanai vadības sistēmās – 3,7 miljardi eiro (2011.gadā – 1,1 miljards eiro). • Līdzekļu atgūšana – nepareizo izdevumu projektu līmenī labošanai – 678 miljoni eiro (2011.gadā – 733 miljoni eiro). • Palāta, aplēšot kļūdu īpatsvaru, ņem finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanu vērā, ja gada laikā veiktie kļūdainie maksājumi tiek atgūti un netiek iekļauti Komisijai sūtītajās izdevumu deklarācijās.

22. Ar Latviju saistīta informācija • Palātas pārskatā: • 2.nodaļa «Ieņēmumi» – piecas PVN atrunas tāpat kā iepriekšējā gadā • Eiropas Komisijas dokumentos: • Finanšu korekcijas 2012.gadā dalītās pārvaldības jomās – 12 miljoni eiro (tai skaitā 9 miljoni eiro ESF, un pa vienam miljonam ERAF un KF) • Tas atbilst 1.1% no Latvijai veiktajiem maksājumiem un 0.3% no visām finanšu korekcijām 2012.gadā • Finanšu korekcijas ERAF un ESF attiecībā uz 2000.-2006.gada periodu – 4 miljoni eiro, kas atbilst 0.8% no Latvijai veiktajiem maksājumiem un 0.1% no visām finanšu korekcijām • Latvijas pašas veiktās finanšu korekcijas attiecībā uz 2007.-2013.gada periodu kohēzijas politikas jomās – 10 miljoni eiro (ERDF/KF)

23. Eiropas Revīzijas palāta un krāpšana • Saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem ārējā revidenta uzdevums nav virzīt savu darbību uz krāpšanas atklāšanu. • Tomēr Palāta katru gadu saskaras ar nedaudziem gadījumiem, kad ir pamats aizdomām par to, ka, iespējams, ir notikusi krāpšana. • Tādās reizēs Palāta konfidenciāli nodod informāciju Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF). 2012. gadā Palāta ziņoja Birojam par astoņiem šādiem gadījumiem. • Lai netraucētu izmeklēšanu, ko OLAF ir nolēmis uzsākt, Palāta par šādiem gadījumiem nesniedz izvērstus komentārus. • Par šo lietu virzību OLAF atskaitās, izmantojot savus vadības un ziņošanas mehānismus.

24. Eiropas Revīzijas palāta Paldies par uzmanību! Jautājumi? Plašāka informācija par 2012. gada pārskatiem un citiem ERP izdevumiem vai tās darbībām meklējama turpmāk minētajās adresēs. Eiropas Revīzijas palāta 12, rueAlcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUKSEMBURGA www.eca.europa.eu eca-info@eca.europa.eu @EUAuditorsECA