1 / 27

Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja

Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”. Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 2006.gada 4.decembris.

clarke
Download Presentation

Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas“Darba tirgus pētījumi”projekta“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi” Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja Rīgas Stradiņa universitāteRīga, 2006.gada 4.decembris

  2. Pētījuma mērķisPētījuma mērķis ir noskaidrot aktuālo situāciju darba tirgū - pieprasījumu pēc dažādu profesiju darbiniekiem (speciālistiem) un tiem nepieciešamajām pamatprasmēm, kā arī darba devēju izvirzītajām papildprasībām. Pētījuma uzdevumi • Noteikt darba tirgus aktuālo pieprasījumu pēc dažādu profesiju speciālistiem pētījuma veikšanas brīdī un plānoto pieprasījuma palielinājumu nākamajiem 6 mēnešiem. • Identificēt nepieciešamās pamatprasmes (svešvalodu zināšanas, datorprasmes utml.) un papildprasības darba devēju pieprasītajiem speciālistiem. Pētījuma mērķauditorija • Darba devēju nozaru apvienības, t.i., asociācijas, kameras, biedrības un citas organizācijas, kas pārstāv noteiktu darba devēju intereses; • Darba devēji (uzņēmumi), kuros strādājošo skaits ir lielāks par 250 darbiniekiem. Pētījuma laiks 2005.gada decembris – 2006.gada oktobris Pētījuma metode Intervēšana-anketēšana, par instrumentāriju izmantojot pētnieku sagatavotu, ar pasūtītāju saskaņotu anketu.

  3. Pētījuma metodoloģijaPētījuma ietvaros realizētas trīs darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju ekspresaptaujas laikā no 2005.gada decembra līdz 2006. gada oktobrim ar plānotu izlasi n=200:2005.gada decembris līdz 2006.gada janvāris. Sasniegtā izlase n1=2032006.gada maijs līdz jūnijs. Sasniegtā izlase n2=2022006.gada septembris līdz oktobris. Sasniegtā izlase n3=204 Visas ekspresaptaujas veiktas, izmantojot vienu un to pašu metodoloģiju un instrumentāriju.Vairākpakāpju izlase:1. Pirmajā pakāpē izveidots darba devēju organizāciju saraksts un veikta šo organizāciju aptauja. 2. Ja kādu no ekonomiskās darbības nozarēm nepārstāvēja darba devēju organizācija vai arī tās pārstāvji nevarēja sniegt kompetentas atbildes, tika izvēlēti un kontaktēti lielo uzņēmumu (virs 250 darbinieku) vadītāji, personāla vadītāji vai citas personas, kuri pārzina nepieciešamā darbaspēka problēmas.Pētījuma dati raksturo situāciju:- pēc galvenā ekonomiskās darbības veida (NACE klasifikatora 1.līmenis)- pēc profesijas (profesijas kods atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram)- plānošanas reģionu dalījumā (ATVK klasifikatora 2.līmenis).

  4. 1.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 3.ekspresaptauja Darba devēju asociācijas 39 47 39 Lielie uzņēmumi 164 155 165 Kopā 203 202 204 Mērķauditorijasraksturojums Visās trijās ekspresaptaujās darba devēju asociācijas un lielie uzņēmumi pētījuma izlasei tika izvēlēti, ievērojot principu, lai tiktu pārstāvēti visi ekonomiskās darbības veidi pēc NACE klasifikatora 1.līmeņa. Latvijā lielākā daļa darba devēju asociāciju un lielo uzņēmumuatrodas Rīgas plānošanas reģionā. Tādēļ arī Rīgas plānošanas reģionā visās aptaujās ir iegūts lielākais interviju skaits. Respondentu sadalījums izlasē

  5. 1.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 3.ekspresaptauja Centrālā nodaļa 32 40 30 Reģionālā nodaļa 7 7 9 Kopā 39 47 39 Aptaujāto asociāciju raksturojums

  6. Darbinieku skaita plānotās izmaiņas asociācijās/uzņēmumos. Salīdzinošais pārskats Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)

  7. Galvenie darbinieku skaita pieauguma iemesli Bāze: respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita pieaugumu (n1=96; n2=111; n3=74) * Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu darbinieku skaita palielināšanās iemeslu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.

  8. Galvenie darbinieku skaita samazināšanās iemesli Bāze: respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita samazināšanos (n1=14; n2=18; n3=13)

  9. Neaizpildīto vakanču skaits Bāze: respondenti, kuriem ir neaizpildītas vakances (n1=153; n2=163; n3=180)

  10. Profesijas, kurās ir neaizpildītas vakances (3.ekspresaptauja) 721209 Rokas lokmetinātājs (MMA) 568 511202 Autobusa konduktors 442 722303 Virpotājs 404 724506 Līnijstrādnieks 403 722201 Atslēdznieks 358 722301 Frēzētājs 286 323115 Medicīnas māsa 246 522005 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs232 832301 Autobusa vadītājs185 513202 Sanitārs 175

  11. Profesijas, kurās plānots darbinieku skaita pieaugums (3.ekspresaptauja) 522005 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 173 714105 Apdares darbu strādnieks 145 826301 Šūšanas operators 135 615301 Zivju apstrādātājs 94 913205 Virtuves strādnieks 86 412102 Kasieris 82 722201 Atslēdznieks 50 913202 Apkopējs 50 722303 Virpotājs 40 933301 Krāvējs (roku darba) 36

  12. Profesijas, kurās ir visgrūtāk aizpildīt vakances Par desmit visgrūtāk aizpildāmajām 3.ekspresaptaujā atzītas šādas profesijas: • Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs; • Medicīnas māsa; • Krāvējs (roku darba); • Kasieris; • Rokas lokmetinātājs (MMA); • Sētnieks; • Šūšanas operators; • Kokapstrādes operators; • Būvdarbu vadītājs; • Pavārs. Četras profesijas, kuras visās 3 aptaujās bija 10 visgrūtāk aizpildāmo vidū. Tās ir: • Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs; • Medicīnas māsa; • Krāvējs (roku darba); • Būvdarbu vadītājs.

  13. Pretendentiem nepieciešamās zināšanas / prasmes. 3.ekspresaptauja (atbilžu minēšanas biežums) Bāze: respondenti, kuriem šobrīd ir vakances vai plānots darbinieku skaita pieaugums nākamā pusgada laikā

  14. Galvenās ar vakanču aizpildīšanu saistītās problēmas • Salīdzinot visu trīs aptauju rezultātus, vērojamasšādas tendences: • pieaug darba devēju prasības pēc konkrētām prasmēm / zināšanām; • pieaug prasības pēc pretendentiem ar noturību stresa situācijā – prasība visbiežāk minēta mazumtirdzniecības veikala pārdevēja un projektu vadītāja profesijās; • pieaug gadījumu skaits, kad darba devēji pretendentiem prasa valsts valodas zināšanas. • Salīdzinot ar 2005.gada decembri, kad tika veikta 1.ekspresaptauja, prasības pēc datorprasmēm lietotāja līmenī ir pieaugušas par 50%. • Aptaujas dati liecina, ka darba devējiem nesagādā grūtības atrast pretendentus ar šādām datorprasmēm, un tas neradīs darbinieku atlases grūtības arī nākotnē.

  15. Galvenās darbinieku atlases problēmas nākamā pusgada laikā (atbilžu minēšanas biežums) 3. ekspresaptauja

  16. Galvenās darbinieku atlases problēmas nākamā pusgada laikā • Aplūkojot visu ekspresaptauju datus, redzams, ka vienmēr visaktuālākās ir bijušas jau nosauktās problēmas, lai gan tām nav pieaugšanas vai samazināšanās tendence. • Salīdzinoši ar pirmo aptauju, samazinājušās šādas ar vakanču aizpildīšanu saistītās problēmas: • pretendentiem ir nepietiekamas valsts vai svešvalodu zināšanas; • nav pietiekamas iemaņas darbā ar datoru; • nav pretendentu ar augstāko izglītību attiecīgajā specialitātē. • Salīdzinot problēmas, ar kurām darba devēji ir saskārušies vai patlaban saskaras, aizpildot brīvās darba vietas, ar problēmām, kuras tiek minētas kā aktuālākās nākamā pusgada laikā, saglabāsies līdzšinējās problēmas: • pretendentu pieprasītais pārāk augstais atalgojums; • zināšanu un pieredzes trūkums attiecīgajā jomā. • darbaspēka trūkums; • darba motivācijas trūkums; • trešajā aptaujā starp citām darbaspēka atlases problēmām tiek minēta arī darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm un nepieciešamība pēc viesstrādniekiem.

  17. Darbinieku atlases veidi. Salīdzinošais pārskats (atbilžu minēšanas biežums) Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)

  18. Darbinieku iegūtās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām Salīdzinot vērtējumu dinamiku pa ekspresaptaujām, redzams, ka, vērtējot profesionālo un augstāko izglītību, samazinās to respondentu skaits, kuriem nav viedoklis par izglītības jomu atbilstību darba tirgus prasībām. Kopumā pieaudzis arī pozitīvo vērtējumu skaits šīm izglītības jomām. Pieaugošo tālākizglītības vērtējumos visās trīs ekspresaptaujās ir liels nenoteikto vērtējumu skaits, samazinājies arī kopējais pozitīvo novērtējumu skaits. Tas liecina, ka nepieciešama pieaugušo tālākizglītības programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī darba devēju informēšana par šo programmu iespējām.

  19. Galvenās problēmas saistībā ar profesionālo izglītību Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204) * Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%

  20. Galvenās problēmas saistībā ar augstākā izglītība Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204) * Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%

  21. Galvenās problēmas saistībā ar pieaugušo tālākizglītība Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204) * Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%

  22. Visās izglītības jomās nepieciešamie uzlabojumi Profesionālās izglītības joma • jāuzlabo praktisko iemaņu apgūšana • jāpalielina sagatavoto speciālistu skaits • mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām Visa pētījuma laikā aktuāli ir arī šādi nepieciešamie uzlabojumi • pasniedzēju kvalifikācijas celšana • motivācijas veicināšana pēc mācībām strādāt iegūtajā profesijā • profesionālo izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana • padziļināta mācību kursu apguve • svešvalodu zināšanu apguves uzlabošana • jaunu izglītības iestāžu nepieciešamība Augstākās izglītībasjomā • praktisko iemaņu apguves uzlabošana • sagatavoto speciālistu skaita palielināšana • mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām • padziļinātākas mācību kursu apguves nodrošināšana • augstskolu sadarbības uzlabošana ar darba devējiem • svešvalodu zināšanu apguves uzlabošana Pieaugušo tālākizglītībasjomā • 172 respondenti nav izvirzījuši nevienu priekšlikumu • praktisko iemaņu apguves uzlabošana • paaugstināt izglītības programmu kvalitāti

  23. Asociāciju/uzņēmumu iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus Darba devēji aptaujā visbiežāk norādījuši apmācību uzņēmumā un sadarbību ar izglītības iestādēm kā iespējas sagatavot nozarei nepieciešamos darbiniekus. Darba devēju asociācijas ievērojami biežāk kā lielo uzņēmumu darba devēji uzskata, ka asociācijām ir iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus. Lielo uzņēmumu darba devēji biežāk kā asociācijas par iespēju apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus redz sadarbību ar NVA.

  24. Secinājumi • Tikai neliels skaits Latvijas asociāciju ir informēts par brīvajām vakancēm asociācijā apvienotajos uzņēmumos. Latvijas darba devēju asociācijas pārsvarā šobrīd nav pietiekošs informācijas avots, lai atbildētu uz pētījuma uzdevumā izvirzītajiem jautājumiem • Pakāpeniski pieaug to uzņēmumu / asociāciju skaits, kurās aptaujas veikšanas laikā ir brīvas darba vietas (1.ekspresaptaujas veikšanas laikā vakances ir 75% respondentu, 2.ekspresaptaujas laikā – 80%, bet 3.ekspresaptaujas laikā jau 88% respondentu) • Ir četras profesijas, kuras visās aptaujās bija 10 visgrūtāk aizpildāmo profesiju vidū. Tās ir: mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, medicīnas māsa, krāvējs (roku darba), būvdarbu vadītājs • Runājot par neaizpildītajām vakancēm vai plānoto darbinieku skaita pieaugumu, respondenti salīdzinoši bieži nosauc Profesiju klasifikatora 7.pamatgrupas profesijas • Kā galvenās nepieciešamās prasības darbiniekiem visbiežāk nosauktas zināšanas / prasmes attiecīgajā jomā, darba pieredze un labas komunikācijas spējas. Salīdzinot ar pirmo aptauju, visvairāk pieaugušas prasības pēc pretendentiem ar noturību stresa situācijās • Retiminētas konkrētas nepieciešamās papildprasmes, pamatojot to, ka individuāli jāapskata gan papildprasmes katrā brīvajā darba vietā, gan katrs pretendents. Minot papildprasmes, biežāk tiek norādīts, ka nepieciešami sertifikāti vai licences attiecīgajā profesijā

  25. Visās aptaujās, runājot par esošajām un nākamā pusgada laikā sagaidāmajām darbinieku atlases problēmām, dominē vienas un tās pašas problēmas – pretendentu pieprasītais augstais atalgojums, zināšanu un darba pieredzes trūkums, pretendentu ar profesionālo izglītību attiecīgajā specialitātē trūkums • Izteiktāka kļūst tendence minēt tādas problēmas kā darbaspēka trūkums vispār un esošo pretendentu nevēlēšanās strādāt, t.i., darba motivācijas trūkums • Salīdzinot profesionālās un augstākās izglītības vērtējumu dinamiku pa pētījuma etapiem, redzams, ka kopumā pieaudzis pozitīvo vērtējumu skaits • Visās ekspresaptaujās konstatēts zems respondentu izpratnes/informētības līmenis par pieaugušo tālākizglītības iespējām un kvalitāti. Tas vedina secināt, ka nepieciešama pieaugušo tālākizglītības programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus vajadzībām, un darba devēju informēšana par šo programmu iespējām • Darba devēju visbiežāk nosauktās problēmas visās izglītības jomās, kas saglabā savu aktualitāti visa pētījuma laikā, ir: “netiek sagatavots pietiekams speciālistu skaits”, “sagatavoto speciālistu izglītības kvalitātes neatbilst darba tirgus prasībām” un “sagatavotajiem speciālistiem trūkst praktisko iemaņu”

  26. Visa pētījuma laikā visās izglītības jomās aktualitāti saglabājuši šādi biežāk nosauktie nepieciešamie uzlabojumi: • praktisko iemaņu apguves veicināšana • sagatavoto speciālistu skaita palielināšana • mācību programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām • pasniedzēju kvalifikācijas celšana • motivācijas veicināšana pēc mācībām strādāt iegūtajā specialitātē • profesionālo izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana • Sagatavoto speciālistu kvalitātes problēma dominē būvniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, veselības un sociālās aprūpes nozarēs. Jāuzsver, ka sakarā ar izlases nelielo apjomu, nevar vispārināt šos datus uz visiem nozares uzņēmumiem • Pētījuma pēdējā ekspresaptaujā papildus jau nosauktajiem pirmo reizi minēta nepieciešamība valsts līmenī risināt problēmu par darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm • Ar katru nākamo aptauju pieaug atbilžu skaits, kas, runājot par darbinieku apmācību, priekšroku dod apmācībai uzņēmumā un sadarbojoties ar izglītības iestādēm, bet samazinās NVA izvēle šo funkciju veikšanai • Izsakot viedokli par darbinieku apmācības iespējām, salīdzinot ekspresaptauju datus, redzams, ka būtiski samazinājies nenoteikto atbilžu “grūti pateikt” skaits, kas varētu liecināt, ka palielinās darba devēju aktivitāte un ieinteresētība darbinieku apmācībā

  27. Paldies par uzmanību!

More Related