Sabiedr bas noveco an s latvij quo vadis
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 17

Sabiedrības novecošanās Latvijā: quo vadis? PowerPoint PPT Presentation


  • 162 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Sabiedrības novecošanās Latvijā: quo vadis?. Sigita Sniķere, Māra Sīmane, Vladislavs Vesperis Pārresoru koordinācijas centrs Rīga, 2014.gada 9.jūnijs. Saturs. Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā Nākotnes projekcijas

Download Presentation

Sabiedrības novecošanās Latvijā: quo vadis?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Sabiedr bas noveco an s latvij quo vadis

Sabiedrības novecošanās Latvijā:quo vadis?

Sigita Sniķere, Māra Sīmane, Vladislavs Vesperis

Pārresoru koordinācijas centrs

Rīga, 2014.gada 9.jūnijs


Saturs

Saturs

  • Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā

  • Nākotnes projekcijas

  • Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos

  • Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti

  • Tālākie soļi atbildīgas politikas veidošanā


Noveco an s latvij

Novecošanās Latvijā

  • 2012.gadā 18,6% iedzīvotāju 65+ gadu vecumā

  • 67,7% no vecākās paaudzes - sievietes

  • Visvairāk vecākās paaudzes iedzīvotāju Latgales un Vidzemes reģionos

  • Nodarbinātība 65-74 g.v. – 9,8%, 75 g.v.- 3,9%

  • Labs veselības stāvoklis 12% vīriešu un 8% sieviešu 65+ g.v.

  • Ekonomiskai spriedzei pakļauti 81% vientuļo veco cilvēku

Centrālās statistikas pārvaldes dati


Noveco an s latvij1

Novecošanās Latvijā

  • Sociālā vecuma robeža Latvijā – 63 gadi

  • Psiholoģiskā vecuma robeža – pēc 60 g.v. sasniegšanas. 60-69 gadu vecumā sevi par veciem uzskata:

    • 57% Latvijā

    • 45% Igaunijā

    • 34% Zviedrijā

    • 39% ES valstīs

  • Gados vecu cilvēku sociālā statusa vērtējums LV – viens no zemākiem Eiropā. Tas saistīts ar zemu ekonomiskā ieguldījuma vērtējumu.

  • Vecums LV tiek saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības

  • Veci cilvēki LV biežāk nekā citviet Eiropā tiek uzskatīti par cienījamiem, kompetentiem, taču vienlaikus pret viņiem biežāk tiek izjusts arī žēlums, līdzjūtība

  • Eiropas Sociālā pētījuma dati


    N kotnes projekcijas

    Nākotnes projekcijas

    Gados vecu cilvēku īpatsvars Latvijā uz

    100 darbspējas vecuma iedzīvotājiem

    Iedzīvotāju mediānais vecums

    ANO datu projekcijas


    N kotnes projekcijas1

    Nākotnes projekcijas

    • Pirms 10 gadiem prognozes liecināja – Latvija 2050.gadā būs astotā 'vecākā' valsts pasaulē

    • Šobrīd prognozēts – Latvija būs viena no daudzām valstīm, kuru skars sabiedrības novecošanās

      Prognožu izmaiņas skaidrojamas ar pozitīvām izmaiņām dzimstībā, jo:

      Sabiedrības novecošanās = zemāka dzimstība +zemāka mirstība*

    * Virpi Timonena, Dublinas Sociālās politikas un novecošanās pētījumu centrs


    Latvija2030

    Latvija2030

    • Sabiedrības novecošanās saistās ar darba produktivitātes zudumu un izmaiņām darbaspēka struktūrā

    • Novecošanās būtiski ietekmēs pakalpojumu sektoru

    • Nākotnes vajadzības:

      • Vecuma diskriminācijas novēršana

      • Sabiedrisku darbību turpināšana pēc pensijas vecuma sasniegšanas:

        • izmantojot attālinātā un nepilna darba laika shēmu iespējas

        • iesaistoties sabiedriskajā dzīvē

      • Veselības aprūpes iestāžu restrukturizācija:

        • pediatrijas nodaļas pārveidojot par geriatrijas nodaļām

        • specializējoties veciem cilvēkiem raksturīgu slimību ārstēšanā

      • Ieguldījumi biomedicīnā un farmācijā

      • Veselīga dzīvesveida veicināšana visās paaudzēs

      • Sociālo uzņēmumu un NVO iesaiste sociālo pakalpojumu sniegšanā gados veciem cilvēkiem

      • Vecāka gadagājuma cilvēku pārkvalifikācija iesaistei pedagoģiskā darbā

      • Atbalsta programmas vecvecākiem, veicinot iesaisti mazbērnu audzināšanā


    Nap2020

    NAP2020

    Tēzes par sabiedrības novecošanos, veidojušās NAP2020 izstrādes gaitā:

    • Sabiedrības novecošanās ir ļoti nozīmīgs izaicinājums, bet pagaidām ir nepilnīga informācija un nenobrieduši priekšlikumi rīcībai. Jāveic nopietna izpēte par sabiedrības novecošanās izaicinājumiem, vērtējot NAP2020 vidējā termiņā, un jāsniedz priekšlikumi 2018.gadā, ja tādi būs nepieciešami

    • NAP2020 programmē jaunās investīcijas stratēģisko mērķu sasniegšanai, ņemot vērā ierobežotus resursus. Atsevišķi jautājumi ir iekļaujami NAP2020, taču ierobežotās fiskālās telpas apstākļos, sabiedrības novecošana prasīs resursu „pārbīdi” (t.s. strukturālās reformas) starp dažādām budžeta programmām

    • Sabiedrības novecošanās nav tikai cilvēkdrošības jautājums, tā arī rada ekonomikas izaugsmes iespējas

    • Veidojot sabiedrības novecošanas politiku, nedrīkst radīt stereotipus un vai stigmatizēt vecāka gadagājuma iedzīvotājus


    K raudz ties uz sabiedr bas noveco anos

    Kā raudzīties uz sabiedrības novecošanos?

    Strukturētā atkarība

    • Nodarbinātības iespēju trūkums, zemas pensijas un institucionāla aprūpe padara gados vecos cilvēkus nevarīgus un atkarīgus

    • Gados vecu cilvēku atkarība ir valdību un tirgus sociāli konstruēta

    • Veco cilvēku stāvoklis ir cieši saistīts ar sabiedrību kopumā un to nevar skatīt atrauti

    Aktivitātes teorētiskā pieeja

    • Gados vecie cilvēki iesaistāmi ekonomikā un citās sociālās dzīves sfērās

    • Aktīva novecošana = līdzdalība darba tirgū + rūpes par mājsaimniecību + citu aprūpe + līdzdalība kopienas dzīvē + brīvprātīgais darbs + vaļasprieki + sportošana u.c.

    Urbanizācija veicinājusi paplašinātas ģimenes sabrukumu, un tas vājinājis ģimenes saites, kā arī pazeminājis respektu pret veciem cilvēkiem ģimenē

    Rungule, R. et al.(2012) Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība, darba tirgus riski. LU FSI 179 lpp.


    Lab s prakses piem ri

    LABĀS PRAKSES PIEMĒRI


    Jap nas pieredze

    Japānas pieredze

    • 2003.gadā valdība izveido pētnieku grupu “Rūpējoties par veciem cilvēkiem 2015.gadā”

    • Izstrādāta ilgtermiņa vīzija sabiedrības novecošanai, piedāvājot kopienā balstītas integrētas aprūpes sistēmas ieviešanu

    • Trīs reformu virzieni:

      • Veidojot sabiedrības aktīvu novecošanos: preventīvu aprūpes pakalpojumu sniegšana

      • Sekmējot ilgtspēju: finansēšanas iespēju pārskatīšana aprūpes nodrošināšanai

      • Integrācija: jaunas pakalpojumu sistēmas ieviešana

    • Radīti:

      • Kopienā balstīti integrētas aprūpes centri

      • Aprūpe mājās 24/7

    Tsutsui, T. (2014) Implementation process and challenges for the community-based integrated care system

    in Japan. In: Int Journal of Integrated Care Vol14


    Taizemes pieredze

    Taizemes pieredze

    • Kopš 1982.gada Nacionālā senioru padome

    • 2002.gadā izstrādāts Otrais nacionālais plāns gados veco cilvēku atbalstam (2002-2021):

      • Pozitīvas attieksmes pret gados veciem cilvēkiem veidošana

      • Vecu cilvēku veselības un sociālās aprūpes attīstīšana, uzlabojot dzīves kvalitāti

      • Atbalstošas vides veidošana

    • Plāna virsmērķis – vecumam draudzīgas sabiedrības veidošana

    • Politikas instrumenti:

      • Nodokļu atlaides ikkatram, kurš aprūpē savus gados vecus vecākus

      • Gados vecu cilvēku “smadzeņu banka”

      • Apmācības nodarbinātībai vecumā

      • Veco ļaužu klubi veselīgai un aktīvai dzīvei. Mērķis – iesaistīt vismaz pusi no apkārtnē dzīvojošiem cilvēkiem gados

      • Mobilās vienības fiziskās aktivitātes veicināšanai

      • Projekts “Atgriez smaidu!” – zobu protēzes 80 tk gados vecu cilvēku

      • Kampaņa “Svētdienas – ģimenes diena”

    Jitapunkul, S. et al.(2009) National Policies and Programs for the Aging Population in Thailand. In: Ageing Int 33:62-74


    T l kie so i

    TĀLĀKIE SOĻI


    T l kie so i1

    Tālākie soļi

    • Padziļinātas izpētes veikšana par sabiedrības novecošanos, t.sk. nodrošinot Latvijas līdzdalību Eiropas mēroga zinātniski pētnieciskā projektā par novecošanos SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe)

    • Pamatojums izpētes nepieciešamībai*:

      • Novecošanās ir fenomens, kas skar ikvienu, rada būtiskas sekas ekonomikai, sabiedrībai un politikai, bet ne vienmēr tās ir negatīvas

      • Tas ir bezprecedenta fenomens, tas būs ilgstošs un neatgriezenisks process

    * ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments


    T l kie so i2

    Tālākie soļi

    • 2017.-2018.gadā uzsākt darbu pie vidēja termiņa politikas Sabiedrības novecošanās Latvijā izstrādes

      • Šajā laikā novecošanās sāks 'uzņemt apgriezienus’– desmit gados veco cilvēku īpatsvars pieaugs tikpat strauji, kā iepriekš divdesmit gadu laikā


    T l kie so i3

    Tālākie soļi

    • Novecošanās politikas izstrādes gaitā novērtēt šādu politikas instrumentu atdevi un ieviešanu:

      • Subsidētas daļlaika darba vietas personām pēc 70 g.v.

      • NVO grantu programma aktīvas novecošanas veicināšanai un brīvprātīgo kustībai vientuļo cilvēku atbalstam

      • Izmaiņas Darba likumā, garantējot darba ņēmēja tiesības aprūpēt nespējīgu tuvinieku (elastīgas darba iespējas)

      • Cilvēku pirmspensijas vecumā sociālās aizsardzības stiprināšana nespējīga tuvinieka aprūpes gadījumā

      • Sociālās aprūpes un veselības aprūpes mājās pakalpojumu tuvināšana, nodrošinot to pieejamību visā Latvijā

      • Paliatīvās aprūpes mājās pakalpojuma definēšana un attīstīšana


    Paldies par uzman bu

    Paldies par uzmanību!

    Sigita Sniķere

    Pārresoru koordinācijas centrs

    [email protected]


  • Login