Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 25

Psihiskās attīstības aizture Mācīšanās traucējumi PowerPoint PPT Presentation


  • 398 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Psihiskās attīstības aizture Mācīšanās traucējumi. Liepājas IIAC speciālais pedagogs Kaiva Žīmante 2013.gada 27.marts. Literatūra. I.Jakimanskis . Attīstītājmācīšana , R. Zvaigzne, 1983. J.Riņķis . Mācīšanās spēju attīstīšana. R. Pētergailis , 2002.

Download Presentation

Psihiskās attīstības aizture Mācīšanās traucējumi

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

Psihiskās attīstības aiztureMācīšanās traucējumi

Liepājas IIAC speciālais pedagogs

Kaiva Žīmante

2013.gada 27.marts.


Literat ra

Literatūra.

  • I.Jakimanskis. Attīstītājmācīšana, R. Zvaigzne, 1983.

  • J.Riņķis. Mācīšanās spēju attīstīšana. R. Pētergailis, 2002.

  • T.Bazens. Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata. Jāņa Rozes apgāds, 2008.

  • S.Rimma. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Jumava, 2000.

  • R.Fišers. Mācīsim bērniem domāt. RAKA, 2005.

  • R.Fišers. Mācīsim bērniem mācīties. RAKA, 2005.

  • E.Smits. Paātrinātā mācīšanās klasē. Pētergailis, 2000.

  • Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. V.Avotiņa red. Zvaigzne, 1987.


Psihisk s att st bas aizture paa

Psihiskās attīstības aizture (PAA)

Aizture - aktīvs, psiholoģisks, ar ierosu cieši saistīts nervu centru reakcijas (atbildes darbības) bremzēšanas process.

Psihiskās attīstības aiztures klīniskā klasifikācija:

  • konstitucionālas izcelsmes,

  • somatogēnas izcelsmes,

  • psihogēnas izcelsmes,

  • cerebrāli organiskas izcelsmes.


Konstitucion l s izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Konstitucionālās izcelsmes psihiskās attīstības traucējumi:

  • harmoniskais jeb psihofizskais infantilisms

  • bērns ir harmoniski attīstīts

  • psihiskā attīstība aizkavējusies par vienu vai diviem gadiem

    • vēl nav nobriedušas izziņas vajadzības un motīvi

    • grib rotaļāties nevis mācīties

    • emocijas ir tiešas, ārēji spilgti izteiktas, bet vēl nav pietiekami diferencētas, nenoturīgas

    • viegli iedvesmojami

    • ķermeņa uzbūve smalka, kustības graciozas, zēni nereti savā izskatā līdzīgi meitenēm

    • bieži ģenētiska izcelsme (pārmantota)

    • grūtības mācībās rada nepietiekams personības sociālais briedums

      Nepieciešama savlaicīga diagnosticēšana, stimulēt emocionālās, gribas un motivācijas sfēras.


Somatog nas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Somatogēnas izcelsmes psihiskās attīstības traucējumi:

  • ilgstoša somatiskā nepietiekamība (hroniskas infekcijas, slimības, alerģiskie stāvokļi, iedzimtas sirdskaites, kā arī citu orgānu pataloģijas)

  • raksturīga stabila astēnija, pazemināts psihiskais un fiziskais tonuss

  • pārlieku kustīgi vai pārlieku gausi, mazkustīgi

  • vāja uzmanība, slikta mehāniskā atmiņa

  • nedrošība, bailīgums, kaprīzums

  • fiziskās nepilnvērtības apzināšanās

    Nepieciešams saudzējošs režīms, pamatslimības (cēloņa) ārstēšana


Psihog nas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Psihogēnas izcelsmes psihiskās attīstības traucējumi:

  • cēlonis – nepareiza audzināšana,

    cēlonis – psihiski traumējošs faktors

  • veģetatīvie traucējumi: miega traucējumi, slikta apetīte, epizodiskas caurejas, ilgstoši aizcietējumi

  • viegli uzbudināmi: bieži raud, dusmojas, sarkst, bālē, svīst

  • atkarībā no audzināšanas kļūdu veidiem rakstura varianti:

  • emocionāli un voluntāri nelīdzsvaroti (nav nodrošināta vajadzīgā uzraudzība, nav ieaudzināti sociālie pienākumi, atbildība, savaldīšanās, netiek nodrošināta pareiza izziņas darbības vadība)

  • egocentriski (pārliecīga aizbildniecība, lutināšana; vēlāk neprot un nevēlas patstāvīgi strādāt; ilgstoša bezdarbība nerosina izziņas darbības un intelektuālo interešu attīstību)

  • neirotiski (starp ģimenes locekļiem valda despotisms, cietsirdība, rupjība, agresivitāte, pazemināta bērna aktivitāte, nepietiekama patstāvība, iniciatīvas trūkums, nospiestība, agresivitāte)

    Nepieciešams sociālais darbs ģimenē, bērnu traumējošo situāciju novēršana.


Cerebr li organiskas izcelsmes psihisk s att st bas trauc jumi

Cerebrāli organiskas izcelsmes psihiskās attīstības traucējumi:

  • visizplatītākie un vissmagākie, ļoti daudzveidīgi, atkarībā no bojājuma lokalizācijas vietas, tiek uzskatīts par stāvokli

  • nepietiekama NS funkcionāla attīstība

  • agrīna galvas smadzeņu bojājuma sekas

  • par minimālo cerebrāli organisko nepietiekamību liecina anamnēzes dati (staigāšana, runāšana)

  • emocijas nav diferencētas

    • neinteresē novērtējums

    • viegli ietekmējami

    • nekritiski

    • pārlieks kustīgums, agresivitāte

    • izvairās no grūtībām (rotaļas nav nepieciešamība, bet izvairīšanās no mācību darba)

    • patstāvīgi nespēj pārvarēt grūtības mācībās, nav paškontroles

    • uzbudināti, kustīgi (hiperaktivitāte) vai inerti (hipoaktivitāte)

    • izziņas darbības traucējumi (atmiņa, domāšana, valoda, uztvere, kustību koordinācija

    • encelofalopātiski traucējumi

    • psihomotors nemiers, īpaši vakarā

    • afektīvi stāvokļi

    • distrofisks raksturs (slikts noskaņojums, tieksme uz ļaunumu, neuzticēšanās, nosliece uz agresīvu, nosliece uz agresīvu rīcību) vai eiforisks raksturs (pacilātība, vēlēšanās muļķoties, uzbāzība, bezmērķīga rosība)

    • pusaudža vecumā psihopātiska uzvedība

    • epileptiformi (krampji, lēkmes)

      Nepieciešama savlaicīga diagnosticēšana.


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

Absolūtie kritēriji

  • Vispārinājumu veidošana atpaliek termiņu ziņā

  • Loģiskā domāšana

  • Mācību spējas – jaunu darbības veidu apgūšana

Pakārtotie kritēriji

  • Intelekta stāvoklis

  • Mācību sasniegumi

  • Sociālā adaptācija


Paa cerebr li organisk s izcelsmes un gat viegli at ir bas

PAA (cerebrāli organiskās izcelsmes) un GAT (viegli) atšķirības

  • Pieņem un izmanto pedagoģisko palīdzību

  • Pozitīva dinamika

  • Nepieņem un neprot izmantot pedagoģisko palīdzību

  • Dinamikai ir robežas


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Viendabīga bērnu grupa.

Iemesli garīgās attīstības traucējumiem: totāli, organiski, pastāvīgi centrālās nervu sistēmas bojājumi

  • Neviendabīga bērnu grupa, vērojamas individuālas atšķirības.

  • Psihiskās attīstības aiztures iemesli kompleksi: bioloģiskie un sociālie faktori


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Vienkāršo GAT formu gadījumos vērojama sociālo un intelektuālo spēju paaugstināšanās pubertātes periodā.

Kognitīvo traucējumu dēļ attīstības situāciju neuzlabo piemēroti sociālie un pedagoģiskie apstākļi.

“Plato efekts” (A.Lurija) – pastāv mācību darbības iespēju robežas.

Sociālās attīstības sekmēšana ir svarīgāka par zināšanām, prasmēm, iemaņām.

  • Nav vērojami noturīgi, izteikti NS procesu organiski traucējumi.

  • Attīstības gaitā notiek traucējumu izlīdzināšanās.

  • Attīstības kavēšanās ietekmē mācību sasniegumus.

  • Neatbilstošu sociālo un pedagoģisko apstākļu negatīva ietekmē.


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Darbības inertums.

Kustību un valodas stereotipi.

Biežas atkārtošanas nepieciešamība. Bez regulāras atkārtošanas aizmirst zināšanas un apgūtās iemaņas.

Nepieciešamas maksimāli vienkāršas verbālās instrukcijas.

Veiksmīgi apgūst ikdienas dzīves sastāvdaļas.

  • Ātri nogurst.

  • Izvairās no intelektuālas piepūles.

  • Pazeminātas darba spējas.

  • Nepieciešami optimāli apstākļi:

    • lēnāks zināšanu apguves temps;

    • papildus skaidrojumi;

    • grūtāku un vieglāku uzdevumu maiņa;

    • individuāls dienas režīms;

    • dozēta mācību slodze.


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Būtiski domāšanas traucējumi. Domāšanas attīstības “robežas” (IQ < 70).

Intelektuālās attīstības traucējumiem ir vispārējs raksturs.

Valoda nepilda darbības regulējošās funkcijas.

  • Nav domāšanas operāciju veidošanās priekšnoteikumu (maz priekšstatu, neattīstītas sajūtas).

  • Intelektuālās attīstības nevienmērīgums (lēcieni).


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Apgūst noteiktus domāšanas paņēmienus.

Domāšanas paņēmienu lietošana nav elastīga.

Domāšanas stereotipi.

Domāšanas operāciju aktivizēšanu sekmē ārējā stimulēšana.

  • Aktīva valodas lietošana sekmē intelektuālo attīstību.

  • Pakāpeniski apgūst iemaņas domāšanas operāciju izmantošanā patstāvīgai uzdevumu risināšanai (atgādnes, atbalsta materiāli).


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Pirmajos dzīves gados var aktīvi neizmantot valodu. “Bezvalodas” periods var ieilgt līdz 4 gadiem.

Valoda ilgi nekļūst par komunikācijas līdzekli.

Ekspresīvās valodas stereotipi.

Vārdu krājums ierobežots.

Darbības verbālā regulācija veidojas grūti.

  • Valoda var būt labi attīstīta.

  • Pirmsskolas periodā nepieciešama logopēdiskā palīdzība.

  • Pedagoģiskās ielaistības gadījumos ierobežots vārdu krājums.

  • Ne vienmēr zina lietoto vārdu nozīmi.

  • Korekcijas līdzeklis – paša intelektuālās darbības verbalizācija.


Psihisk s att st bas aizture m c an s trauc jumi

PAA

GAT

Korekcijas darba efektivitāti nodrošina pastāvīgums, vienveidīgums, intelektuālo darbību pastāvīga atkārtošanās.

Nav nepieciešami dažādi didaktiskie paņēmieni mācību materiāla pasniegšanā.

Mācību materiāla un bērna ikdienas pieredzes saistība.

  • Mācībās no vieglākā uz sarežģīto.

  • Kognitīvo grūtību dozēšana.

  • Pozitīvas sekmes – mācību motivācijas garants.

  • Mācību materiāla pasniegšanas iespējas daudzveidīgas.

  • Vienveidīgi uzdevumi, šabloni mācību darbā veicina izziņas intereses zušanu.


M c an s trauc jumi

Mācīšanās traucējumi

  • Valodas signālu apstrādes traucējumi

  • Uzmanības deficīts (hiperaktivitāte/ hipoaktivitāte)

  • Sīko kustību traucējumi

  • Vizuālās uztveres traucējumi

  • Disleksija/ aleksija

  • Disgrafija/ agrafija

  • Diskalkulija/ akalkulija


Valodas sign lu apstr des trauc jumi

Valodas signālu apstrādes traucējumi


Uzman bas defic ts un hiperaktivit te

Uzmanības deficīts un hiperaktivitāte

UZMANĪBA

  • Bieži nespēj pievērst uzmanību detaļām, skolas darbos vai citos uzdevumos ir nedaudz uzmanības kļūdu

  • Bieži nespēj ilgāku laiku koncentrēties uzdevuma veikšanai vai rotaļām

  • Bieži šķiet nedzirdam, kad uzrunā

  • Bieži nespēj pildīt norādījumus un pabeigt uzdotos skolas vai mājas darbus

  • Ļoti grūti organizēties darbam

  • Nepatīk uzdevumi, kas saistīti ar ilgstošu psihisku piepūli, izvairās no tiem

  • Bieži zaudē savas mantas

  • Uzmanību novērš blakus trokšņi, skati

  • Bieži ir aizmāršīgs ikdienas nodarbībās

IMPULSIVITĀTE

  • Bieži nemitīgi kustina rokas un kājas, grozās uz krēsla

  • Bieži ceļas augšā no krēsla klasē vai citās situācijās, kur nepieciešams sēdēt mierīgi

  • Ir kustīgs situācijās, kur tas nav vēlams

  • Nespēj mierīgi rotaļāties

  • Nepārtraukti rosās, kustina savu ķermeni, ir nemiera stāvoklī

  • Nepārtraukti runā

  • Bieži steidzas atbildēt vēl nenoklausījies jautājumu līdz galam

  • Grūtības rada savas kārtas sagaidīšana

  • Bieži pārtrauc citus vai iejaucas sarunās vai rotaļās


S ko kust bu trauc jumi

Sīko kustību traucējumi

MĀJĀS

  • Bērns šķiet neveikls un lempīgs; bieži kaut ko nomet, izlej vai apgāž.

  • Bērnam grūti satvert sīkus priekšmetus, piemēram, Lego konstruktors, grūti rīkoties ar to.

  • Netiek galā ar pogām, āķiem un ātrslēdžiem; grūti aizsiet kurpju auklas.

  • Bērnam neveicas tādas spēles un nodarbības, kur nepieciešama roku veiklība (aukliņu pīšana, klavierspēle, basketbols).

  • Slikti izkrāso bildītes, švīkā pāri kontūrām.

  • Zīmējumi atbilst jaunākam vecumam (zīmējumi pēc iztēles padodas labāk nekā nozīmēšana).

  • Grūti darboties ar šķērēm.

  • Nepareizi satver zīmuli (satver pārāk cieši vai pārāk viegli).

  • Vēlu iemācās rakstīt, raksta lieliem burtiem, rokraksts ir neizveidots, burti un cipari neglīti.

  • Reizēm vēlu sāk runāt vai vērojamas artikulācijas grūtības.

SKOLĀ

  • Slikts rokraksts (nevīžīgs, neskaidrs, nevienādas atstarpes un nevienādi burti, rokrakstam trūkst vienota stila, rindiņas nav vienā līnijā).

  • Rakstu darbi ir nekārtīgi (burtnīcas ieplēstas, nekārtīgas, saburzītas, daudz svītrojumu, traipu un netīru dzēsumu).

  • Rakstu darbus pilda ļoti lēni, ar galēju piepūli un mokoši.

  • Nepatīk rakstīt un zīmēt, izvairās no šiem darbiem.

  • Rakstu darbus pilda īsi un tos nepabeidz.

  • Rakstu darbu saturs, stils ir vājš (galveno uzmanību velta tam, lai darbs būtu kārtīgs un salasāms).

  • Bieži kļūdās rēķināšanā, jo skaitļi tiek rakstīti nevīžīgi, nevienādās rindās un stabiņos.

  • Smagos gadījumos grūti iemācīties rakstīt ar klaviatūras palīdzību.


Vizu l s uztveres trauc jumi

Vizuālās uztveres traucējumi


M c an s sekm anas pa mieni

Mācīšanās sekmēšanas paņēmieni

1. Domāšana, lai mācītos.

Prasmi mācīties vislabāk var attīstīt, izmantojot “domāšanas prasmju” pieeju, kuras mērķis ir parādīt bērniem ne vien to, kas jāmācās, bet arī to, kā jāmācās.

2. Jautāšana.

Skolēnus, kuriem mācīšanās padodas labi, raksturo tas, ka viņi uzdod jautājumus gan paši sev, gan citiem. Ja vide klasē ir pētnieciska, tad skolēni jautā.


M c an s sekm anas pa mieni1

Mācīšanās sekmēšanas paņēmieni

3. Plānošana.

Ik vienā jomā plānota darbība gūst lielākus panākumus. Skolēniem jāmāca izveidot rīcības noteikumus, kas atbilst mācīšanās “plāno – dari – novērtē”’ procesam.

4.Sarunāšanās.

Nepieciešams, lai bērns izsaka vārdos to, kā viņi domā un mācās. Labi skolotāji mudina bērnus uzsākt diskusiju, kas nodrošina izskaidrojumu.


M c an s sekm anas pa mieni2

Mācīšanās sekmēšanas paņēmieni

5. Kognitīvo karšu lietošana.

palīdz domas izteikt vārdos un pārvērst verbālo informāciju vizuāli iegaumējamos tēlos.

6.Individuālā atbalsta saņemšana.

Šāds atbalsts nepieciešams, katram bērnam, kam ir mācību grūtības.

7. Novērtēšana.

Bērniem nepieciešams laiks, lai pārskatītu paveikto. nepieciešamas pozitīvas atsauksmes. Kas ir pelnītas un taisnīgas.


Iegaum anas pa mienu veido ana

Iegaumēšanas paņēmienu veidošana.

  • 1.Mācību vielas apjēgtas grupēšanas paņēmiens.

    Pirmo reizi izlasot tekstu, skolēnam jānosaka, kas tajā pateikts – galvenā doma, atkarībā no tās tekstu sadalīt daļās.

  • 2.Balstpunktu izdalīšanas paņēmiens.

    No teksta izceļ teikumus, kuros izpaužas galvenā doma. Var pa rindkopām.

  • 3. Plāna sastādīšanas paņēmiens.

    Vārdos, rakstos; pēc grafiskas shēmas; pateikt galveno saviem vārdiem.

  • 4.Loģiskās shēmas izdalīšana.

    Saglabāt atmiņā loģisko shēmu daudz vieglāk nekā atcerēties visu tekstu.


  • Login