Linux File Systems

1. Linux File Systems Dmitrijs Braslis, Diāna Tautere, 2006. gada oktobris

2. Mount Lai veiktu montēšanas vai atmontēšanas operācijas lieto komandas: mount un umount (ne unmount!!!), izņemot galveno failu sistēmu, kuru apkalpo atsevišķi no citām. Failu sistēmas var montēt ar roku vai arī automātiski:

4. Automātiskā failu sistēmas montēšana Automātiska montēšana notiek OS ielādēšanas laikā un atmontējas OS apstāšanas laikā. Automātiskai montēšanai izmanto divus failus: /etc/fstab, /etc/mtab. Pirmais fails satur failu sistēmu sarakstu, kuras var būt montētas. Otrais fails satur informāciju par to, kādas failu sistēmas jau ir montētas dotajā brīdī un ar kādiem parametriem tās piemontētas. Aplūkosim faila /etc/fstab piemēru:

7. Manuālā montēšana Apskatīsim komandas mount sintaksi: mount [opcijas] <-t tips> [-o montēšanas opcijas] <iekārta> <montēšanas direktorija> Piemontēsim kādu sadaļu direktorijā /mnt (jāatceras, ka montēšanas punktam jāeksistē), izskatīsim visu pa solim: Ar komandu $ mount –t ext3 /dev/hdb1 /mnt montējam sadaļu. –t izmanto, lai noradītu failu sistēmas tipu. Bieži sastopamas failu sistēmas: Ext2FS Linux failu sistēma Ext3FS modernizēta versija ext2FS VFAT analogs FAT 12, 16, 32 ISO9660 CD-ROM

8. CD-ROM

9. Linux Failu sistēma Sākot lietot jaunu operētājsistēmu jāzina, kā ir organizēta failu sistēma un kur atrodas sistēmai vajadzīgie faili. Piemēram, Windows visus vajadzīgos failus ieraksta c:\Windows, bet Linux ieraksta dažādas mapēs Failu sistēmas bāze ir mape root, kur glabājas nepieciešama sistēmai informācija, durvis visai informācijai Linux sistēmā Tālāk būs aprakstīts root saturs un priekš kam tad ir vajadzīga katra apakšdirektorija. Ar * būs apzīmētas direktorijas, kuras saturs ir ļoti vērtīgs un bez speciālām iemaņām tajās izmaiņas nevajag veikt.

10. /bin – komandas, kuras ir vajadzīgas lietošanai* /boot – informācija par mašīnas startēšanu, ieskaitot kerneli* /dev – ierīču draiveri, kuri ir vajadzīgi sistēmas sadarbībai ar uzstādītajām ierīcēm* /etc – failu konfigurācijas Jūsu sistēmai* /home – mājas direktorijas mapes lietotājiem /lib – bibliotēkas un kodi, kurus izmanto programmas* /media – direktorija, kurā piemontē CD-ROM, Floppy, u.c. ierīces /mnt – tas pats kas /media

11. /opt – direktoriju, kuru grib izmantot dažādas programmas jaunu programmu instalēšanai /root – superlietotāja mājas direktorija /sbin – komandas, kuras vajadzīgas sistēmas administratora piekļuvei* /srv – dati sistēmas servisiem /tmp – temporary files /usr – programmu un failu kompleksā hierarhija /var – dati, kuri periodiski mainās (log faili, mail)

12. Ir daudz dažādi apakšdirektoriju, bet tās var mainīties atkarībā no distributīva, bet ir arī standarti, kuriem obligāti jāeksistē: /etc/X11 – iekļauj sevī konfigurācijas parametrus X Windows System jeb Linux grafiskajai videi /usr/X11R6 – faili X Windows System startēšanai

13. Microsoft Windows un Linux vienā mašīnā.

14. Kad Jūs gribat instalēt gan Linux, gan Windows uz Jūsu datora tā, lai viņi „dzīvotu” labi, vajag zināt dažādas lietas, kas ir saistītas tieši ar failu sistēmu. Vispirms jāinstalē Windows un tika pēc tam Linux, jo instalējot citā secībā Windows cietajā diskā ieraksta savu boot loader, kurš neatbalsta Linux ielādēšanu. Ja Jums ir jauns cietais disks un uz tā nekas nav, tad uz tā var droši likt Linux un nekādas darbības ar particijām nebūs vajadzīgas, Linux tikai piedāvās formatēt un tālāk jau notiks uzstādīšana.

15. Ja Jums ir cietais disks uz kuru instalēsiet gan Linux, gan Windows, instalējot Windows būs jāsadala cieto disku uz 2 particijam, bet labāk uz 3! Instalējot tālāk Linux, instalācijas laikā būs jāizvēlas particiju, kura ir tukša un failu sistēma, kura būs instalēta, tagad ext3. Kam ir vajadzīga 3 particija? Vajadzīga ir priekš swap, var būt maza. Jo šī faila sistēma palīdz Linux startēt un pierakstīt vajadzīgo informāciju. Ja particijas Jums ir tikai divas, nekas, Linux turpinās instalēšanu, brīdinot par to, ka swap palīdz viņam. Ir ieteicams ļaut instalēt swap.

16. Ja jau instalētais Windows aizņem vienu vienīgo particiju, bet Jūs gribat instalēt Linux nedzēšot Windows, Jums būs jāatbrīvo vieta, kurā ari būs instalēts Linux. Šajā gadījumā var palīdzēt programma Partition magic, kurā pārrakstīs datus tā, lai pēc tam atlikta tukša vieta būtu kopa, nevis fragmentēta pa disku. Daži Linux distributīvi ja iekļauj sevi analoģiskus rīkus, kuri piedāvā atbrīvot vietu un izveidot particiju instalēšanas laikā.

17. Diski un failu sistēmas apkalpošana (disks and file system management). Tiek lietota fdisk komanda, kas ļauj sadalīt Jūsu cietos diskus un piešķirt tiem failu sistēmas. FDISK lietošanai noskaidrojiet, kādu hdd Jūs lietojat: Pirmais ATA/IDE cietais disks ir hda, otrais hdb utt. Pirmais SCSI disks ir sda, otrais sdb utt. Ar šiem diskiem arī partīcijas arī ir numurēta, tāpēc pirmā partīcija uz IDE diska ir hda1

18. Lai startētu fdisk uz pirmā ATA/IDE diska, lietojiet šādu komandu: fdisk /dev/hda Atribūti fdisk komandai var būt: P izprintēt partīciju tabulu N izveidot jaunu partīciju D izdzēst partīciju Q iziet bez izmaiņu saglabāšanas W ierakstīt jauno partīciju tabulu un iziet

19. Defragmentācija: Faili mēdz būt dažāda izmēra. Tie neietilpst bloku robežās. Tāpēc ar katru jauno failu daļa no iepriekšējā faila tiek bezjēdzīgi “aizmirsta”. Tā kā failu izmēri ir dažādi, tad sanāk, ka katram failam tiek terēts lieks pusbloks (tā ir MS-DOS). Datu apmaiņa ir ātrāka lielam datas gabaliem, tāpēc ext2 cenšas piešķirt 8 bloku vietu katram augošajam failam. Piešķiršana beidzas pie faila beigām, tāpēc vieta netiek terēta lieki. Linux failu sistēmām nav nepieciešama defragmentācija, lietojot to ikdienā līdz paliks tika 5% brīvās vietas diskā. Ir pieejama Linux utīlita defrag, kas var defragmentēt failu sistēmu ext2. Piem. to var atrast http://www.ibiblio.org/pub/Linux/system/filesystems/. Bet tā nav rekomendēta parastajiem lietotajiem.

20. Scandisk: Arī Linux’ā ir līdzīga operācija. fcsk fcsk –c (meklēt arī bad blok’us) Ja Linux atrod bad blokus, tas tos ieraksta /var/log/messages