Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas
Download
1 / 28

Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja - PowerPoint PPT Presentation


  • 172 Views
  • Uploaded on

Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi” (projekta Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0002). Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja' - barth


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas“Darba tirgus pētījumi”projekta“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”(projekta Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0002)

Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja

Rīgas Stradiņa universitāteRīga, 2005.gada decembris – 2006.gada janvāris


Pētījuma mērķisPētījuma mērķis ir noskaidrot aktuālo situāciju darba tirgū- pieprasījumu pēc dažādu profesiju darbiniekiem (speciālistiem) un tiem nepieciešamajām pamatprasmēm, kā arī darba devēju izvirzītajām papildprasībām.

Pētījuma uzdevumi

  • Noteikt darba tirgus aktuālo pieprasījumu pēc dažādu profesiju speciālistiem pētījuma veikšanas brīdī un plānoto pieprasījuma palielinājumu nākamajiem 6 mēnešiem.

  • Identificēt nepieciešamās pamatprasmes (svešvalodu zināšanas, datorprasmes utml.) un papildprasības darba devēju pieprasītajiem speciālistiem.

    Pētījuma mērķauditorija

  • Darba devēju nozaru apvienības, t.i., asociācijas, kameras, biedrības un citas organizācijas, kas pārstāv noteiktas darba devēju intereses;

  • Darba devēji (uzņēmumi), kuros strādājošo skaits ir lielāks par 250 darbiniekiem.

    Aptaujas laiks

    2005. gada 22. novembris līdz 19. decembris.

    Pētījuma metodes

    Intervēšana-anketēšana, par instrumentāriju izmantojot pētnieku sagatavotu, ar pasūtītāju saskaņotu anketu.


Plānotā izlase ir 200 respondenti ( n=200). Sasniegtā izlase ir 203 respondenti (n=203)Vairākpakāpju izlase:1. Pirmajā pakāpē izveidots darba devēju organizāciju saraksts un veikta šo organizāciju aptauja. izlasē iekļaujot visu ekonomiskās darbības nozaru pārstāvjus. Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) datiem, tā apvieno 51 uzņēmumu un 19 nozaru un profesionālās asociācijas. Pastāv arī 80 dažādu nozaru asociācijas. Tikai dažos gadījumos darba devēju organizācijas spēja sniegt informāciju pētījuma uzdevumu izpildei. Kad organizācijas pārstāvji nebija kompetenti atbildēt par nepieciešamo darbinieku aktuālo deficītu reģionālajā griezumā, tika intervētas šo organizāciju reģionālās nodaļas. 2.Ja kādu no ekonomiskās darbības nozarēm nepārstāvēja darba devēju organizācija vai arī tās pārstāvji nevarēs sniegt kompetentas atbildes, tika izvēlēti un kontaktēti lielo uzņēmumu (virs 250 darbinieku) vadītāji, personāla vadītāji vai citas personas, kuri pārzina nepieciešamā darbaspēka problēmas. Atbilstoši statistikas datiem, Latvijā ir 286 lielie uzņēmumi. Pētījuma dati raksturo situāciju:pēc galvenā ekonomiskās darbības veida (NACE 1.līmenis)pēc profesijas (profesijas kods atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram)plānošanas reģionu dalījumā (ATVK 2.līmenis). 75% respondentu sniedza informāciju par Rīgas reģionu. Tā kā lielākā daļa darba devēju asociāciju un lielāko darba devēju atrodas Rīgas plānošanas reģionā, tik mazs izlases apjoms (N=203) nav pietiekošs, lai veiktu detalizētu aptaujas datu analīzi plānošanas reģionu līmenī. Aptaujas respondences/ nerespondences raksturojumsKopīgais kontaktu mēģinājumu skaits 418 Realizēto interviju skaits 203no tām darba devēju asociācijas 39 lielie uzņēmumi 164Neveiksmīgo kontaktu skaits 215


M r auditorijas raksturojums
Mērķauditorijas raksturojums

Aptaujāto respondentu sadalījums pēc ekonomiskās darbības nozarēm

Visi respondenti(n=203)


Aptauj to asoci ciju raksturojums
Aptaujāto asociāciju raksturojums.

No 39 aptaujātajām asociācijām:

  • 32 pārstāv centrālo nodaļu;

  • 7 pārstāv reģionālās nodaļas.

    Asociācijās apvienotie uzņēmumi

darba devēju asociāciju atbildes (n=39)


Asoci cij s apvienoto uz mumu skaits
Asociācijās apvienoto uzņēmumu skaits

darba devēju asociāciju atbildes (n=39)

Aptaujāto uzņēmumu raksturojums

Aptaujā ietverti Latvijas teritorijā strādājošie lielie uzņēmumi.

No aptaujātajā ietvertajiem 164 uzņēmumiem

  • privātā sektorā strādājošos uzņēmumus pārstāv 114 respondenti;

  • sabiedriskajā sektora strādājošos uzņēmumus pārstāv 50 respondenti


Respondentu sadal jums izlas p c pl no anas re ioniem
Respondentu sadalījums izlasē pēc plānošanas reģioniem

Visi respondenti (n=203)

Statistikas dati liecina, ka lielākā daļa darba devēju asociāciju un lielāko darba devēju atrodas Rīgas plānošanas reģionā.


Tikai neliels Latvijas asociāciju skaits ir informēts par brīvajām vakancēm asociācijā apvienotajos uzņēmumos. Latvijas darba devēju asociācijas pārsvarā šobrīd nav pietiekošs informācijas avots, lai atbildētu uz pētījuma uzdevumā izvirzītajiem jautājumiem.

No 39 asociācijām 22 nevar atbildēt uz jautājumu par plānotajām vakancēm pēc pusgada.


Darbinieku skaita pl not s izmai as asoci cij s uz mumos
Darbinieku skaita plānotās izmaiņas asociācijās/uzņēmumos

  • Visi respondenti (n=203)


Galvenie darbinieku skaita pieauguma iemesli
Galvenie darbinieku skaita pieauguma iemesli asociācijās/uzņēmumos

Respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita palielinājumu (n=96)

Citu vidū visbiežāk minētais iemesls ir: paplašināšanās (8 atbildes), nesaistot to ar pieprasījuma pieaugumu vai jaunu uzņēmumu/filiāļu veidošanu. Vairākas reizes minēta arī sezonas darbu sākšanās. Dažādi citi nosaukti pa vienai reizei.

Vislielākais pieprasījuma pieaugums ir sagaidāms apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs.


Darbinieku skaita samazināšanās iemeslus nosauca tie 14 respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.Galvenie darbinieku skaita samazināšanās iemesli

Respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita samazināšanos (n=14)


Citi iemesli
Citi iemesli respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

pārstrukturizācijaražošanas specifika, sezonalitātereorganizācijasistēmas automatizācija


Vakances uz mumos
Vakances uzņēmumos respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

No 43 apstrādes rūpniecību pārstāvošajiem respondentiem 38 šobrīd ir neaizpildītas vakances. Vakances ir arī gandrīz visos aptaujātajos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonta nozares un veselības un sociālās aprūpes nozares uzņēmumos.

Neaizpildīto vakanču skaits

Respondenti, kuriem ir neaizpildītas vakances (n=153)

Kopumā respondenti nosauca 195 profesijas, kurās šobrīd ir neaizpildītas vakances. Lielākais vakanču skaits ir Rīgas plānošanas reģionā.


Profesijas kur s ir neaizpild tas vakances
Profesijas, kurās ir neaizpildītas vakances respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

223003 Medicīnas māsa 4554

222101 Ārsts 2168

511207 Tramvaju konduktors 301

743301Šuvējs 212

522005 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 207

122303 Būvdarbu vadītājs 184

214920 Kokapstrādes inženieris 160

345216 Kārtībnieks 150

832301 Autobusa vadītājs 137

345002 Policijas inspektors 100


Profesijas kur s pl nots darbinieku skaita pieaugums
Profesijas, kurās plānots darbinieku skaita pieaugums respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

Profesijas, kurās sagaidāms vislielākais darbinieku skaita pieaugums

122303 Būvdarbu vadītājs 550

723101 Mehāniķis 500

522005 mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 268

421104 veikala kasieris 150

931104 Kūdras ieguves palīgstrādnieks 150

615301 Zivju apstrādātājs 120

214920 Kokapstrādes inženieris 90

916201 Sētnieks 75

913202 Apkopējs 72

223003 Medicīnas māsa 54

Respondenti varēja nosaukt profesijas, kurās ir plānots darbinieku skaita pieaugums, bet nevarēja atbildēt, par cik plānots palielināt darbinieku skaitu. Respondentiem sagādāja grūtības arī pašreizējo vakanču skaita nosaukšana.

Bieži profesijas tika nosauktas vispārīgi, piem., uzņēmumā nepieciešami speciālisti, menedžeri, inženiertehniskās specialitātes u.c.


Profesijas kur s ir visgr t k aizpild t vakances
Profesijas, kurās ir visgrūtāk aizpildīt vakances respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

Respondentiem lūdza nosaukt trīs profesijas, kurās, pēc viņu domām, visgrūtāk aizpildīt vakances. Kopumā, kā pirmā, otrā vai trešā visgrūtāk aizpildāmā vakance, tika minētas 140 profesijas. Par desmit visgrūtāk aizpildāmajām tika atzītas šādas vakances

  • Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs;

  • Medicīnas māsa;

  • Būvdarbu vadītājs;

  • Sanitārtehniķis;

  • Krāvējs (roku darbs);

  • Būvinženieris;

  • Palīgstrādnieks;

  • Elektriķis;

  • Apkopējs;

  • Konditors / Šuvējs


Pras bas pretendentam
Prasības pretendentam respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

Respondenti, kuriem šobrīd ir vakances vai plānots darbinieku skaita pieaugums nākamā pusgada laikā


Galven s ar vakan u aizpild anu saist t s probl mas
Galvenās ar vakanču aizpildīšanu saistītās problēmas respondenti, kuri nākamā pusgada laikā plāno samazināt darbinieku skaitu. Nelielais respondentu un atbilžu skaits neļauj redzēt tendences, kas būtu attiecināmas uz visiem lielajiem uzņēmumiem vai darba devēju asociācijām, konkrētu reģionu vai tautsaimniecības nozari. Netika nosaukti tādi iemesli kā uzņēmumu likvidācija, darbaspēka aizplūšana uz citu nozari vai Latvijas rajonu. Iespējams, ka ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi, kas veido gandrīz 75% no aptaujas izlases, to neizjūt kā aktuālu problēmu.

Visgrūtāk aizpildīt brīvās darba vietas ir apstrādes rūpniecībā. Salīdzinoši lielais šo (43) nozari pārstāvošo respondentu īpatsvars izlasē ietekmē atbilžu sadalījumu. Apstrādes rūpniecībā ļoti aktuāls ir profesionālo izglītību ieguvušu pretendentu trūkums. Starp citām nosauktajām, visbiežāk minēts pretendentu trūkums (22 atbildes) un motivētu pretendentu trūkums.

Visi respondenti (n=203)



citi iemesli laikādarbaspēka trūkums Latvijā vispārdarbaspēka trūkums reģionos, īpaši Latgalēdarba motivācijas trūkums(“darbs nav vērtība”)brīvais darbaspēks neatbilstošs (alkohola problēmas, darba disciplīnas problēmas)


Darbinieku atlases veidi
Darbinieku atlases veidi laikā

Visi respondenti (n=203)


Darbinieku ieg t s izgl t bas atbilst ba darba tirgus pras b m
Darbinieku iegūtās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām

Visi respondenti (n=203)

Kopumā darba devēju asociāciju viedoklis gan par profesionālo, gan augstāko, gan pieaugušo tālākizglītības atbilstību darba tirgus prasībām ir kritiskāks nekā lielo uzņēmumu pārstāvju paustais viedoklis.


Galven s probl mas saist b ar profesion lo izgl t bu darba dev ju v rt jum
Galvenās problēmas saistībā ar profesionālo izglītību darba devēju vērtējumā

Visi respondenti (n=203)

Pie citām problēmām visbiežāk gan par profesionālo izglītību, gan augstāko, gan pieaugušo tālākizglītību darba devēji norādījuši to, ka

sagatavotajiem speciālistiem trūkst praktisko iemaņu. cilvēki nav ieinteresēti mācīties.

„kvalificētu pasniedzēju trūkums”

„piedāvātais atalgojums neatbilst specialitātei”.

Attiecībā par pieaugušo tālākizglītību darba devēji kā problēmu nosaukuši arī finansējuma trūkumu.

Darba devējiem visgrūtāk bijis norādīt problēmas pieaugušo tālākizglītības jomā, jo 157 respondenti no 203 izvēlējušies atbildes variantu „grūti pateikt”.


Nepieciešamie uzlabojumi profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo tālākizglītības jomās

Darba devēji visbiežāk norāda, ka profesionālajā izglītībā

  • jāuzlabo praktisko iemaņu apgūšana,

  • jāpalielina sagatavoto speciālistu skaits,

  • mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām,

  • pasniedzēju kvalifikācijas celšana,

  • apmācāmo motivācijas celšana pēc mācību beigām strādāt iegūtajā specialitātē;

  • profesionālo izglītības iestāžu mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošana;

  • jaunu izglītības iestāžu nepieciešamība.

    Augstākās izglītībasjomā

  • praktisko iemaņu apguves uzlabošana,

  • sagatavoto speciālistu skaita palielināšana,

  • mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām,

  • padziļinātākas mācību kursu apguves nodrošināšana,

  • pasniedzēju kvalifikācijas celšana

  • augstskolu sadarbības uzlabošana ar darba devējiem.

    Pieaugušo tālākizglītībasjomā

  • 135 respondenti nav izvirzījuši nevienu priekšlikumu,

  • praktisko iemaņu apguves uzlabošana ,

  • nepieciešams pieaugušo tālākizglītības finansējumu nodrošināt no valsts budžeta.


Asoci ciju uz mumu iesp jas apm c t nozarei nepiecie amos darbiniekus
Asociāciju/uzņēmumu iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus

Darba devēji aptaujā visbiežāk norādījuši apmācību uzņēmumā un sadarbību ar izglītības iestādēm kā iespējas sagatavot nozarei nepieciešamos darbiniekus.

Asociāciju/uzņēmumu iespējas apmācīt nozare nepieciešamos darbiniekus

Visi respondenti (n=203)

Darba devēju asociācijas ievērojami biežāk kā lielo uzņēmumu darba devēji uzskata, ka asociācijām ir iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus.

Lielo uzņēmumu darba devēji biežāk kā asociācijas par iespēju apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus redz sadarbību ar NVA.


Secin jumi
Secinājumi nepieciešamos darbiniekus

  • Tikai neliels Latvijas asociāciju skaits ir informēts par brīvajām vakancēm asociācijā apvienotajos uzņēmumos. Latvijas darba devēju asociācijas pārsvarā šobrīd nav pietiekošs informācijas avots, lai atbildētu uz pētījuma uzdevumā izvirzītajiem jautājumiem.

  • Vislielākais neaizpildīto vakanču skaits ir medicīnas māsas un ārsta profesijā.

  • Vislielākais darbinieku skaita palielinājums ir sagaidāms būvdarbu vadītāja, mehāniķa un mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijās.

  • Salīdzinoši bieži ir minētas inženiertehniskās specialitātes un nepieciešamība pēc darbiniekiem , kas veic mazkvalificētus darbus.

  • Kā galvenās nepieciešamas prasības darbiniekiem respondenti visbiežāk nosauca zināšanas un prasmes attiecīgajā jomā, kā arī iepriekšējo darba pieredzi.

  • Respondenti reti nosauc nepieciešamās papildprasmes, pamatojot to, ka individuāli jāapskata papildprasmes katrā brīvajā vakancē vai katram pretendentam individuāli.

  • Lielākā daļa respondentu (vairāk kā 90%) ir saskārušies ar brīvo vakanču aizpildīšanas grūtībām savā vai savas nozares uzņēmumos, jo aktuāls pašlaik ir darbaspēka trūkums valstī vispār, kā arī darba meklētāju nevēlēšanās strādāt, t.i., motivācijas trūkums.

  • Būtisks faktors, kas apgrūtina vakanču aizpildīšanu, ir pretendentu pieprasītais augstais atalgojums, kas ne vienmēr ir atbilstošs pretendenta kvalifikācijai un pieredzei konkrētajā jomā.

  • Nākamā pusgada laika prognozējama līdzīga situācija brīvo vakanču aizpildīšanā.


  • Par efektīvākajiem darbinieku atlases veidiem tiek atzīta darbinieku meklēšana (atlase), ievietojot sludinājumus laikrakstos vai izmantojot personīgos kontaktus.

  • Vērtējot darbinieku iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, darba devēji kopumā augstāk novērtē augstāko izglītību, lai gan profesionālās izglītības pozitīvais vērtējums ir nebūtiski zemāks.

  • Lai gan kopumā profesionālā izglītība tiek vērtēta pozitīvi, tomēr tajā tiek nosauktas vairākas problēmas:

    1. netiek sagatavots pietiekams speciālistu skaits;

    2. sagatavoto speciālistu izglītības kvalitāte neatbilst darba tirgus prasībām;

    3. gan profesionālajā, gan augstākajā, gan pieaugušo tālākizglītībā darba devēji norādījuši kā būtisku to, ka sagatavotajiem speciālistiem trūkst praktisko iemaņu.

  • Tādejādi galvenie nepieciešamie uzlabojumi gan profesionālās izglītības, gan augstākās izglītības un pieaugušo tālākizglītības jomās ir praktisko iemaņu apguves uzlabošana.

  • Aktuāli ir arī tādi priekšlikumi kā pasniedzēju kvalifikācijas celšana un apmācāmo motivācijas celšana pēc mācību beigām strādāt iegūtajā specialitātē.

  • Darba devēji par optimālāko nozarei nepieciešamo darbinieku sagatavošanā uzskata:

    1. apmācību uzņēmumā;

    2. sadarbību ar izglītības iestādēm, ietverot arī sadarbību mācību programmu sagatavošanā.

  • Respondenti, kas pārstāv lielos uzņēmumus, biežāk nekā asociācijas saskata sadarbības iespējas ar NVA nozarei nepieciešamo darbinieku apmācībā.


Paldies par uzman bu
Paldies par uzmanību! darbinieku meklēšana (atlase), ievietojot sludinājumus laikrakstos vai izmantojot personīgos kontaktus.


ad