1 / 21

Ekonomiskā drošība un attīstība

Ekonomiskā drošība un attīstība. Ērika Šumilo, Dr.oec., profesore. Ekonomiskā drošība un attīstība. „Attīstība un drošība ir savstarpēji neatdalāmi jēdzieni” Kofi Annans (A more secured world: Our share responsibilty, UN, 2004, http://www.un.org/secureworld/). Kādai jābūt attīstībai?.

Download Presentation

Ekonomiskā drošība un attīstība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ekonomiskā drošība un attīstība Ērika Šumilo, Dr.oec., profesore

  2. Ekonomiskā drošība un attīstība • „Attīstība un drošība ir savstarpēji neatdalāmi jēdzieni” Kofi Annans (A more secured world: Our share responsibilty, UN, 2004, http://www.un.org/secureworld/)

  3. Kādai jābūt attīstībai? : "Mēs vēlamies rosināt uz reālām darbībām, lai mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot labāk pārtikušā, tīrākā un taisnīgākā pasaulē. ....Tas ir mūsu pašu interesēs ne tikai tādēļ, ka tādējādi uzlabosies mūsu pašu dzīves kvalitāte, bet arī tādēļ, ka tās ekonomikas sistēmas, kuras ātrāk ieviesīs ilgtspējīgas ražošanas metodes un jaunās vides tehnoloģijas, būs daudz konkurētspējīgākas.”  (Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu)

  4. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā “attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: • vides, • ekonomiskā, • sociālā.

  5. Attīstības mērķis Tautas attīstības koncepcija (TA) Mahbuba ul Haka (Mahbub ul Haq) un Amartija Sena (Amartya Sen) Pamatpostulāts: attīstības mērķis ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana Plašākā izpratnē, priekšstats par TA ietver sevī visus indivīdu labklājības aspektus, sākot ar viņu veselības stāvokli līdz viņu ekonomiskajai un politiskajai brīvībai

  6. UNDP 1996.g. publicētajā Tautas Attīstības Ziņojumā “tautas attīstība ir gala rezultāts – ekonomikas izaugsme ir līdzeklis”.

  7. Attīstība un globalizācija • Ekonomisko, sociālo, politisko un ekoloģisko parādību mēroga pieaugums, kas saistīts ar savstarpējās atkarības attiecību intensitātes un skaita palielināšanos. • Jauna veida risku parādīšanās saistīta ar pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, pasaules valstu un reģionu iekļaušanos vienotā informācijas telpā, jaunu tehnoloģiju globālu izplatību.

  8. Latvija – maza valstsatkarīga no globalizācijas procesiemglobalizācijas procesu seku un pārmaiņu saņēmējakrīzes situācijā ātrāk pielāgojas jauniem tirgus apstākļiem

  9. Nacionālā drošības sistēma *Latvijas akadēmiskā bibliotēka: http://www3.acadlib.lv/greydoc/jadcenko%5Fdisertacija/jadcenko%5Flat.doc – 05.01.2007

  10. Ekonomiskā drošība(tradicionālā pieeja): • nacionālo interešu garantēta aizsardzība, nacionālās drošības pamats. To raksturo ekonomiskās attīstības tendences no ražošanas efektivitātes viedokļa, nacionālās ekonomikas spējas funkcionēt ar minimālu atkarību no ārējās pasaules.

  11. Ekonomiskā drošība(jaunā pieeja): • globalizācija ir radījusi jaunu ekonomiskās drošības definīciju, kas balstās uz nevēlamām transmisijām pāri nacionālajām robežām: nelegālā plūsma, ekonomiskie šoki, valstu sasvstarpējā atkarība.

  12. Kritēriji valsts ekonomiskās drošības novērtēšanai • resursu potenciāls un resursu izlietošanas efektivitāte; • ekonomikas konkurētspēja; • suverenitāte, neatkarība un spēja pretoties ārējiem draudiem; • sociālā neatkarība

  13. Konkurētspēja un jaunā ekonomika • Pēdējos divsimt gadus neo-klasiskā ekonomikas teorija atzina divus ražošanas faktorus: darbaspēku un kapitālu • Tādi faktori kā zināšanas, produktivitāte, izglītība un intelektuālais kapitāls tika uzskatīti par blakus efektiem • Jaunu teoriju izstrādāja Stanfordas Universitātes ekonomists Pauls Romers (Paul Romer) ar kolēģiem, kuri meklēja risinājumus ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai • Balstoties uz citu autoru darbiem – Schumpeter, Solow, Romers piedāvāja mainīt neoklasiskās ekonomikas modeli tanī iekļaujot tehnoloģijas un zināšanas kā galveno ekonomikas virzītājspēku • Tika radīta Jaunā augsmes teorija – New Growth Theory

  14. Konkurētspēja un jaunā ekonomika Par salīdzinošās priekšrocības avotu ir kļuvis jauns kapitāla veids: cilvēkkapitāls un sociālais kapitāls

  15. Ekonomiskās drošības iekšējie draudi 1. Ekonomikas struktūras deformācijas pastiprināšanās; 2. Investīciju un inovāciju aktivitātes samazināšanās; 4. Valūtas resursu aizplūšana no valsts; 5. Iedzīvotāju ienākumu sadales nevienlīdzības padziļināšanās; 6. Ekonomikas pārmērīgs atklātums; 7. Ēnu ekonomika un korupcija; 8. Darbaspēka emigrācija no valsts.

  16. Ekonomiskās drošības ārējie draudi 1. Valsts atkarība no importa; 2. Atpalikšana zinātniski tehniskā jomā; 3. Pasaules tirgu svārstību negatīva ietekme.

  17. Indikatori • Ekonomiskie indikatori - IKP uz vienu iedzīvotāju; apstrādes rūpniecības īpatsvars rūpniecības ražošanā; investīciju apjoms procentos pret IKP; jaunu produkcijas veidu īpatsvars kopējā izlaidumā. • Sociālie indikatori - bezdarba līmenis; vidējais dzīves ilgums; nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji; • Finanšu indikatori - inflācijas līmenis; iekšējais un ārējais parāds % pret IKP; budžeta deficīts % pret IKP; naudas masa % pret IKP; importa daļa iekšējā patēriņā; ārējā aizņēmuma daļa budžeta deficīta segšanai; ārvalstu valūtas apjoms pret nacionālās valūtas apjomu.

  18. Latvijas ekonomiskās drošības rādītāji 2000. - 2006.g. (1) • Kaut gan IKP uz vienu iedzīvotāju pieaug (3885 LVL 2005.g.), rēķināts pirktspējas paritātes vienībās, tas nepārsniedz 50% no ES vidējā līmeņa. • Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākumi Latvijā pastāvīgi pieaug, tie joprojām ir vieni no zemākajiem ES. • Latvijā ir izteikta ienākumu nevienlīdzība reģionu griezumā un augoša sabiedrības mantiskā noslāņošanās. • Augsts inflācijas līmenis (2006.gadā 6.5%).

  19. Latvijas ekonomiskās drošības rādītāji 2000. - 2006.g. (2) • Mūža ilguma rādītāji Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā (77.4 gadiem sievietēm un 65.6 gadiem vīriešiem). • Nelabvēlīga demogrāfiska situācija, kā rezultātā samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. • Bezdarba līmenis no 12% samazinājies līdz 8% 2006.gadā. • Valsts parāda līmenis ir viens no zemākajiem ES (2005. gada beigās 955 milj. latu jeb 10.7% no IKP). • Ārvalstu valūtas apjoms attiecībā pret nacionālo valūtu samazinās • Naudas masas apjoms procentos pret IKP pieaug.

  20. Secinājumi: • Valsts ekonomiskā drošība globālā tirgus apstākļos ir atkarīga no valsts konkurētspējas un spējas reaģēt uz tirgus izmaiņām un tendencēm. • Ir mainījusies tradicionālā izpratne par ekonomisko drošību globālā tirgus un globalizācijas kopumā iespaidā. Valsts loma ekonomiskajos procesos samazinās. • Jaunu spēcīgu ekonomisko spēku parādīšanās globālajā tirgū ietekmē valsts ekonomisko drošibu. • Latvija ir pakļauta neprognozējamām, galvenokārt, izejvielu un energoresursu cenu svārstībām pasaules tirgū, kas būtiski ietekmē vietējo ražotāju izmaksas. • Globālais tirgus rada ekonomisko šoku draudus. .

  21. Paldies par uzmanību!

More Related