Vardarb ba pret b rnu
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 105

VARDARBĪBA PRET BĒRNU PowerPoint PPT Presentation


  • 346 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

VARDARBĪBA PRET BĒRNU. Vardarbība pret bērnu: . Jebkura veida aprūpes trūkums, nepilnīga aprūpe vai darbības no pieaugušo puses, kā rezultātā tiek nodarīts ļaunums bērna psiholoģiskajai, fiziskajai vai sociālajai veselībai. . Par vardarbības pret bērnu pazīmēm: .

Download Presentation

VARDARBĪBA PRET BĒRNU

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Vardarb ba pret b rnu

VARDARBĪBA PRET BĒRNU


Vardarb ba pret b rnu1

Vardarbība pret bērnu:

Jebkura veida aprūpes trūkums, nepilnīga aprūpe vai darbības no pieaugušo puses, kā rezultātā tiek nodarīts ļaunums bērna psiholoģiskajai, fiziskajai vai sociālajai veselībai.


Par vardarb bas pret b rnu paz m m

Par vardarbības pret bērnu pazīmēm:

  • Visbiežāk vienas pazīmes esamība nenorāda, ka bērns cieš no vardarbības;

  • Viena un tā pati pazīme var norādīt uz vairākiem vardarbības veidiem, piemēram, bērna nomāktība ir raksturīga visiem vardarbības veidiem;

  • Var būt arī tā, ka bērnam, kas piedzīvojis vardarbību var nebūt novērojama kāda pazīme vispār.


Vardarb bas pret b rnu sekas

Vardarbības pret bērnu sekas:

Pazīmes par vardarbību pret bērnu var vērot 5 sfērās:

  • Kognitīvajā sfērā,

  • fiziskajā sfērā,

  • emocionālajā sfērā,

  • sociālajā sfērā,

  • bērna uzvedībā;


Riska faktori

Riska faktori

Vardarbībai pret bērnu izdala četras riska faktoru grupas, kuras raksturo noteikts pazīmju kopums:

  • 1) riska faktori attiecībā pret vardarbības veicēju;

  • 2) riska faktori attiecībā pret upuri;

  • 3) riska faktori attiecībā pret sociālo vidi (ģimene, skola);

  • 4) riska faktori attiecībā pret kultūrvidi kopumā.


Vardarb bas veidi

Vardarbības veidi

  • 4 veidi vardarbībai pret bērnu ir: fiziskā vardarbība, emocionālā vardarbība, seksuālā vardarbība un pamešana novārtā – vecāku nolaidība.

  • Pēdējā laikā vienaudžu vardarbība tiek aplūkota kā 5. vardarbības pret bērnu veids.

  • Bērns, kas cieš no vardarbības ģimenē vai ārpus tās, bieži vien cieš no vairākiem vardarbības veidiem vienlaicīgi.


Vardarb b iesaist t s personas

Vardarbībā iesaistītās personas:

  • Varmāka - cilvēks, kurš izturas vardarbīgi.

  • Upuris- cilvēks, pret kuru tiek vērsta vardarbība.

  • Klusējošais vairākums- cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu.


Fiziska vardarb ba

Fiziska vardarbība

  • Bērnu tiesību aizsardzības likumā fiziskā vardarbība tiek definēta kā bērna veselībai vai dzīvībai bīstams, apzināts spēka pielietojums pret bērnu.

  • Fiziska vardarbība pret bērnu var izpausties dažādi, bet visi veidi vērsti uz fizisku ciešanu un sāpju radīšanu

  • Visbiežāk tiek ziņots tieši par fizisku vardarbību pret bērnu, jo tā, salīdzinot ar citiem vardarbības veidiem, ir vieglāk definējama un pamanāma.


Riska faktori attiecin mi uz vardarb bas veic ju

Riska faktori:attiecināmi uz vardarbības veicēju

  • vardarbības pieredze bērnībā;

  • antisociāla uzvedība;

  • ir sodīts par vardarbību;

  • vāja impulsu kontrole;

  • prasīga, kontrolējoša personība;

  • atkarību izraisošu vielu lietošana;

  • izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem;

  • pārliecība, ka fiziska sodīšana ir labākais veids, kā panākt bērna paklausību;

  • uztver bērnu negatīvā veidā kā prasīgu, traucējošu un/vai ļaunu;

  • nesagatavotība vecāku lomai;

  • nepietiekamas disciplinēšanas iemaņas.


Riska faktori attiecin mi uz upuri

Riska faktori:attiecināmi uz upuri

  • bērnam ir uzvedības problēmas;

  • bērna temperaments ir atšķirīgs no vecāku temperamenta;

  • fiziskas vardarbības pieredze.


Riska faktori attiecin mi uz imenes vidi

Riska faktori:attiecināmi uz ģimenes vidi

  • liela ģimene;

  • nabadzība;

  • nespēja meklēt vai pieņemt palīdzību;

  • vairākās paaudzēs vērojami fiziskās vardarbības uzvedības modeļi;

  • nozīmīgas pārmaiņas ģimenē.


Riska faktori attiecin mi uz soci lo kontekstu

Riska faktori:attiecināmi uz sociālo kontekstu

  • tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;

  • sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība;

  • tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība;

  • aizspriedumi un mīti par vardarbību;

  • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu.


Bie k sastopam s fizisk s vardarb bas formas

Biežāk sastopamās fiziskās vardarbības formas:

  • Sišana;

  • Grūstīšana;

  • Mešana, sviešana;

  • Purināšana;

  • Kniebšana;

  • Žņaugšana;

  • Griešana;

  • Dedzināšana;

  • Ieslēgšana, ieslodzīšana;

  • Neļaušana gulēt vai iemigt.


Vardarb ba pret b rnu

  • Ekstrēmi fiziskās vardarbības veidi, kas saistīti ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, populācijā ir sastopami apmēram 2% gadījumu.

  • Daudz biežāk vērojama ikdienā lietotā fiziskā vardarbība pret bērnu, kas izpaužas kā bērna sodīšana vai „disciplinēšana” un visbiežāk nozīmē bērna pēršanu vai sišanu. Arī šāda fiziska vardarbība var radīt nopietnas sekas.


Fizisk s vardarb bas paz mes

Fiziskās vardarbības pazīmes.

  • Savainojuma veids, novietojums un smaguma pakāpe neatbilst stāstījumam;

  • Vecāki izvairās no medicīniskās palīdzības saņemšanas vai arī izmanto medicīnisko pakalpojumu saņemšanu dažādās iestādēs;

  • Galvas traumas;

  • Iekšējo orgānu traumas – sāpes vēderā, vemšana, drudzis;

  • Pārlieku paklausīgs, pasīvs, kautrīgs, izvairīgs vai izteikti agresīvs un naidīgs;

  • Izskatās iebaidīts, izturas izteikti nedroši;

  • Neizrāda nekādas emocijas saistībā ar savainojumu;

  • Biežāk kavē skolu ar vecāku atļauju;

  • Valkā slēgtu apģērbu;

  • Jebkura trauma vai savainojums zīdainim;

  • Daudz savainojumu, zilumu un/vai rētu.


Fizisk s vardarb bas pret b rnu sekas

Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas:

Kognitīvās sekas:

  • Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās pasaules likumsakarībām;

  • Grūtības koncentrēties;

  • Grūtības atcerēties.


Fizisk s vardarb bas pret b rnu sekas1

Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas:

Sekas uzvedībā:

  • Pasivitāte vai pārmērīgs kustīgums;

  • Nerūpēšanās par savu ārējo izskatu;

  • Atkarību izraisošo vielu lietošana;

  • Fiziski un verbāli agresīvs;

  • Uz risku vērsta uzvedība;

  • Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās kā upurim vai vardarbības veicējiem;


Fizisk s vardarb bas pret b rnu sekas2

Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas:

Sekas fiziskajā veselībā:

  • Traumas un savainojumi;

  • Invaliditāte;

  • Miega traucējumi.


Fizisk s vardarb bas pret b rnu sekas3

Fiziskās vardarbības pret bērnu sekas:

Sekas sociālajā sfērā:

  • nespēja atrast kontaktu, veidot attiecības ar citiem bērniem.

    Sekas emocionālajā sfērā:

  • Kauna, vainas un baiļu izjūta;

  • Depresīvas izjūtas un trauksme;

  • Neatbilstošs pašvērtējums;

  • Dusmas un dusmu lēkmēs;

  • Vāja emociju kontrole;

  • Uzmācīgas domas un atmiņas;

  • Neuzticēšanās cilvēkiem.


Jaut jumi par fizisko vardarb bu

JAUTĀJUMI par fizisko vardarbību:

  • Kādi fiziskās vardarbības veidi, Jūsuprāt ir izplatīti Latvijā?

  • Kādas pazīmes liecina, ka bērns, iespējams, cietis no fiziskas vardarbības ģimenē?

  • Patiesība vai mīts?

    bērnu audzināšana ir katras ģimenes personīga darīšana arī tad, ja disciplinēšanas nolūkā tiek izmantots fizisks sods – pēršana ar siksnu.


Emocion l vardarb ba

EMOCIONĀLĀ VARDARBĪBA

  • Emocionālā vardarbība pret bērnu ir visgrūtāk definējamais un izmērāmais vardarbības veids.

  • Visbiežāk pret bērnu vienlaikus tiek izmantoti vairāki emocionālās vardarbības veidi, un katrs no tiem bērnam spēj radīt nozīmīgas ilgtermiņa emocionālās sekas.

  • Ja bērns cieš no fiziskas un/vai seksuālās vardarbības, tad parasti vienlaikus arī piedzīvo emocionālu vardarbību.


Riska faktori attiecin mi uz varm c bas veic ju

Riska faktori:Attiecināmi uz varmācības veicēju:

  • vardarbības pieredze bērnībā;

  • vāja impulsu kontrole;

  • zems pašvērtējums;

  • izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem;

  • nesagatavotība vecāku lomai;

  • pieaugušais ir prasīgs, kontrolējošs;

  • pieaugušais nespēj pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir;

  • pieaugušais izturas pret bērnu kā pret nevēlamu bērnu;

  • bērns tiek uztverts kā mieru traucējošs, prasīgs un ļauns;

  • bērns pārņem vecāku pozīciju, pieaugušais – bērna pozīciju.


Riska faktori attiecin mi uz upuri1

Riska faktoriAttiecināmi uz upuri:

  • bērns ar fiziskām (veselības) problēmām;

  • bērns ar problemātisku uzvedību;

  • bērns ar saskarsmes grūtībām;

  • bērns, kura temperaments ir ļoti atšķirīgs no vecāku temperamenta;

  • bērns, kas līdzinās kādam cilvēkam, ar kuru vecākiem ir ļoti sliktas attiecības, vai arī bērns ar savu uzvedību, izturēšanos atgādina vecākiem kādu viņa personības daļu vai īpašību, kas pašam sevī nepatīk.


Riska faktori attiecin mi uz imenes vidi1

Riska faktori:Attiecināmi uz ģimenes vidi:

  • laulības vai attiecību problēmas;

  • liela ģimene;

  • liela vecāku noslogotība darbā;

  • izolācija no paplašinātās ģimenes un draugiem;

  • nespēja meklēt un atrast palīdzību;

  • ģimenes dzīves prasmju trūkums, neprasme izrādīt mīlestību, cieņu, atbalstu, līdzjūtību.


Riska faktori attiecin mi uz soci lo kontekstu1

Riska faktori:Attiecināmi uz sociālo kontekstu:

  • sociālo pakalpojumu nepieejamība;

  • tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;

  • aizspriedumi un mīti par vardarbību;

  • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu.


Bie k sastopam s emocion l s vardarb bas formas

Biežāk sastopamās emocionālās vardarbības formas:

  • Bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas netiek pamanītas un attiecīgi apspriestas.

  • Bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām, ar kurām viņam nav nekāda sakara.

  • Bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes.

  • Bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra bērna iebaidīšana un draudēšana bērnam.

  • Ņirgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi, lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās viņš kļūst par apsmieklu citiem.

  • Draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi, kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami.

  • Apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana zagšanā, ubagošanā u.c. prettiesiskos darījumos.

  • Kliegšana, lamāšanās uz bērnu.


Emocion l s vardarb bas paz mes

Emocionālās vardarbības pazīmes:

  • Izvirzītas vecumam un spējām neatbilstošas prasības;

  • Izteikti noslēdzies sevī, domīgs vai arī izteikti aktīvs un agresīvs;

  • Emocionāli vēss, vienaldzīgs;

  • Bieži ir skumjš, nomākts;

  • Miega traucējumi, baiļu lēkmes naktī;

  • Dienas un/ vai nakts enurēze;

  • Psihosomatiskas sūdzības: galvassāpes, sāpes vēderā u.c.

  • Vecāku (aprūpētāju) izturēšanās pret bērnu ir pārāk kritiska;

  • Neadekvāti, pārāk bargi sodi.


Emocion l s vardarb bas sekas kognit v s sekas

Emocionālās vardarbības sekas:Kognitīvās sekas:

  • runas traucējumi;

  • grūtības koncentrēties.


Emocion l s vardarb bas sekas sekas uzved b

Emocionālās vardarbības sekasSekas uzvedībā:

  • antisociāla, destruktīva uzvedība;

  • nespēja rotaļāties;

  • pasīva uzvedība;

  • izolēšanās;

  • agresīva uzvedība;

  • atkarību izraisošu vielu lietošana.


Emocion l s vardarb bas sekas sekas fiziskaj vesel b

Emocionālās vardarbības sekasSekas fiziskajā veselībā:

  • miega traucējumi;

  • zīdaiņa vecumā aizkavēta fiziskā attīstība;

  • psihosomatiskas saslimšanas.


Emocion l s vardarb bas sekas sekas soci laj sf r

Emocionālās vardarbības sekas:Sekas sociālajā sfērā:

  • grūtības veidot noturīgas attiecības;

  • neuzticēšanās cilvēkiem;

  • tendence izolēties no sociāliem kontaktiem;

  • tendence ātri veidot attiecības ar svešiniekiem.


Emocion l s vardarb bas sekas sekas emocion laj sf r

Emocionālās vardarbības sekas:Sekas emocionālajā sfērā:

  • zems pašvērtējums;

  • neuzticēšanās;

  • psihisks sastingums;

  • nejutīgums;

  • pasivitāte;

  • depresija un traumēts paštēls.


Netie a emocion la vardarb ba pret b rnu

Netieša emocionāla vardarbība pret bērnu

  • Emocionāla vardarbība pret bērnu nav tikai prettiesiska darbība ar tiešu nodomu kaitēt bērnam, bet arī netieša rīcība, bez nodoma, kas rada kaitīgas sekas.

  • Bērns kā liecinieks vardarbībai ģimenē (pret māti vai citiem ģimenes locekļiem)

  • Netieša emocionāla vardarbība pastāv arī situācijās, kad bērnam, kas cietis no vardarbības ģimenē, nākas tajā atgriezties, ja nav konstatēti vidēji smagi vai smagi vardarbības akti, vai ir tikusi konstatēta “tikai” emocionāla vardarbība (nav pamata aprūpes tiesību atņemšanai).


Netie as emocion las vardarb bas sekas b rns ir liecinieks regul r m vardarb bas ain m imen

Netiešas emocionālas vardarbības sekas:Bērns ir liecinieks regulārām vardarbības ainām ģimenē:

  • bērniem tiek nodots attiecību modelis, ko viņi tiecas atkārtot savā saskarsmē ar citiem, kā rezultātā ir ļoti liels risks, ka bērns būs vardarbīgs savā saskarsmē ar citiem;

  • bērns neiemācās konstruktīvi sevi aizstāvēt un nākotnē biežāk pieļauj vardarbību pret sevi;

  • šiem bērniem ir daudz grūtāk veidot tuvas attiecības


Netie s emocion l s vardarb bas sekas b rns ir spiests kontakt ties ar personu kas ir dar jusi p ri

Netiešās emocionālās vardarbības sekas:Bērns ir spiests kontaktēties ar personu, kas ir darījusi pāri

  • Pret savu gribu tiekoties ar varmāku, bērns pārdzīvo tās pašas sajūtas – bailes, trauksmi, nedrošību, ko situācijās, kad varmāka viņam darīja pāri.

  • Bērnam var rasties panikas lēkmes, baidoties, ka jau pārdzīvotais var atkārtoties.

  • Liekot bērnam piespiedu kārtā pret viņa gribu tikties ar varmāku, bērnā var rasties neuzticība pieaugušajiem, kas viņu nespēj pasargāt, kā arī bezspēcība kaut ko izmainīt esošajā situācijā.

  • Arī šāda emocionāla trauma noteikti var atstāt arī paliekošas sekas bērna tālākā garīgajā attīstībā.


Jaut jumi par emocion lo vardarb bu

Jautājumi par emocionālo vardarbību

  • Ar ko atšķiras tiešā un netiešā emocionālā vardarbība?

  • Kāpēc emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pamanāma?

  • Fiziska vai emocionāla vardarbība:

    DRAUDĒŠANA un IEBIEDĒŠANA


Seksu l vardarb ba

SEKSUĀLĀ VARDARBĪBA

  • Bērnu tiesību aizsardzības likumā seksuālā vardarbība tiek definēta kā bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu.

  • Daudzi pētnieki uzskata, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids.

  • Bieži vien mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/ vai bailes.

  • Bieži var būt tā, ka vardarbību vēlas noklusēt otrs, nevardarbīgais vecāks, noliedzot un apgalvojot, ka bērns melo.

  • Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo.


Vardarb ba pret b rnu

Pirmās seksuālās aktivitātes ar citu personu (tai skaitā pieaugušo) atļaušanas vecums un laulību izdarīšanas vecums dažādās pasaules valstīs.


Riska faktori attiecin mi uz vardarb bas veic ju1

Riska faktoriAttiecināmi uz vardarbības veicēju:

  • seksuālas vardarbības pieredze bērnībā;

  • ir sodīts par seksuālu vardarbību.


Riska faktori attiecin mi uz upuri2

Riska faktoriAttiecināmi uz upuri

  • bērns ar īpašām vajadzībām;

  • garīgi atpalicis bērns;

  • bērns ar saskarsmes grūtībām;

  • ielu bērns;

  • bērns ar seksuālas vardarbības pieredzi.


Riska faktori attiecin mi uz imenes vidi2

Riska faktoriAttiecināmi uz ģimenes vidi

  • bieža dzīvesvietas maiņa;

  • palīdzības nepieņemšana vai izvairīšanās no tās;

  • sociāla izolēšanās.


Riska faktori attiecin mi uz soci lo kontekstu2

Riska faktoriattiecināmi uz sociālo kontekstu

  • sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība;

  • tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība;

  • daudz riska faktoru tuvākajā sociālajā vidē;

  • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu;

  • aizspriedumi un mīti par vardarbību.


Bie k sastopam s seksu l s vardarb bas formas

Biežāk sastopamās seksuālās vardarbības formas:

  • Dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss;

  • Bērna ķermeņa aizskaršana – bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot, skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart pieaugušā intīmās ķermeņa daļas;

  • Bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana, novērošana viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties;

  • Bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – dzimumakta veikšana, atkailināšanās, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam;

  • Bērna seksuāla ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.


Seksu las vardarb bas pret b rnu paz mes

Seksuālas vardarbības pret bērnu pazīmes

  • Vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem;

  • Uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti

  • Intensīvi masturbē;

  • Izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;

  • Stāsta par kādu savu paziņu, kas cietis no seksuālas vardarbības;

  • Vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;

  • Bēg no mājām,

  • Nevēlas vai atsakās izģērbties, piemēram, pie ārsta;

  • Pēkšņi parādās nauda vai mantas;

  • Sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā, grūtības sēdēt, staigāt;

  • Jebkādi savainojumi ģenitāliju rajonā, STS vai grūtniecība;

  • Neizskaidrojamas veselības problēmas.


Pedofilija

Pedofilija

  • Pedofilija ir seksuāla novirze, kas izpaužas kā dzimumtieksme pret personām pirmspubertātes vecumā vai agrīnajos pusaudžu gados.

  • Personas, kam piemīt pedofilija, tiek dēvētas par pedofīliem

  • Pedofili parasti tiek definēti kā 16 vai vairāk gadus vecas personas, kas izjūt dzimumtieksmi pret nepilngadīgām personām vai bērniem, kas ir vismaz piecus vai vairāk gadus jaunāki par personu, kam piemīt šī dzimumtieksme.

  • Pedofiliju, tāpat kā daudzas citas seksuālas novirzes, mēdz uzskatīt arī par garīgu slimību. Tā ir iekļauta Starptautiskajā slimību klasifikatorā.

  • Dažādās pasaules vietās pedofilija ne vienmēr tiek uzskatīta par noziegumu vai slimību, it sevišķi gadījumos, ja izdarīta pret personām vēlīnas pubertātes vecumā.

  • Arī pedofilijas kriminalizēšana Rietumu pasaulē ir mainījusies tikai pēdējo gadsimtu un gadu desmitu laikā ar tendenci aizvien vairāk palielināt pieļaujamo vecumu, kad tiek izdarītas seksuālās attiecības.


Seksu l s vardarb bas itnernet paz mes

Seksuālās vardarbības itnernetā pazīmes:

  • bērni pavada ļoti daudz laika pie datora, īpaši naktīs;

  • bērna datorā atrodat pornogrāfiska satura materiālu;

  • bērns daudz laika pavada sarunās pa telefonu ar nepazīstamiem cilvēkiem;

  • bērns saņem vēstules, dāvanas vai sūtījumus no svešiem cilvēkiem;

  • bērns izslēdz datora monitoru vai ātri izmaina monitora attēlu, kad jūs ienākat istabā;

  • bērns attālinās no ģimenes;

  • atklājat, ka bērns izmanto kontu, kas pieder kādam citam.


Seksu l s vardarb bas sekas kognit v s sekas

Seksuālās vardarbības sekasKognitīvās sekas:

  • Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās pasaules likumsakarībām;

  • Grūtības koncentrēties;

  • Grūtības atcerēties;

  • Sekmju pasliktināšanās

  • Suicidālas domas (domas par pašnāvību).


Seksu l s vardarb bas sekas sekas fiziskaj vesel b

Seksuālās vardarbības sekasSekas fiziskajā veselībā:

  • Traumas, savainojumi ģenitāliju rajonā vai STS;

  • Grūtniecība;

  • Miega traucējumi;

  • Psihosomatiskas saslimšanas;

  • Enurēze, enkoprēze.


Seksu l s vardarb bas sekas sekas uzved b

Seksuālās vardarbības sekasSekas uzvedībā:

  • Vecumam neatbilstoša seksuāla uzvedība;

  • Savam vecumam neatbilstoša uzvedība;

  • Atkarību izraisošo vielu lietošana;

  • Izteikta agresivitāte vai pakļaušanās;

  • Suicidālas darbības un sevis savainojoša uzvedība;

  • Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās kā upurim vai vardarbības veicējam.


Seksu l s vardarb bas sekas sekas soci laj sf r

Seksuālās vardarbības sekasSekas sociālajā sfērā:

  • Nespēja rast kontaktu ar citiem bērniem;

  • Bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta pakļaušanās.


Seksu l s vardarb bas sekas sekas emocion l sf r

Seksuālās vardarbības sekasSekas emocionālā sfērā:

  • Kauna, vainas, baiļu izjūta;

  • Depresīvas izjūtas un trauksme;

  • Neatbilstošs pašvērtējums;

  • Dusmas un dusmu lēkmes;

  • Viegla aizkaitināmība;

  • Pēctraumas stresa sindroms;

  • Disociācijas;

  • Ēšanas traucējumi;

  • Neskaidrs ķermeņa paštēls.


Seksualiz tas uzved bas probl mas

Seksualizētas uzvedības problēmas.

Seksuālas izpausmes uzvedībā ir vērojamas visos vecuma posmos. Dažās no šīm izpausmēm ir pieņemts uzskatīt par attiecīgajam vecumam atbilstošām, bet citas nē. Kopumā bērnu seksuālo uzvedību var iedalīt trīs kategorijās:

  • vecumam atbilstoša seksuālā uzvedība,

  • izmainīta seksuālā uzvedība,

  • vecumam neatbilstoša seksuālā uzvedība.


Vardarb ba pret b rnu

  • Vardarbības pētnieki uzskata, ka izplatītākās profesijas, starp kurām biežāk sastopami seksuāli varmākas, ir – katoļu priesteri, skolotāji, psihoterapeiti, ierēdņi, policisti, probācijas dienesta darbinieki, skautu un gaidu vadītāji, mācītāji un ārsti, kā arī visi tie profesiju pārstāvji, kuri nonāk saskarsmē ar bērniem.


Jaut jumi par seksu lu vardarb bu

Jautājumi par seksuālu vardarbību:

  • Kāpēc seksuālo vardarbību ir grūtāk atklāt nekā citus vardarbības veidus?

  • Kur, Jūsuprāt, mēdz biežāk notikt seksuāla vardarbība pret bērnu?


Pame ana nov rt

PAMEŠANA NOVĀRTĀ

  • Vecāku nolaidība jeb bērna novārtā pamešana ir nopietna vardarbības pret bērnu forma, kas var radīt daudzveidīgas un nopietnas sekas.

  • Vecāku nolaidība izpaužas kā bērna pamatvajadzību neapmierināšana.

  • Tai ir vairākas formas: fiziska, emocionāla nerūpēšanās, kā arī nerūpēšanās par bērna izglītību, medicīnisko aprūpi utt., kas nozīmē, ka bērnam netiek nodrošinātas atbilstošs apģērbs, ēdiens, pajumte, emocionālo vajadzību apmierināšana, bērns nesaņem atbilstošu medicīnisko aprūpi, izglītību, bērns netiek uzraudzīts atbilstoši vecumam.


Riska faktori attiecin mi uz vardarb bas veic ju2

Riska faktoriAttiecināmi uz vardarbības veicēju:

  • vardarbības pieredze bērnībā;

  • atkarība no alkohola, narkotikām vai citām atkarību izraisošām vielām;

  • garīga saslimšana vai personības traucējumi;

  • bērns pārņem vecāku pozīciju, pieaugušais – bērna pozīciju.


Riska faktori attiecin mi uz vardarb bas upuri

Riska faktoriAttiecināmi uz vardarbības upuri:

  • bērns ar fiziskām (veselības) problēmām.

    Attiecināmi uz ģimenes vidi:

  • ģimene pakļauta nozīmīgām izmaiņām dzīvē;

  • bezdarbs, zemi ienākumi vai nabadzība;

  • ģimenes locekļu hroniska slimošana vai nāves gadījumi tuvāko radinieku lokā;

  • vecāku lielā noslogotība darbā;

  • nespēja meklēt un atrast palīdzību;

  • ģimenes dzīves prasmju trūkums, neprasme izrādīt mīlestību, cieņu, atbalstu, līdzjūtību.


Riska faktori attiecin mi uz soci lo kontekstu3

Riska faktoriAttiecināmi uz sociālo kontekstu:

  • sociālo pakalpojumu nepieejamība;

  • tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;

  • aizspriedumi un mīti par vardarbību;

  • sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu


Vec ku nolaid bas bie k sastopam s formas

Vecāku nolaidības biežāk sastopamās formas:

Fiziskā nerūpēšanās par bērnu:

  • bērnam nav pieejama vecumam un veselībai atbilstoša pārtika;

  • bērnam laikus netiek mainītas autiņbiksītes;

  • uz bērna raudāšanu nereaģē;

  • izlaiž bērna barošanas reizes;

  • ja bērns raud, viņš netiek ņemts rokās un attiecīgi mierināts;

  • bērna apģērbs nav atbilstošs laika apstākļiem;

  • bērnam netiek nodrošināta vajadzībām atbilstoša dzīves vide – gulta, galds, sadzīves priekšmeti.


Vec ku nolaid bas bie k sastopam s formas1

Vecāku nolaidības biežāk sastopamās formas:

Emocionāla nerūpēšanās:

  • Bērns ilgstoši tiek atstāts bez pieskatīšanas;

  • vienaldzīga attieksme pret bērna emocionālajām vajadzībām, to ignorēšana;

  • Vecāku apzināta izvairīšanās no emocionālas tuvības ar bērnu.

    Nerūpēšanās par bērna veselību:

  • bērnam nav ģimenes ārsta;

  • netiek veiktas profilaktiskās potes;

  • vecāki paši lemj par bērna ārstēšanu slimības gadījumā (izvēlas zāles un to devas);

  • bērnam laikus netiek nodrošināta medicīniskā palīdzība.


Vec ku nolaid bas bie k sastopam s formas2

Vecāku nolaidības biežāk sastopamās formas:

Nerūpēšanās par bērna izglītību:

  • bērns bieži kavē skolu;

  • bērns bieži neapmeklē skolu;

  • vecāki bērnu no rītiem nemodina, lai dotos uz skolu;

  • vecāki atsakās sadarboties ar skolas pārstāvjiem;

  • vecāki lielākajiem bērniem skolas laikā liek pieskatīt jaunākos bērnus;

  • vecāki nerūpējas par bērna spēju attīstību;

  • vecāki neinteresējas par bērna sekmēm un skolas gaitām.

    Nerūpēšanās par bērna sociālajām vajadzībām:

  • bērna izolēšana no normāliem, vecumam atbilstošiem sociālajiem kontaktiem.


Vec ku nolaid bas paz mes

Vecāku nolaidības pazīmes:

  • stereotipiskas ķermeņa kustības, kas pirmsskolas vecumā izpaužas kā ritmiska šūpošanās sēžot vai stāvot;

  • nesātīga ēšana;

  • pastāvīga bada sajūta;

  • zagšana vai izdzīvošanai nepieciešamo lietu diedelēšana;

  • vecumam nepietiekams ķermeņa svars;

  • redzams nogurums, pasivitāte, var iemigt jebkurā laikā;

  • nevēlēšanās kontaktēties (noslēgts, vientuļš);

  • ātra attiecību veidošana ar svešiniekiem;

  • izteikta tieksme pēc pieaugušo uzmanības;

  • ķermeņa robežu neievērošana.


Vec ku nolaid bas sekas

Vecāku nolaidības sekas:

Kognitīvās sekas:

  • grūtības koncentrēties;

  • pedagoģiskā ielaistība;

  • vecumam neatbilstoša un nepietiekama izglītība.


Vec ku nolaid bas sekas sekas uzved b

Vecāku nolaidības sekas:Sekas uzvedībā:

  • bērns ir miegains;

  • zog vai diedelē izdzīvošanai nepieciešamas lietas;

  • bieži neapmeklē skolu;

  • lieto atkarību izraisošas vielas;

  • iesaistās antisociālos grupējumos;

  • nerūpējas par savu ārējo izskatu;

  • ģērbjas laika apstākļiem neatbilstoši.


Vec ku nolaid bas sekas sekas fiziskaj vesel b

Vecāku nolaidības sekas:Sekas fiziskajā veselībā:

  • daudz ielaistu somatisku saslimšanu;

  • personīgās higiēnas neievērošana;

  • pusbads;

  • utis, blusas.


Vec ku nolaid bas sekas sekas soci laj sf r

Vecāku nolaidības sekas:Sekas sociālajā sfērā:

  • grūtības veidot noturīgas attiecības;

  • neuzticība pieaugušajiem;

  • grūtības ievērot ķermeņa robežas;

  • viegla un ātra attiecību veidošana.


Vec ku nolaid bas sekas sekas emocion laj sf r

Vecāku nolaidības sekas:Sekas emocionālajā sfērā:

  • ierobežota spēja paust emocijas;

  • trauksme, bailes;

  • neuzticēšanās;

  • neadekvāti augsts vai zems pašvērtējums.


Jaut jumi par vec ku nolaid bu

Jautājumi par vecāku nolaidību:

  • Kā izpaužas vecāku nolaidība pret bērnu?

  • Vai aprakstītā situācija ir vecāku nolaidība?

  • Jānim ir 12 gadu. Viņa vecāki ir šķīrušies, mamma strādā par apkopēju divās maiņās, mājās pārnāk tikai vēlu vakaros, tāpēc viņam vakari jāpavada ar vecmāmiņu, kura ir kurla. Tētis neregulāri maksā uzturlīdzekļus. Jānim ir veca skolas soma, salāpītas džinsu bikses un nav nopirktas mācību grāmatas. Skolotāja viņam kopē mācību materiālus skolā. Klases biedri ar Jāni nedraudzējas. Uzturs mājās vienmēr ir pieticīgs, gandrīz nekad nav nekādu saldumu un kabatas naudas.


Vienaud u vardarb ba

VIENAUDŽU VARDARBĪBA


Vienaud u vardarb ba1

Vienaudžu vardarbība

  • Par vienaudžu vardarbību var uzskatīt agresīvas uzvedības veidu, kas izpaužas kā varas un spēka demonstrēšana, ar mērķi ietekmēt citus, īpaši, ja iesaistīto pušu spēki ir nesamērojami.

  • Vienaudžu vardarbība var ietvert gan verbālu aizskaršanu, gan fiziskus uzbrukumus un var būt atkārtoti vērsta pret noteiktiem upuriem, iespējams uz tādu atšķirību fona kā rase, reliģija, dzimums, seksuālā orientācija u.c.

  • Vienaudžu vardarbība galvenokārt sastāv no 3 pāri darījumu tipiem: emocionāla, verbāla un fiziska vardarbība.


Robe a starp vardarb bu un kaiti anu

Robeža starp vardarbību un “kaitiāšanu”

Ir vairāki faktori, kas nosaka to, kad dauzīšanās un draudzīga kaitināšana kļūst otram aizvainojoša:

  • Iepriekšējā pieredze;

  • Personas jūtīgums;

  • Cik lielu atbalstu persona saņem no vienaudžiem;

  • Atšķirīgs priekšstats iesaistītajām pusēm, kas ir jautri un smieklīgi.


K di apst k i ir vienaud u vardarb bas pamat

Kādi apstākļi ir vienaudžu vardarbības pamatā?

  • Naidīgums, agresija ar iepriekšēju nodomu;

  • Upuris, kas ir vājāks par pāri darītāju;

  • Rezultātu, kas vienmēr ir sāpīgs un sagādā ciešanas.


Vienaud u vardarb bas priek nosac jumi

Vienaudžu vardarbības priekšnosacījumi:

  • Pāri darītājs, huligāns vai varmāka – indivīds, kurš mērķtiecīgi meklē kādu, kam darīt pāri;

  • Upuris – persona, kas ir vājāka vienā vai vairākās jomās par pāri darītāju

  • Vieta – parasti tāda, kurā ir ierobežota pieaugušo redzeslokam

  • Aculiecinieki – nav nepieciešami, kā obligāts priekšnosacījums, bet, ja tie ir, tad tiem var būt izšķiroša loma, vai tie izvēlēsies upuri apsmiet kopā ar pāri darītājiem vai aizstāvēs to;


Vienaud u vardarb bas veidi

Vienaudžu vardarbības veidi:

  • Fiziska – kautiņi, grūstīšanās, u.c. fiziska ietekmēšana

  • Verbāla – apsaukāšanās, baumu izplatīšana

  • Emocionāla: izslēgšana, „mocīšana” (piemēram, grāmatu noslēpšana, piedraudoši žesti), izsmiešana, pazemošana.

  • Rasistiska: rasistiskas piezīmes, draudi.

  • Seksuāla: nevēlams fizisks kontakts, neatbilstoši komentāri,

  • Uzbrukumi izmantojot sociālos tīklus, internetu: nomelnojošas informācijas rakstīšana sociālajos tīklos, īsziņu, e - pastu sūtījumi


Vienaud u vardarb bas veidi1

Vienaudžu vardarbības veidi:

  • Tiešā vardarbība – tieša verbāla vai fiziska aizskaršana;

  • Netiešā – bez apceļamās personas tiešas līdzdalības, piemēram, baumu izplatīšana, e-pastu sūtīšana, upuri nomelnojošas informācijas rakstīšana uz sienām, sociālajos tīklos, citu bērnu kūdīšana nostāties pret upuri.


Vienaud u vardarb bas iemesli

Vienaudžu vardarbības iemesli:

  • Bieži vien bērni ir vardarbīgi jo tiem ir vajadzīgs kāds upuris, kāds, kurš ir fiziski vai emocionāli vājāks, vai vienkārši uzvedas vai izskatās savādāk, lai justos svarīgāks un populārāks.

  • Greizsirdīgi par kaut ko uz savu upuri (labi mācās, izskatās);

  • Vardarbības pieredze ģimenē. Izturas tā, kā pret viņu mājās vecāki. Pieraduši pie savstarpēji neiecietīgas vides;

  • Masu mēdiju ietekme: dažādos TV šovos ir diez gan uzskatāmi, kā kādi vērtējoši žūrijas locekļi par šova dalībniekiem acīmredzami ņirgājās, izsaka aizskarošas piezīmes;

  • Iebiedēšanu var izmantot kā ieroci, lai noslēptu kaunu vai trauksmi. Varmāka palielina pašapziņu, pazemojot citus.


Vardarb bas upuru raksturojums

Vardarbības upuru raksturojums:

  • Pasīvie upuri – fiziski vājāki par klasesbiedriem, izvairās no vardarbības, vardarbīgām rotaļām, ir trauksmaināki par vienaudžiem;

  • Provokatīvie upuri – trauksmaini, agresīvi. Var būt vājas sociālās prasmes un tas var provocēt klases biedrus. Huligāni mēdz šos upurus provocēt izplatot baumas un tad noskatās, kā skolotāja viņu soda par to, ka upuris it kā kļūst agresīvs, traucē darbu stundā.


Iemesli kuru d b rni var non kt vienaud u vardarb bas upura lom

Iemesli, kuru dēļ bērni var nonākt vienaudžu vardarbības upura lomā:

  • Ja tiem ir liekais svars, vai tie ir pārlieku tievi;

  • Kāda ģimenes locekļa dēļ;

  • Ja tie ir populāri un labi ieredzēti starp skolas biedriem;

  • Ja tie daudz mācās, smagi strādā;

  • Ja tie ir citas reliģijas, ādas krāsas vai kultūras pārstāvji;

  • Ja tiem ir kādi mācīšanās traucējumi (lasīšanas, rakstīšanas grūtības);

  • Par matu krāsu;

  • Par aktivitātēm skolā;

  • Skolēni ar kustību traucējumiem;

  • Ja tie nēsā brilles vai dzirdes aparātu;

  • Ja neapmeklē skolu ilgstošas slimošanas dēļ u.c.;


Paz mes ja b rns cietis no vienaud u vardarb bas

Pazīmes, ja bērns cietis no vienaudžu vardarbības:

  • Savādāka uzvedība – trauksmains;

  • Nav apetītes;

  • Bezmiegs;

  • Nenodarbojas vairs ar lietām, kas kādreiz patika un bija nozīmīgas;

  • Vieglāk ievainojami;

  • Nevēlas apmeklēt skolu.


Iemesli k p c b rni baid s run t par vienaud u vardarb bu

Iemesli, kāpēc bērni baidās runāt par vienaudžu vardarbību:

  • Bieži bērniem par notikušo ir kauns, ka vecāki būs viņos vīlušies;

  • Bērni mēdz domāt, ka notiekošais ir viņu pašu vaina, Ja viņi izskatītos savādāk, tas ar viņiem nenotiktu;

  • Baidās, ka būs tikai sliktāk, ja pāri darītājs uzzinās, ka bērns ir pastāstījis vecākiem;

  • Domā, ka vecāki vai neviens cits viņiem neticēs.


Vienaud u vardarb bas upura izj tas

Vienaudžu vardarbības upura izjūtas:

  • Dusmīgs;

  • Bēdīgs;

  • Vientuļš;

  • Nomākts;

  • Sajūta, ka nav draugu;

  • Domā, kā aizstāvēt sevi;

  • Jūtas bezspēcīgs apturēt pāri darījumu;

  • Sajūta, ka neko nevar mainīt;

  • Bailes iet uz skolu;

  • Jūtas slikti par sevi.


Vienaud u vardarb bas sekas

Vienaudžu vardarbības sekas:

  • Sekas var būt ļoti nopietnas un var iedragāt bērna pašvērtējumu;

  • Grūtības turpmāk veidot attiecības ar vienaudžiem;

  • Smagākos gadījumos šāda huligāniska izturēšanās var novest pie traģēdijām (apšaudes, pašnāvības, u.c.);


Vienaud u vardarb bas at ir bas z niem un meiten m

Vienaudžu vardarbības atšķirības zēniem un meitenēm:

Meitenes:

  • Upuri parasti ir bijušās labākās draudzenes, kuras pēkšņi tiek izstumtas no kopējās sociālās dzīves;

  • Iepriekš uzticētie noslēpumi tiek izmantoti kā informācija pret upuri;

  • Kopējiem draugiem tiek izplatītas baumas un sāpīgas tenkas;

  • upuris apzināti tiek izstumts, lai neviens ar viņu klasē negribētu draudzēties;

  • Pusaudžu vecumā var sūtīt aizvainojošas īsziņas, iekļaujot pat nāves draudus vai apsaukāt, piedēvējot homoseksuālo orientāciju;

  • Meitenes mēdz rīkoties arī ļauni un sākotnējā liktā izturēšanās ātri var pāraugt fiziskā kautiņā.

  • Meitenēm raksturīgi, ka tik pēkšņi, cik draudzība izira, tā var arī ātri atjaunoties.


Vienaud u vardarb bas at ir bas z niem un meiten m1

Vienaudžu vardarbības atšķirības zēniem un meitenēm:

Zēni:

  • Upuri parasti ir klusi un bez vainas;

  • Upuriem bieži vien trūkst pašpārliecības, kā rezultātā citi var sākt viņu apsaukāt;

  • Ja zēns ir populārs meiteņu vidū, tas var kļūt par iemeslu tam, ka pārējie viņu sāk apsaukāt par geju;

  • Mazākos zēnus mēdz iespaidot ārpus skolotāju redzesloka, piemēram, starpbrīžos, rotaļu laukumos, bet vecākie zēni var tikt ietekmēti pat mācību stundās, ja ir ārpus skolotājas redzes loka;

  • Zēni biežāk kļūst par izsmiekla objektu bez īpaša iemesla;

  • Zēniem ir raksturīgāk, ka draugi var vienlaicīgi nostāties varmākas pusē, bet pēc brīža atkal ieņem drauga lomu. Tāpēc ir grūti saprast, kurā brīdī pie drauga var vērsties pēc palīdzības, kurā brīdī viņu atkal apsmies;

  • Zēni arī retāk meklē palīdzību, jo ir pārliecināti, ka ar visu jātiek galā pašiem;

  • Biežāk starp zēniem dominē fiziska vardarbība.


Ieteikumi k r koties cietu ajiem

Ieteikumi, kā rīkoties cietušajiem:

  • Pārstāj domāt kā upuris – tu to neesi pelnījis. Mēģini situāciju ignorēt, dodies tālāk, iztēlojies sevi kā pašpārliecinātu personību, pat, ja tu tā nejūties. Uzlūko huligānus tā, it kā tu no tiem nebaidies, pat ja iekšēji baidies;

  • Varmākas parasti gaida no upura baiļu reakciju. Tāpēc labāk ir tos ignorēt;

  • Izmantojiet savus draugus – lai vienmēr kāds ir tuvumā, lai neesi viens pats draudīgā situācijā;

  • Neizrādīt dusmas – jo tas ir tas, ko pāridarītājs grib sagaidīt, tā viņi jūtās vēl spēcīgāki. Trenēties neizrādīt dusmas, sarūgtinājumu, raudas;

  • Uzvedies drosmīgi, ej projām, ignorē, neskaties;

  • Izstāsti pieaugušiem – skolotājai, direktoram, vecākiem, trenerim vai citur, kur tas notiek;

  • Runā par to – ar kādu, kam uzticies. Vari iegūt kādu noderīgu padomu.


Ieteikumi k r koties cietu ajiem1

Ieteikumi, kā rīkoties cietušajiem:

  • Nedod huligānam iespēju sev darīt pāri – ja tev grib atņemt naudu, neņem to līdzi u skolu, bet ņem pusdienas, utt.

  • Dažreiz situācijai var palīdzēt tikt pāri draugi vai vecākie brāļi un māsas, kas var pastāstīt, kā līdzīgā situācijā atrisināja šo problēmu;

  • Jāmeklē kāda aktivitāte, pulciņš, kurā ir domubiedri, lai nejustos vientuļš, būtu stiprs un pasargāts draugu lokā;

  • Psihologa vai sociālā darbinieka pienākums ir jums palīdzēt, apturēt šādu uzvedību. Labāk būtu neatbildēt vardarbībai ar vardarbību. Labāk būtu iet projām, pateikt pieaugušajiem;

  • Ja tev kāds sistemātiski aizvaino vai savādāk dara pāri, labi ir pierakstīt katru reizi, kad tas atkal atkārtojās, tas var noderēt tad, kad šī problēma tiks risināta skolā;

  • Ja uzbrūkoša uzvedība ir kā sistēma, kas notiek regulāri, pabrīdini skolotāju lai viņa var pieķert huligānu „pie rokas”;

  • Lai tu būtu sagatavots situācijās, kad tev kāds vēlas nodarīt pāri, vari ar sev uzticamiem cilvēkiem uzspēlēt spēli – „Ko tu darītu, ja...”, lai citā situācijā tu būtu sagatavots un zinātu, kā rīkoties.


Tests k pasarg t sevi no vienaud u vardarb bas

TESTS: kā pasargāt sevi no vienaudžu vardarbības?

Tu ej uz skolu un pēkšņi tev uzbrūk vecāko klašu

skolēni un pieprasa naudu, skrituļdēli, mobilo

telefonu vai ko citu. Vai tu:

1) kausies ar tiem?

2) uzkliegsi un iesi prom?

3) dosi tiem naudu?

  • Pareizā rīcība: dod viņiem naudu vai kaut ko citu, ja esi nobijies. Tava drošība ir daudz svarīgāka par naudu.


Vardarb ba pret b rnu

Tu esi skolas pagalmā un pēkšņi tevi kāds pagrūž. Vai tu:

  • sit stipri pretī?

  • dod iespēju atvainoties?

  • apsēdies un sāc raudāt?

  • Pareizā rīcība: dod personai iespēju. Ja tas tiešām bija nejauši, tad tev atvainosies.


Vardarb ba pret b rnu

  • Vecāku jauniešu banda noķer tevi vienatnē un sāk tevi sist. Vai tu:

  • neko nedarīsi un pieņemsi notiekošo?

  • sitīsi pretī?

  • uzkliegsi, lai pievērstu uzmanību?

  • gaidīsi izdevīgu brīdi, lai aizbēgtu?

  • Pareizā rīcība: tev jāizlemj pašam, bet c) un d) kopā varētu nostrādāt vislabāk. Būtu grūti kauties ar veselu bandu un tu vari tikt ļoti stipri ievainots.


  • Vardarb ba pret b rnu

    Tu esi skolas tualetē un kāds pusaudzis ienāk, pagrūž tevi un saka, lai tu to nevienam nesaki, citādi būs sliktāk. Tu šo cilvēku pazīsti un zini, ka nekad neko viņam neesi nodarījis. Vai tu:

    • nogaidi, kad persona aizies un tad pastāstīsi skolotājai?

    • atbildēsi ar to pašu?

    • pieņem notiekošo un nevienam nesaki?

    • Pareizā rīcība: tu to neesi pelnījis, šis cilvēks ir rīkojās nepariezi, tev nodarot pāri. Ja tu nevienam neteiksi, tas atkārtosies arī pret citiem bērniem.


    Vardarb ba pret b rnu

    Kāds skolēns tavā klasē vienmēr izsaka rupjus komentārus par tevi, kad visi to var dzirdēt. Tas tev ļoti skumdina. Vai tu:

    a) ignorē komentārus,

    b) konfrontē šo skolēnu pasakot viņam, lai „atšujas”?

    c) pastāsti to skolotājai?

    d) dod šim skolēnam „pa degunu”?

    • Pareizā rīcība: tu varētu vēlēties iekaustīt šo cilvēku, bet tā tu vari iekulties nepatikšanās. Vispirms var izmēģināt a) - ignorēt komentārus, kas varētu būt grūti, bet iespējams, ka drīz vien viņam apniks gaidīt, kad tu beidzot izrādīsi kādu reakciju. To vajadzētu arī pateikt skolotājai, jo nevienam nav nekādu tiesību izteikt par otru aizvainojošus komentārus. Bet, ja jūties drosmīgs, vari teikt šim skolēnam, lai viņš liek tevi mierā.


    Vardarb ba pret b rnu

    Tu redzi, ka kādam skolēnam skolā tiek darīts pāri, vai tu:

    • ignorēsi to, iesi tālāk, priecādamies, ka tas neesi tu, kam dara pāri?

    • apturēsi huligānisko rīcību?

    • iesi palīgā?

    • Pareizā rīcība: ignorēt pāri darītāju ir gļēvi un negodīgi pret upuri. Tu vari mēģināt viņu apturēt, ja tu to vari izdarīt kādu nesavainojot. Iespējams iesaistot vēl kādu bērnu palīgā, tas varētu izdoties. Beigu beigās tu vari pateikt upurim, ka skriesi sameklēt kādu palīgā un dodies meklēt skolotāju vai kādu pieaugušo.


    Vardarb ba pret b rnu

    Tavi draugi pēkšņi sāk tevi ignorēt. Tas tevi sāpina un tu jūties nelaimīgs. Vai tu:

    • Pastāsti to saviem vecākiem?

    • Nedari neko?

    • Piezvani kādam no draugiem, un pajautā, kāpēc viņi tā dara?

    • Mēģini atrast jaunus draugus?

    • Pareizā rīcība: Aprunājies ar saviem vecākiem. Tas var būt tā vērts, ja viņiem ir kāds labs padoms. Mēģini piekļūt kādam no draugiem, kurš liekas jaukāks, lai redzētu, vai tu vari kaut ko mainīt. Vari arī mēģināt meklēt jaunus draugus, jo vecie, iespējams, nav tā vērti, ja reiz pret tevi izturas tik nejauki


    Vardarb ba pret b rnu

    Jauns skolēns uzsāk mācības jūsu klasē gada vidū un daži klases biedri pret viņu izturas nejauki. Vai tu:

    • centies būt draudzīgs un uzaicini viņu kopīgi paēst pusdienas kopā ar taviem draugiem?

    • Piebiedrojies tiem klasesbiedriem, kuri izturas nejauki?

    • Ignorē situāciju. Visiem „jauniņajiem” sākumā klājas grūti. Nepievienojies apsaukātājiem, bet arī nepalīdzi arī jaunajam

    • Pareizā rīcība: Mēģini iztēloties, cik grūti ir iejusties jaunā vietā un dari visu, lai palīdzētu jaunajam skolēnam justies gaidītam un uzaicini viņu piebiedroties tev. Ja redzi, ka kāds viņu aizskar, pastāsi par to skolotājai.


    Vardarb ba pret b rnu

    Tu zini kurš skolēns ir izveidojis viltus e-pastu un sūta apvainojošus tekstus un draudus kādam no tavas skolas. Vai tu:

    • Ignorē situāciju?

    • Pievienojies?

    • Pastāsti pieaugušajiem par notiekošo?

    • Pareizā rīcība: Tā ir ļauna un aizvainojoša rīcība. Pastāsti par to vecākiem un skolotājai vai policijai. Ja ir iespēja saglabā pierādījumus.


    Vardarb ba pret b rnu

    Kāds pieaugušais izturas pret tevi vardarbīgi. Vai tu:

    • Nesaki neko?

    • Pastāsti to kādam pieaugušajam, kuram uzticies?

    • Sameklē kādu draugu un pastāsti par to kādam pieaugušajam kopā?

    • Pareizā rīcība: Šāda situācija bērnam ir ļoti smaga. Vislabāk būtu meklēt pieaugušā palīdzību.


    Vardarb ba pret b rnu

    Tavi skolas biedri izsakās slikti par citas rases pārstāvjiem un izsakās slikti par homoseksuāliem cilvēkiem. Vai tu:

    • ignorē to un neiesaisties?

    • Iesaisties notiekošajā un palīdzi skolotājiem un citiem skolēniem apturēt šādu komentāru izteikšanu?

    • Uzbrūc tiem skolēniem, kuri izsaka negatīvus komentārus par citādo?

    • Pareizā rīcība: Šādi komentāri ir kļūdaini un aizvainojoši. Labāk ir pievienoties tiem cilvēkiem, kuri dara visu, lai apturētu un mazinātu jebkāda veida vardarbību skolā.


    Vardarb ba pret b rnu

    Kāds huligāns ir iebiedējis tavu mazo brālīti. Viņš neļauj tev pastāstīt par to vecākiem. Vai tu:

    • Saki viņam, ka pašam jātiek ar to galā?

    • Stājies pretī huligānam?

    • Pastāsti par to vecākiem?

    • Pareizā rīcība: Tavs brālītis pats ar to nevar tikt galā, jo viņš to ir pastāstījis tev. Ja tu mēģināsi nostāties pret huligānu viens pats, var gadīties, ka viņš var sākt uzbrukt tev kopā ar saviem draugiem. Aprunājies ar brāli un pārliecinies, ka viņš tomēr vēlas pastāstīt to vecākiem, jo viņiem tas ir jāzina, lai varētu palīdzēt.


    Cilv ka uzved bas mode i

    Cilvēka uzvedības modeļi:

    • Cilvēka dusmas un agresiju bieži izsauc kāds, kam ir atšķirīgs, varbūt pat muļķīgs viedoklis;

    • Svarīgi prast situāciju nenovest līdz strīdam, kas var izsaukt agresīvu uzvedību.

    • Konstruktīva saskarsme nozīmē to, ka cilvēks ieklausās otra teiktajā, pat, ja viņa viedoklis ir pretējs.

    • 3 cilvēka uzvedības modeļi ir: pazemīga uzvedība, agresīva uzvedība, līdzsvarota uzvedība.


    Pazem ga uzved ba

    Pazemīga uzvedība:

    • Pazemīga, pakļāvīga, pasīva uzvedība liecina, ka cilvēks mēģina nereaģēt, slēpt emocijas, noniecina savu viedokli un izjūtas.

    • Koncentrējas uz sevis žēlošanu un jau priekšlaicīgi ir nolēmis sevi zaudētāja pozīcijai.

  • Viegli izmantojams cilvēks.

  • Viņa viedoklis un vēlmes netiek ņemtas vērā, jo viņš tās nekad nepauž vai arī klusībā kaut ko nomurmina pie sevis.

  • Pazemīgo bieži vien ignorē.


  • Agres va uzved ba

    Agresīva uzvedība

    • Agresīva, uzbrūkoša un draudoša uzvedība liecina, ka cilvēks pilnībā pauž emocijas izceļot sevi un pazemojot citus;

    • Cilvēks, kas uzvedas agresīvi, cenšas uzbrukt citiem;

    • Cenšas panākt sev vēlamo rezultātu vardarbīgā veidā, citus pazemojot vai iebiedējot;

    • Cilvēkam vienalga, kā jūtas citi;

    • Uzvedas agresīvi, cenšas īstenot savu gribu un izvēli, citos nemaz neieklausoties.


    L dzsvarota uzved ba

    Līdzsvarota uzvedība

    • Cilvēks, kas rīkojas līdzsvaroti un mērķtiecīgi, pauž savas emocijas atklāti un godīgi, vienlaikus nepazemojot citus.

    • Ieklausās citu viedoklī un nepieciešamības gadījumā savu viedokli var mainīt.

    • Lietišķs, mērķtiecīgs un konstruktīvs: viņš meklē risinājumu iespējas un izvērtē to sekas sev un citiem.

    • Izturas pret sevi un citiem godprātīgi un spēj pieņemt kompromisus.

    • Apmierināts, paļaujas uz sevi un ņem vērā savas vēlmes, mērķus un principus.


    K r koties lai iem c tos vald t p r dusm m

    Kā rīkoties, lai iemācītos valdīt pār dusmām?

    • Sev nepatīkamos brīžos pareizi ir paskaidrot, kas konkrēti nepatīk, aizvaino vai sāpina, nevis ļaut dusmām vaļu. Arī šis varētu būt labs situācijas risinājums.

    • Ja iesaistītās puses nevar atrast saprātīgu risinājumu, labāk ir meklēt pieaugušā palīdzību.


    K r koties lai iem c tos vald t p r dusm m1

    Kā rīkoties, lai iemācītos valdīt pār dusmām?

    • Var „pāri darītājam” pateikt, kāds ir labākais situācijas risinājums, piemēram: „Tu man esi parādā atvainošanos par to, ka nokavēji kino.”

    • Svarīgi konflikta situācijā savaldīties un dot otram iespēju paskaidrot savu rīcību.

    • Svarīgi ir arī runāt par konkrēto situāciju, nevis pieminēt visas vecās strīdu situācijas.


    K r koties lai iem c tos vald t p r dusm m2

    Kā rīkoties, lai iemācītos valdīt pār dusmām?

    • Jāiemācās noteikt PAZĪMES, kas liecina, ka tūlīt sāksies dusmu lēkme, un izstrādāt paņēmienus dusmu novēršanai. Viens no paņēmieniem – izskaitīt līdz desmit.

    • Var doties projām no situācijas vai cilvēka, kas sadusmoja. Tā nav gļēva „bēgšana”, bet gan labākais veids, kā pasargāt sevi un citus no kautiņa vai apsaukāšanās.

  • Ja nav iespējams doties prom, bet situācija jārisina, tad var mēģināt NOSAUKT SAVU DUSMU IEMESLU, piemēram: „es sadusmojos, jo tu man uzkāpi uz kājas.” Pēc situācijas noskaidrošanas varētu izrādīties, ka tas bija netīšām un tādējādi nebūtu iemesla dusmoties.


  • Login