1 / 17

NVO sektors teritorijas sociāli ekonomiskajā ainavā

NVO sektors teritorijas sociāli ekonomiskajā ainavā. Pašvaldības un NVO sektora veiksmīgas sadarbības pamati. Vispārējs raksturojums.

ashley
Download Presentation

NVO sektors teritorijas sociāli ekonomiskajā ainavā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. NVO sektors teritorijas sociāli ekonomiskajā ainavā Pašvaldības un NVO sektora veiksmīgas sadarbības pamati

  2. Vispārējs raksturojums • Jēkabpils novadā šobrīd darbojas 15 biedrības – Ābeļu pagastā „Ābeļzieds” un „Ūsiņš”, Dignājas pagastā – daudzbērnu ģimeņu apvienība „Dzīpariņš”, Dignājas pamatskolas mazpulks un sporta klubs „Slīterāni”; Dunavas pagastā – „Pavadiņa” un „Dzīves prasmes”, Rubenes pagastā – „Saime”, „Ūdenszīmes” un „Pūpols”; Zasas pagastā – „Sēļu pūrs” un „Noskaņa”, Leimaņu pagastā – „Akācija plus” , Kalna pagastā – „Cerību logi” un Rīgā reģistrēta nodibinājuma „Mārtiņa Fonds” rehabilitācijas centrs „Dūjas”. 2012. gadā darbību mūsu novadā uzsāk vēl viena Latvijā atpazīstama NVO “Dzīvības koks”, kas restaurēs Dignājas muižu. • Šīs tendences liecina par to, ka novadā ir sakārtota un labvēlīga vide NVO darbībai.

  3. Vispārējs raksturojums • Ņemot vērā to, ka novada iedzīvotāju skaits ir mazāks par 6 tūkstošiem, šāds nevalstisko organizāciju daudzums ir pietiekami liels. Tas ir samērā būtiski pieaudzis 2010. – 2011. gada laikā, kas apliecina iedzīvotāju aktivitāti un gatavību darboties savā un sabiedrības labā. Faktiski 80% no šeit minētajām biedrībām veic aktīvu un regulāru darbību. Vairums darbojas kā kopienas organizācijas; ir dažas, kuru darbība ir specifiski virzīta – „Sēļu pūrs” , „Noskaņa” , „Slīterāni”, Dignājas mazpulks. • Pašvaldības kompetences ietvaros sektora darbības vide ir sakārtota un labvēlīga – novadā ir pieņemti saistošie noteikumi, kas reglamentē atbalstu nevalstiskajām organizācijām. Novada biedrības var izmantot telpas par simbolisku samaksu, tāpat – vairumā gadījumu pašvaldība sedz arī komunālos maksājumus. Pašvaldības darbinieki sniedz regulāru konsultatīvo atbalstu, informē par aktualitātēm, finansējuma piesaistes iespējām, organizē kopīgus pasākumus.

  4. Pamatfunkcijas • Sociālās vides dzīvīguma uzturēšana – iedzīvotāju iesaistīšana kopējos pasākumos – vides sakopšanas talkās, svētku svinēšanā, radošās nodarbībās; apmācību organizēšana. • Ideju dārzniecība – radīt un izstrādāt jaunas idejas gan savas organizācijas, gan teritorijas attīstībai; izstrādāt projektus vai organizēt brīvprātīgā darba pasākumus to īstenošanai; sniegt ierosinājumus pašvaldībai, sadarboties ar tās institūcijām ieceru realizācijā. • Ekonomiskie efekti – iedzīvotāju zināšanu līmeņa paaugstināšana; jaunu tūrisma objektu, maršrutu izstrāde; finansējuma piesaiste projektu realizācijai, radot gan jaunas darba vietas, gan palielinot ieņēmumus vietējiem uzņēmējiem; saimnieciskās darbības attīstība biedrību ietvaros.

  5. Piemēri un veiksmes stāsti • Latvju zīmju parks Leimaņu pagastā – tā izveidošanas iniciators ir biedrība “Akācija plus”. Šobrīd šis objekts ir Leimaņu pagasta un visa novada lepnums, darbu pie tā uzturēšanas turpina pašvaldība sadarbībā ar biedrību.

  6. Piemēri un veiksmes stāsti • Amatniecības centrs “Rūme” Zasas pagastā. Šobrīd tā ir pašvaldības iestāde, jaunā ēka uzbūvēta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros, projektu realizē pašvaldība. Taču – pamatideju ir izstrādājusi biedrība “Sēļu pūrs”, kas šobrīd strādā pie centra attīstības un saturiskā piepildījuma kopā ar pašvaldību.

  7. Piemēri un veiksmes stāsti • Biedrība “Ūdenszīmes” 2008. gadā Kaldabruņas skolā pirmo reizi organizēja siena skulptūru plenēru “Siena dienas”. Pasākums ir kļuvis jau tradicionāls, un piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus.

  8. Piemēri un veiksmes stāsti • Sporta klubs “Slīterāni” jau vairākus gadus sabiedriskā kārtā organizē motosporta sacensības. 2010. gadā ir reģistrēta biedrība, jau piesaistīts finansējums mototrases labiekārtošanai.

  9. Piemēri un veiksmes stāsti • Zasas senioru klubs “Noskaņa” rīko regulāras tikšanās Zasas un kaimiņu pagasta senioriem – notiek rokdarbu nodarbības, tematiskas pēcpusdienas. Brauc arī uz kaimiņu novadiem dalīties ar savu pieredzi, piedalās izstādēs.

  10. Piemēri un veiksmes stāsti • Biedrības “Dzīves prasme” Dunavas pagastā un “Cerību logi” Kalna pagastā. Abas ir dibinātas nesen, taču ļoti aktīvi darbojas – iesaistās gan lielāka apjoma projektos, gan arī pašas izstrādā projektus visdažādākajām aktivitātēm.

  11. Kursi, apmācības, izstādes… • Veiksmes stāsti neuzdīgst vienā dienā – tiem ir jāgatavo augsne, jāsēj ideju sēklas un jāaprūpē tas, kas tiecas augt un ziedēt. Pie tam – jāvienojas ar debesīm par labvēlīgiem laika apstākļiem…. Šis process izpaužas gan kā visdažādākās apmācības – sākot ar juridiskajiem jautājumiem un beidzot ar pērlīšu vēršanu, gan kā izstādes, gan kā talkas un citi pasākumi.

  12. Kursi, apmācības, izstādes • Zināšanas, izklaide, jaunu talantu apzināšanās, vienkārši – kopā būšana – tas viss ietilpst ideju laistīšanas un kopšanas procesā…

  13. Kursi, apmācības, izstādes… • Vienā no šiem attēliem jau ir redzama uzziedējusi ideja – piedalīšanās izstādē Rīgas Latviešu biedrībā, kur varējām gan ar sevi lepoties, gan par citiem priecāties.

  14. Ko vēlamies sasniegt? • Konkrētās attīstības perspektīvas – neraugoties uz to, ka biedrību skaits ir samērā liels, perspektīvā būtu nepieciešams: • Aktīva, kopienas intereses pārstāvoša biedrība katrā apdzīvotā vietā. Biedrība, kas darbojas kā reāls kopienas ( arī tad, ja šī kopiena sastāv no 30 – 50 cilvēkiem) sabiedriskās dzīves centrs. Šobrīd šādu biedrību ļoti trūkst, piemēram, Ābeļu pagasta Lašu ciematā, Rubenes pagasta Slatē, Dignājas pagasta Vandānos.

  15. Ko vēlamies sasniegt? • Pie veiksmēm šajā jomā jāatzīmē tas, ka divos no ciematiem, kur vēl 2010. gadā aktivitātes bija vājas, šogad tieši ar biedrību darbību sabiedriskā dzīve ir attīstījusies. Veiksme – Zasas pagasta Liepu ciemats, kur darbojas biedrība “Pūpols” un Dunavas pagasta Sudrabkalna ciemats, kur darbojas biedrība “Pavadiņa” • Dažas biedrības, kas attīsta konkrētu specifiskās darbības jomu, un darbojas visa novada teritorijā. Šobrīd visvairāk trūkst spēcīgas jaunatnes organizācijas, kā arī biedrības, kas attīstītu vides aizsardzības un tūrisma aktivitātes. • Organizatoriska un finansiāla stabilitāte visām aktīvajām biedrībām.

  16. Pašvaldības un NVO sektora veiksmīgas sadarbības pamati • Sakārtota atbalsta sistēma pašvaldībā – vienkārša un skaidra, adresēta tieši konkrētās teritorijas biedrību vajadzībām. • Viens konkrēts cilvēks pašvaldībā, kurš strādā ar biedrībām. Profesionālis , pie kura var vērsties ar visām problēmām, un saņemt palīdzību. • Nopietna, cieņas pilna pašvaldības vadības attieksme pret NVO sektoru. Šis sektors tiek uztverts kā nopietns faktors teritorijas kopējā attīstībā, nevis kā sīkas interešu grupiņas, kas jāatbalsta pieklājības pēc…..

  17. PALDIES! VEIKSMI VISĀS IECERĒS!

More Related