Kust ba m su vesel bai liene cipule fizioterapeite
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 40

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite PowerPoint PPT Presentation


  • 177 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite. KUSTĪBA UN VESELĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI. Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus. Alfrēds de Misē. Kāpēc kustības ir tik nozīmīgas mūsu kvalitatīvai dzīvei un veselībai?.

Download Presentation

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAI Liene Cipule fizioterapeite

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Kust ba m su vesel bai liene cipule fizioterapeite

KUSTĪBA MŪSU VESELĪBAILiene Cipulefizioterapeite


Kust ba un vesel bu ietekm jo ie faktori

KUSTĪBA UN VESELĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI


Kust ba m su vesel bai liene cipule fizioterapeite

Fiziskie vingrojumi var aizvietot daudz zāļu, bet nevienas zāles pasaulē nespēj aizstāt fiziskos vingrojumus.

Alfrēds de Misē


K p c kust bas ir tik noz m gas m su kvalitat vai dz vei un vesel bai

Kāpēc kustības ir tik nozīmīgas mūsu kvalitatīvai dzīvei un veselībai?


Kust ba un evol cija

KUSTĪBA UN EVOLŪCIJA


Kust ba un homo sapiens

KUSTĪBA UN HOMO SAPIENS


Kust ba un progress

KUSTĪBA UN “PROGRESS”


Kust ba un en tisk determinante

Cilvēkaorganismaaudi, funkcijas un ģenētiskaismateriālsatbilst tam, kādstasveidojiesmūsusenčiem 10000 gadusatpakaļlaiviņiizdzīvotudabiskāizlasē.

Cilvēkaķermenisirveidotslaikustētos!

KUSTĪBA UN ĢENĒTISKĀ DETERMINANTE


Kust ba un dators

KUSTĪBA UN DATORS


Kust ba un norises organism

Kustības laikā:

pastiprinās impulsi no kustību receptoriem

uzbudinās galvas smadzeņu garozas motorā zona

uzlabojas orgānu un audu asinsapgāde

vielmaiņas procesi kļūst intensīvāki

pastiprinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru aktivitāte

tonizējošo iedarbi palielina kustību radītās pozitīvāsemocijas

Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes.

KUSTĪBA UN NORISES ORGANISMĀ


Kust ba un v sturiskie aspekti

KUSTĪBA UN VĒSTURISKIE ASPEKTI

19. gadsimtā, kā arī lielāko 20. gadsimta daļu kustību trūkums netika atzīts par slimības riska faktoru. Vēl vairāk– aktīvas kustības tika atzītas par ārstniecību traucējošu aspektu. Ārstējot gandrīz jebkuru slimību 20. gadsimta pirmajos trijos ceturkšņos, sākotnēji tika norādīts ārstēšanās režīms, lielākoties– gultas režīms. Tikai 20. gadsimta beigu daļas pētījumi ir pierādījuši apgrieztu korelāciju starp kustību aktivitātēm un atsevišķām slimībām.


Kust ba un ilgs m s

Uz pierādījumiem balstīta sociāla determinante apliecina, ka vislielākā korelācija ar ilgu un veselīgu mūžu ir izglītībai, turībai, kustībai un sportam visa mūža garumā

Izglītība un turība viegli korelē ar aktīvu dzīvesveidu un kaitīgu ieradumu neesamību, kā arī otrādi.

Vienkārši ilgs mūžs nav nedz indivīda, nedz sabiedrības mērķis. Būtiska ir dzīves kvalitāte.

Pētījumi sabiedrības veselībā, ir pierādījuši – tie, kas kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīga simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts izdzīvošanai.

KUSTĪBA UN ILGS MŪŽS


Kust ba un vesel ba

KUSTĪBA UN VESELĪBA

Daudzkārt atkārtotiem un mērķtiecīgiem sporta vingrinājumiem ir ļoti nozīmīga vieta funkcionētspējīgas fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā

Sportam piemīt fizioloģiska, imunoloģiska un psiholoģiska pozitīva iedarbe slimību prevencijā

Kustības ietilpst jebkuras saslimšanas profilaktisko pasākumu plānā.


Kust ba un slim bu profilakse

  • Fiziskāaktivitāteietekmēgandrīzvisusorgānus un audus, bet regulārafiziskāslodzešiemorgāniem un audiemļaujpilnīgotsavasfunkcijas.

  • Regulārafiziskāaktivitāteievērojamisamazinapāragrasnāvesrisku

  • Vislielākā nozīme sportam un fiziskām aktivitātēm ir:sirds un asinsvadu slimību primārajā un sekundārajā profilaksē un ārstēšanā kaulu, locītavu un balsta aparāta slimību primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē un ārstēšanā

  • Nozīmīgu vietu sports ieņem arī onkoloģisku slimību, plaušu un elpceļu, gastrointestinālu, kā arī iekšējās sekrēcijas orgānu slimību profilaksē un ārstēšanā

KUSTĪBA UN SLIMĪBU PROFILAKSE


Kust ba un slim ba

  • Tradicionāli Latvijas stacionāros ārstēšanos saprot kā gultas režīmu, vēl līdz šim nepietiekama vērība tiek pievērsta kustības trūkumam pēc saslimšanas vai operācijas, kas ir viens no nozīmīgākiem mirstības vai komplikāciju cēloņiem.

  • Pētījums Krievijā - trīs aviācijas pulkveži gadu pavadīja gultā Sekas – muskuļu distrofija, sirds un asinsvadu mazspēja II B, elpošanas mazspēja, hematūrija pirmajās dienās pēc piecelšanās,bet vienam no viņiem– resnās zarnas vēzis

  • Pēc jaunāko pētījumu datiem kustības ir rekomendēts iekļaut visu saslimšanu ārstēšanas un atveseļošanās periodā, pielāgojot tās atkarībā no pacienta spējām un diagnozes

KUSTĪBA UN SLIMĪBA


Ne kust ba un slim bu komplik cijas kust bu balsta apar t

(ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KUSTĪBU BALSTA APARĀTĀ

  • Reducē kustību balsta aparāta funkcionālās rezerves;

  • Muskuļu vājums un atrofija;

  • Samazinās kaulu un muskuļu izturība;

  • Samazinās locītavu kustību apjoms;

  • Kontraktūras;

  • Imobilizācijas osteoporoze


Ne kust ba un slim bu komplik cijas respiratoraj sist m

(ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS RESPIRATORAJĀ SISTĒMĀ

  • Samazinās plaušu ventilācija;

  • Izmainās līdzsvars starp asins plūsmu un ventilāciju;

  • Samazinās diafragmas kustīgums;

  • Samazinās plaušu ekskursijas;

  • Apgrūtinās sekrēta izdale;

  • Samazinās klepus efektivitāte;

  • Hipostatiskā pneimonija


Ne kust ba un slim bu komplik cijas kardiovaskul raj sist m

  • Posturāla hipotensija – ortostatiskā jutība palielinās;

  • Dziļo vēnu tromboze;

  • Trombemboliju risks

  • Imobilizācijas tahikardija

(ne) KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KARDIOVASKULĀRAJĀ SISTĒMĀ


Ne kust ba un slim bu komplik cijas gremo anas sist ma

(ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS GREMOŠANAS SISTĒMA

  • Aizcietējumi

  • Lēnāka zarnu darbība

  • Lēnāka vielu absorbcija

  • Apetītes trūkums


Ne kust ba un slim bu komplik cijas l dzsvara un koordin cijas sist m

  • Samazinās spēja noturēt līdzsvaru;

  • Samazinās koordinācijas funkcija

(ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS LĪDZSVARA UN KOORDINĀCIJAS SISTĒMĀ


Ne kust ba un slim bu komplik cijas kognit vaj sist m

  • Tiek ietekmētas sociālās funkcijas;

  • Depresija;

  • Samazinās intelektuālā kapacitāte.

(ne)KUSTĪBA UN SLIMĪBU KOMPLIKĀCIJAS KOGNITĪVAJĀ SISTĒMĀ


Kust ba m su vesel bai liene cipule fizioterapeite

Visi iepriekšminētie procesi un vēl vairāk notiek arī veselā organismā, ja organismam ir kustību trūkums!


Kust ba un atvese o an s

  • Kā sekundāras profilakses līdzekli mēs sportu saprotam slimiem indivīdiem, kuriem mērķtiecīga un adekvāta fiziska slodze palīdz izvairīties no atkārtotas slimības epizodes vai pagarina slimības remisiju

  • Kā terciāru profilaksi sportu mēs saprotam kā rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā

KUSTĪBA UN ATVESEĻOŠANĀS


Kust ba un ment l vesel ba

KUSTĪBA UN MENTĀLĀ VESELĪBA

Kustība nozīmē dzīves ilguma pagarināšanos, dzīves kvalitātes palielināšanos un pašapziņas celšanos. Pētījumos pierādīts, ka kustība attālina vai pat vispār novērš demenci!


Kust ba un intelektu l aktivit te

KUSTĪBA UN INTELEKTUĀLĀ AKTIVITĀTE

Fiziski aktīvs dzīvesstils korelē ar intelektuāli aktīvu dzīvesveidu, racionālu uzturu un tabakas nelietošanu, kas praktiski nozīmē, ka fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida indikatorsDaudzi pētījumi pasaules attīstītajās valstīs pierāda, ka aktīvas sporta nodarbības palīdz darbā un biznesā, samazina depresijas un psiholoģiskas spriedzes iespējas, kas vienlaikus nozīmē veiksmes formulu


Kust ba un depresija

Uz zemeslodes vismaz ceturtdaļa sieviešu un sestā daļa vīriešu saslimst ar dziļu depresiju vecumā pēc 45 gadiem, pie kam vismaz 15% no slimniekiem šī depresija komplicējas ar sekmīgāku vai mazāk sekmīgu suicīda (pašnāvības) mēģinājumuDepresija korelē ar vēzi, insultu, citām slimībām – tās ievērojami biežāk piemeklē depresijas slimnieku kā jebkuru citu populācijā

Depresijas un citu mentālu slimību gadījumā fiziskajai aktivitātei un sportam ir nozīmīga loma. Jebkura kustība ir cīņa pret depresiju!Depresijas ārstēšanā sports ir papildmetode. Pasaulē depresijas ārstēšanai iesaka sporta veidus, kuros attīstās arī komunikatīvas prasmes, piemēram, sporta spēles.Nodarbojoties ar sporta spēlēm, depresijas slimniekam nav laika un iespēju risināt savas pašvērtības problēmas

KUSTĪBA UN DEPRESIJA


Kust ba un soci l aktivit te

KUSTĪBA UN SOCIĀLĀ AKTIVITĀTE

  • Komandu sporta veidi

  • Sporta spēles

  • Sociālās saites ar domubiedriem

  • Kopējie treniņi

  • Kompānija


Kust ba un darbasp jas

KUSTĪBA UN DARBASPĒJAS

  • Strādājot intelektuālu bet mazkustīgu darbu, kustības ir nepieciešamas kā mazkustības izraisītu saslimšanu profilaksei, tā darbaspēju paaugstināšanai;

  • Strādājot fizisku darbu, kustības ir nepieciešamas aroda saslimšanu profilaksei un traumu un hronisku balsta un kustību aparāta saslimšanu novēršanai.


Kust ba un sports

KUSTĪBA UN SPORTS

  • Kustība veicina sportot prasmi un sportot gribu

  • Galvenais sportā – sacensties ar sev līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas aktivitātes cilvēkiem - bērniem jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar atlētiem, bet veterāniem ar veterāniem

  • Tautas sports

  • Rīgas Nordea maratonā piedalās 30000 skrējēji

  • Vienības riteņbraucienā piedalās 4300 dalībnieki

  • Pierīgas mežos visu vasaru katru pēcpusdienu 1000–1500 cilvēku piedalās MAGNĒTĀ


Kust ba un kait gie ieradumi

  • Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka tie, kas nodarbojas regulāri ar sportu ir pakļauti mazākam atkarību riskam – smēķēšana, narkotikas, azartspēles, alkohols.

  • Sports kā atkarība

KUSTĪBA UN KAITĪGIE IERADUMI


Kust ba un dz vesveids

KUSTĪBA UN DZĪVESVEIDS

  • Dzīvesveid – ģimene, draugi, brīvais laiks, hobiji, cauru gadu!

  • Šobrīd pasaules pieredze liecina, ka veselīga dzīvesveida kritērijs ir sporta aktivitātes 5 reizes nedēļā ar katram organismam (atbilstoši dzimumam, vecumam, veselības stāvoklim, svaram, fiziskai sagatavotībai un diagnostiski veiktam veselības novērtējumam) specifisku intensitāti un ilgumu


Kust ba un vecums

  • Kustība pozitīvi ietekmē bērna kopējo attīstību

  • Kustība saglabā veselību un paildzina jaunību brieduma gados

  • Austrāliešu pētījumi liecina, ka treniņi iespējami ikvienā vecumā, arī senioriem. Pirmā pozitīvā ietekme ir 5,5 stundām ātras pastaigas nedēļā (daļu šā laika atvēlot riteņbraukšanai, slēpošanai vai peldēšanai).Šīs 5,5 stundas samazina ārstniecības izdevumus par 40%

  • Pasaules medicīnas asociācija (WMA) ar lozungu „vesels caur kustību” ir izplatījusi atziņu, ka treniņi un kustības visvairāk nepieciešami vecāka gadagājuma cilvēkiem.Vecāku cilvēku sports ir nācijas veselības pamats.

KUSTĪBA UN VECUMS


Kust ba b rnu ikdien

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - Pietiekamas (60 min. katru dienu) fiziskās aktivitātes pēdējās nedēļas laikā vecumgrupās zēniem un meitenēm, 2006.-2010.g. (%)

KUSTĪBA BĒRNU IKDIENĀ


Kust ba un liekais svars b rniem

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums - pirmklasnieku ķermeņa masas novērtējums saskaņā ar PVO ĶMI standartiem pēc dzimuma (%): 2008. un 2010. gada salīdzinājums.

KUSTĪBA UN LIEKAIS SVARS BĒRNIEM


Kust ba un skola

Sporta stundas ir jāuzskata par alternatīvu un papildinājumu pārmērīgai mācību programmai. Pareizi organizētas sporta nodarbības uzlabo skolēnu sekmes, veselību (īpaši uzlabo smadzeņu asinsapgādi un tādējādi atraisa garīgās spējas

Mērķis, atbilstoši PVO norādījumiem ir viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā 60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā. Sākotnēji tas nozīmē 3 sporta stundas nedēļā!

KUSTĪBA UN SKOLA


Kust ba skol nam

  • lai uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu

  • nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā skābekļa patēriņa līmeņa

  • nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras

  • kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3–5 minūtēm. Šo līmeni sasniedz ar kustībām, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina līdz 140–180 reizēm minūtē

  • sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu

  • treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem

  • galvenais treniņš jāveic ķermeņa krūšu daļai – palielinot krūšu kustīgumu, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu

  • jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību

  • jānoslogo muguras un dziļie vēdera muskuļi, lai saglabātu un veidotu spēcīgu stāju!

KUSTĪBA SKOLĒNAM


Ieteicamie sporta veidi

  • Skriešana

  • Peldēšana

  • Riteņbraukšana

  • Slēpošana

  • Sporta spēles

  • Nūjošana

  • Vingrošana

Ieteicamie sporta veidi


Paldies

Paldies!


  • Login