Aktualitātes videi kaitīgu preču apsaimniekošanas normatīvajos aktos

1. Aktualitātes videi kaitīgu preču apsaimniekošanas normatīvajos aktos Ilze Doniņa AS “Latvijas Zaļais punkts” seminārs 29.09.11.

2. Jaunākie normatīvie akti videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas jomā Tā kā 2010.gada 18.novembrī stājās spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likums, tad uz iepriekšējā Atkritumu apsaimniekošanas likuma pamata izdotie MK noteikumi ir jāizdod atkārtoti (MK noteikumi Nr.323 un Nr.485): • Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.323 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu“ • Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība“ • Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju“; • Ministru kabineta 13.09.2011. noteikumi Nr.703 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību"

3. Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.323 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu”(aizstāj MK 27.12.2005. noteikumus Nr.1002 "Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība” un MK 25.11.2008. noteikumus Nr.977 "Noteikumi par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju" ) • Noteikumi nosaka: 1. elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju (turpmāk – iekārtu ražotājs) reģistrācijas kārtību; 2. apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par iekārtu ražotāju datu uzturēšanu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā (turpmāk – iekārtu ražotāju reģistrs); 3. bateriju vai akumulatoru ražotāju (turpmāk – bateriju ražotājs) reģistrācijas kārtību; 4. bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra (turpmāk – bateriju ražotāju reģistrs) turētāju; 5. apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par bateriju ražotāju datu uzturēšanu bateriju ražotāju reģistrā. • Iekārtu ražotājus un bateriju ražotājus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs, www.elektroregistrs.lv ). Iekārtu ražotāju reģistra pārzinis ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija). • Samaksas apmērs par datu uzturēšanu reģistrā ir: 1. par iekārtu ražotāju datu uzturēšanu – 30 latu, veicot reģistrāciju, un 30 latu par katru turpmāko kalendāra gadu; 2. par bateriju ražotāja datu uzturēšanu – 30 latu, veicot reģistrāciju, un 30 latu par katru turpmāko kalendāra gadu.

4. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”(aizstāj MK 22.09.2008. noteikumus Nr.789 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība" • Noteikumi nosaka: 1. kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētosbifenilus un polihlorētosterfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi un titāna dioksīda rūpniecības atkritumi; 2. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības; 3. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī ziņojuma sniegšanas kārtību par šo darbību izpildi.

5. Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju • Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē sadzīves atkritumu dalītu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem un normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, līdz 2014.gada 31.decembrim izveidojot dalītas savākšanas sistēmu šādu atkritumu kategorijām: 1. papīru saturoši atkritumi; 2. metālus saturoši atkritumi; 3. plastmasas saturoši atkritumi; 4. stiklu saturoši atkritumi. • Atkritumu apsaimniekotāji, kuri sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai un pārstrādā tos, līdz 2019.gada 31.decembrim nodrošina atkritumu (īpaši sadzīvē radušos papīru, metālu, plastmasu un stiklu saturošu atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi 50 % apmērā (pēc svara). • Komersanti, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, nodrošina, ka līdz 2019.gada 31.decembrim 75 % (pēc svara) no radītajiem būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem tiek atkārtoti izmantoti un pārstrādāti vai tiek veikta minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerācija, tai skaitā izmantošana izrakto tilpju aizpildīšanai.

6. MK 13.09.2011. noteikumi Nr.703 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību" Noteikumi nosaka: • atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauju (turpmāk – atļauja) izsniegšanas un anulēšanas kārtību; 2. atļaujās ietvertās prasības atkritumu apsaimniekotājam; 3. atļaujas veidlapas paraugu atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai; 4. biedrību, kura apvieno ne mazāk kā divas trešdaļas atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kas veic savu darbību Latvijā, un kuras izveidota neatkarīgu ekspertu komisija izsniedz atzinumu par tāda komersanta tehniskajām iespējām savākt, pārvadāt, pārkraut, šķirot vai uzglabāt atkritumus, kurš ir paredzējis veikt minētās darbības (turpmāk – atzinums); 5. kārtību, kādā sniedz šo noteikumu 1.4.apakšpunktā minēto atzinumu; 6. valsts nodevas apmēru par atļaujas izsniegšanu un tās samaksas kārtību. Valsts vides dienests izsniedz atkritumu apsaimniekotājam atļaujas atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centros vai stacijās, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktos (vietās), izlietotā iepakojuma pieņemšanas punktos vai atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos (vietās) un pārvadāšanai; Valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu maksā šādā apmērā: • par atļauju atkritumu savākšanai vai atkritumu savākšanai un pārvadāšanai – 50 latu; • par atļauju atkritumu pārkraušanai un uzglabāšanai – 50 latu; • par atļauju atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai – 50 latu; • par atļauju atkritumu uzglabāšanai – 50 latu; • par atļauju atkritumu pārvadāšanai – 50 latu. Valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu, kurā iekļautas divas dažādas atkritumu apsaimniekošanas darbības, ir 75 lati. Valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu, kurā iekļautas trīs (vai vairāk) dažādas atkritumu apsaimniekošanas darbības, ir 100 latu.

7. Normatīvie akti izstrādes procesā • MK noteikumu projekts “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” • MK noteikumu projekts “Noteikumi par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām”

8. MK noteikumu projekts “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” • Aizstās MK 09.11.2004. noteikumus Nr.923 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi“; • būtiskākā izmaiņa - netiek prasīts norādīt elektrisko un elektronisko iekārtu skaitu (attiecas uz gāzizlādes spuldzēm); • Precizēta terminoloģija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam.

9. MK noteikumu projekts “Noteikumi par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām” • Aizstās MK 01.09.2009. noteikumus Nr.985 "Noteikumi par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām“ • Noteikumi nosaka atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidus, kā arī atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanas un apsaimniekošanas prasības. • Noteikti atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidi, kā arī noteiktas tehniskās prasības savākšanas vietu ierīkošanai: 1. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts; 2. šķiroto atkritumu savākšanas laukums; 3. atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centrs vai stacija (turpmāk – šķirošanas centrs); 4. izlietotā iepakojuma pieņemšanas punkts; 5.atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punkts ārstniecības iestādēs; 6. atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punkts; 7. videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punkts.

10. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem Eiropas Komisija 2008. gada 16. decembrī iesniedza priekšlikumu pārskatītai direktīvai. Atvērtie jautājumi pēc 1.lasījuma: • Iekārtu kategorijas, kas ietilpst direktīvas darbības jomā • Ražotāja definīcija • Dalītas atkritumu savākšanas apjomi un termiņi

11. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem • Latvija uztur Padomes nostājā 1.lasījumā panākto vienošanos par direktīvas darbības jomu, ražotāja definīciju un EEIA dalītās savākšanas mērķiem un to sasniegšanas termiņiem. • Ņemot vērā salīdzinoši zemo elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņu, nelielo iedzīvotāju blīvumu, kā arī zemu maksātspēju, Latvijai ir būtiski, lai savākšanas mērķis tiktu aprēķināts procentuāli no tirgū laistā elektrisko un elektronisko iekārtu apjoma. Latvija var piekrist savākšanas mērķim 45% apmērā 2016.gadā, bet 65% - ne ātrāk kā 2020.gadā.

12. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem • Turpmākā virzība: • Padomes Vides jautājumu darba grupa – 30.09.2011. • Eiropas Parlamenta komisijas balsojums par grozījumiem 2.lasījumā; • Padomes Prezidējošās valsts (Polijas), Eiropas Parlamenta komisijas un Eiropas Komisijas trīspusējās konsultācijas par direktīvas grozījumiem – līdz 2011.gada novembra beigām ar mērķi panākt vienošanos; • Latvijas intereses tiek pārstāvētas caur prezidējošo valsti, pirms tam notiek intensīvas diskusijas starp ES dalībvalstīm; • Ja tiek panākta trīspusējā vienošanās, tad direktīvas projekts varētu tikt pieņemts apmēram 6 mēnešu laikā – 2012.gada vidus; • Ja vienošanās netiek panākta 2.lasījumā, turpināsies trīspusējās konsultācijas ar mērķi vienoties.

13. Paldies par uzmanību! www.varam.gov.lv