Stundas temats:
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 31

Stundas temats: PowerPoint PPT Presentation


  • 122 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Stundas temats:. Bioloģijas zinātne un tās nozīme. Bioloģija ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju ( molekulārā , šūnu , audu , orgānu , organismu , organismu kopu līmenī). . Augi. Dzīvnieki. Monēras. Sēnes. Protisti. Dzīvo

Download Presentation

Stundas temats:

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Stundas temats

Stundas temats:

Bioloģijas zinātne untās nozīme


Stundas temats

Bioloģija ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu, organismu kopu līmenī).


Stundas temats

Augi

Dzīvnieki

Monēras

Sēnes

Protisti

Dzīvo

organismu

valstis


Stundas temats

  • Zooloģija – bioloģijas apakšnozare, kas pēta dzīvnieku valsti;

  • Botānika – bioloģijas apakšnozare, kas pēta augu valsti;

  • Mikoloģija –virziens, kas pēta sēņu valsti;

  • Mikrobioloģija - bioloģijas apakšnozare, kas pēta baktērijas (monēru valsts), vīrusus.


Stundas temats

Dabas organizācijaslīmeņi

Bioloģijas apakšnozares

  • Molekulārā bioloģija

Molekulas

DNS molekula

  • Šūnas bioloģija

Šūna

Nervu šūna

  • Histoloģija

Audi

Kaulaudi

Orgāni

Niere

Orgānu

sistēma

Elpošanas orgānu sistēma

Organisms

Cilvēka embrijs

  • Embrioloģija

  • Anatomija

  • Fizioloģija

  • Paleontoloģija

  • Ģenētika


Stundas temats

Dabas organizācijaslīmeņi

Bioloģijas apakšnozares

Balto vizbuļu grupa

Populācija

  • Populāciju ģenētika

  • Sistemātika

  • Etoloģija

  • Ekoloģija

Biocenoze

Purva ekosistēma

Ekosistēma

Biosfēra


Mikroskopa izgudro ana

Mikroskopa izgudrošana

Par pirmā mikroskopa izgudrotāju uzskata

Antoniju van Lēvenhuku(1632 – 1723).

Pirmais mikroskops - 17. gs

Antonijs van Lēvenhuks


K dus mikroskopu veidus j s varat nosaukt

Kādus mikroskopu veidus jūs varat nosaukt?


Gaismas mikroskops

17. gs.

1720. g.

1800. g.

2005. g.

1970. g.

1877. g.

Gaismas mikroskops


Stereomikroskops

Stereomikroskops

Šo mikroskopu izmanto lielu objektu apskatei. Iegūtais attēls ir trīsdimensiju.

Nav saskatāmas atsevišķas šūnas, jo palielinājums ir salīdzinoši vājš.

Stereomikroskops

Skudra stereomikroskopā

(Foto: http://www.ljworld.com)


Konfok lais mikroskops

Konfokālais mikroskops

Konfokālajā mikroskopā tiek izmantota lāzera gaisma. Mikroskopā redzamais attēls tiek apstrādāts un analizēts datorā.

Lāzerskenējošaiskonfokālaismikroskops

LU Bioloģijas fakultāte

Organoīdu kustība, kas vērojama ar lāzerskenējošā mikroskopa palīdzību.


Caurstarojo ais elektronmikroskops

Caurstarojošais elektronmikroskops

Salīdzinot ar cilvēka aci, gaismas mikroskopapalielināšanas spēja ir 1000 reizes lielāka, bet elektronmikroskops ir 1000 reizes stiprāks par parasto mikroskopu.

Attēls ir divdimensiju. Saskatāmas ne vien šūnas, bet arī vīrusi un pat atsevišķas molekulas.

Elektronmikroskops

LU Bioloģijas fakultāte

Skudrasspermotozoīda astīte šķērsgriezumā


Sken jo ais elektronmikroskops

Skenējošais elektronmikroskops

Pirms apskates objekts tiek apklāts ar ļoti plānu zelta vai platīna kārtiņu.

Iegūtais attēls ir melnbalts, trīsdimensiju.

Skudras attēli skenējošajā elektronmikroskopā

Skenējošais elektronmikroskops

LU Bioloģijas fakultāte


Fotosint zes atkl ana

Fotosintēzes atklāšana

Par pirmo cilvēku, kurš pierādīja faktu, ka augi ražo skābekli, kļuva angļu ķīmiķis Josefs Prīstlijs 1771. gadā.

Josefs Prīstlijs (1733-1804)


Fotosint zes atkl ana1

Fotosintēzes atklāšana

Lai pierādītu, ka augi ražo skābekli, Josefs Prīstlijs veica eksperimentu ar peli.


D eimss votsons un fr nsiss kr i ks un dns modelis

DNS dubultspirāles atklāšana

Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks un DNS modelis

1953. gadā amerikānis Džeimss Votsons Kembridžā (Anglijā), kopā ar biofiziķi Frānsisu Kriku, izveidoja DNS modeli, par ko 1962. gadā abi zinātnieki saņēma Nobela prēmiju.


Dns dubultspir les atkl ana

DNS dubultspirāles atklāšana

Kopš DNS dubultspirāles atklāšanas sākās modernās ģenētikas ēra – uzzinot par gēnu eksistenci DNS sastāvā, radās iespēja tos pārveidot. Tas plaši tiek izmantots mūsdienu bioloģijā.


Olbaltumvielu biosint zes atkl ana

Olbaltumvielu biosintēzes atklāšana

Līdz 20. gs. vidum domāja, ka katras olbaltumvielas

sintēzei ir cita veida ribosomas.

Par RNS molekulas uzbūves un lomas olbaltumvielu

sintēzē aprakstīšanu 1965. g. Žaks Monods, Francis

Jakobs un Andrē Ļvovs saņēma Nobela prēmiju.


M sdienu biolo ija biotehnolo ija

Mūsdienu bioloģija - biotehnoloģija

Biotehnoloģija irbioloģijas zinātnes apakšnozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas, lai ražotu kādu produktu vai arī lai sasniegtu citu cilvēkam vajadzīgu mērķi. To izmanto pārtikas rūpniecībā, medicīnā, ķīmisko vielu ražošanā, kriminālistikā, vides aizsardzībā, lauksaimniecībā u.c.

Augu meristēmas


Transg no organismu veido ana

Transgēno organismu veidošana

Par transgēniem organismiem (ģenētiski modificētiem organismiem) sauc tādus vidē brīvi dzīvojošus organismus, kuros ir ievadīti sveši gēni.

  • Pārtikas rūpniecībā;

  • Medicīnā;

  • Piesārņojuma likvidēšanā;

  • Ķīmisko vielu ražošanā;

  • Minerālu pārveidošanā.

Izmantošana:

???


En tiski modific ti organismi p rtik

Ģenētiski modificēti organismi pārtikā

  • Pārtikā visbiežāk izmantotie ģenētiski modificētieaugi ir soja, kukurūza, rapsis, tomāti, ķirši, melones, labība, kartupeļi, cukurbietes, cigoriņi u.c.

Šādi pieņemts atzīmēt pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus


En tiski modific t p rtika

Ģenētiski modificētā pārtika

Gan zinātnieku vidū, gan sabiedrībā valda divi dažādi viedokļi par ģenētiski modificētu pārtiku:

Par

Pret


Kuram no viedok iem pievienojies tu

Kuram no viedokļiem pievienojies TU?


G nu terapija

Gēnu terapija

  • Samērā jauna medicīnas tehnoloģija, ar kuras palīdzību terapeitiskos nolūkos var izmainīt šūnas ģenētisko materiālu:

  • aizstāt neaktīvos, šūnai vajadzīgos gēnus,

  • bloķēt nevēlamo gēnu darbību.

  • Gēnu terapija ļauj labot ģenētiskus defektus, ārstēt iedzimtas slimības, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām.


Apstiprin to g nu terapijas pielieto anas gad jumi pasaul 2004 gada dati

Apstiprināto gēnu terapijas pielietošanas gadījumi pasaulē (2004. gada dati)


Apstiprin to g nu terapijas pielieto anas gad jumi pasaul 2006 gada dati

Apstiprināto gēnu terapijas pielietošanas gadījumi pasaulē (2006. gada dati)


M ksl g s asinis

Mākslīgās asinis...

Vairāku Eiropasvalstuzinātnieki apņēmušies trīs gadu laikā ar sēņuun baktēriju palīdzību radīt universālu asins aizstājēju. „Jaunās asinis” atšķirībā no parastajām varēs sterilizēt. Tas ļauj cerēt uz topošā preparāta popularitāti Austrumeiropā un Āfrikā, kur bieži fiksēta inficēšanās ar HIV, pārlejot donoru asinis.

Ar šādu aparatūru tiek pārbaudīta mākslīgo asiņu bioloģiskā saderība


Klon ana

Klonēšana

Augu klonēšana, piemēram, pavairošana ar spraudeņiem ir pazīstama jau ļoti sen. Savukārt dzīvnieku klonēšana ilgu laiku likās sarežģīta.Kopš 20. gs. 90. gadiem dažādās pasaules valstīs ir klonētas aitas un citi zīdītāji. Ar to pašu tehniku iespējams nonākt arī līdz cilvēka klonēšanai.

Slavenā aita Dollija ar savu radītāju Janu Vilmutu


K di jauni atkl jumi p c j su dom m b tu nepiecie ami biolo ijas zin tn

Kādi jauni atklājumi, pēc jūsu domām, būtu nepieciešami bioloģijas zinātnē?


Izmantoto att lu avoti

Izmantoto attēlu avoti:

  • http://www.umaine.edu

  • http://www.northwestern.edu

  • http://www.immediart.com

  • http://www.bio.psu.ed/

  • http://www.radiorodzina.wroc.pl

  • http://latvijas.daba.lv/

  • http://www.swgc.mun.ca/earth/

  • http://www.ihep.ac.cn

  • http://www.ndpteachers.org

  • http://www.cas.muohio.edu

  • http://www.cas.muohio.edu


Izmantoto att lu avoti1

Izmantoto attēlu avoti:

  • http://nobelprize.org

  • http://ic.ucsc.edu/

  • www.botit_botany.wisc.edu/

  • http://www.cas.muohio.edu

  • http://ajrccm.atsjournals.org

  • www.genelex.com

  • http://nobelprize.org/medicine/articles/jacob/

  • http://www.irbv.umontreal.ca

  • http://www.ourhealthcoop.com

  • www.gmfoodnews.com

  • http://www.swri.edu


  • Login