1 modulis skol nu izzi as aktivit tes pedago iskie un psiholo iskie pamati l.jpg
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 28

1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI PowerPoint PPT Presentation


  • 311 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI. 1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati 1. 2. Skolēnu vecumposmu un dzimumu īpatnības izziņas aktivitātes kontekstā. Mācību metožu izvēle saskaņā ar vecumposmu un dzimumu īpatnībām. … profesija apvieno sevī.

Download Presentation

1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


1.MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI

1. Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie pamati

1.2. Skolēnu vecumposmu un dzimumu īpatnības izziņas aktivitātes kontekstā. Mācību metožu izvēle saskaņā ar vecumposmu un dzimumu īpatnībām


… profesija apvieno sevī

  • zinātnieka intelektu

  • aktiera talantu

  • politiķa pārliecību

  • izlūka izturību

  • sapiera piesardzību

  • diplomāta elastību


Skolēnu vecumposmu un dzimumu īpatnības izziņas aktivitātes kontekstā

  • Pusaudžu psihofizioloģiskais raksturojums

  • Motivācijas nozīme personības attīstībā

  • Pašpastiprinājuma apziņa

  • Vadošās darbības veidu un to attīstošo efektu raksturojums

  • Es – identitātes attīstības līmeņi


Pusaudžu psihofizioloģiskais raksturojums

  • Cilvēka rīcība ir labākais domu interpretētājs. Prāts visus materiālus domāšanai un zināšanām iegūst no pieredzes. Avots, no kura smeļas pieredze, ir mūsu pašu iekšējo darbību uztveršana – uztvere, domāšana, šaubīšanās, ticēšana, spriešana, izzināšana, vēlēšanās u.c. (Dž.Loks)

  • Cilvēka attīstība ietver sevī bioloģisko, sociālo un personības attīstību

  • Šī perioda īpašā nozīme saistīta ar bērna pubertāti un sociālo attīstību, identitātes un pašvērtējuma meklēšanu un nostiprināšanos


Pusaudžu perioda 4 attīstības zonas (pēc Mišela Klē):

  • Pubertatīvā attīstība no 10 – 14 g.

  • Kognitīvā attīstība no 11 – 15 g.

  • Socializācijas reorganizācija no 13 – 15 g.

  • Identitātes veidošanās no 11 līdz nenoteiktam vecumam


  • Šo periodu raksturo hormonu vētras, autoritāšu maiņa, konformisms, morālais relatīvisms, emancipācija, opozīcija, kritika, pašapliecināšanās, sensitivitāte, pašcieņa, pretenziju līmeņa paaugstināšanās, infantilisms, emocionālās kompensācijas reakcijas

Pēc H.Remšmidta pētījumiem – pubertāte ietekmē pusaudžu emocionālo sfēru


Emocionālā nepatstāvība, kad emocionālajā un kognitīvajā sfērā saglabājas zināma nedrošība uzvedības formu izvēlē. Notiek sadursme starp uzvedības veidu, ko diktē pieaugušā neatkarības un patstāvības sasniegšana, un pretī tai – stingri reglamentēta uzvedība un reaģēšanas veids, ko sagaida apkārtējie. Tas izraisa impulsīvas un grūti paredzamas reakcijas

Uzbrukuma un atkāpšanās reakcijas, kad agresīvas darbības parādās kā neapmierinātība ar pastāvošo kārtību, kā protests rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem. Atkāpšanās reaģēšanas veidam var būt arī protestējošs raksturs, kad rodas vēlēšanās izslēgt sevi no pieaugušo pasaules. Bieži to pavada vilšanās sapņos un ideālos, izjūta, ka esi vientuļš un nesaprasts

Tipiskākie pusaudža reaģēšanas veidi


Tipiskākie pusaudža reaģēšanas veidi

  • Emancipācija ir atbrīvošanās no kāda aizbildniecības, uzraudzības, cīņa par vienlīdzību attiecībās. Pusaudzis vēlas būt pieaudzis, vēlas pats izlemt un darīt, būt līdzvērtīgs pieaugušajiem. Emancipācijas tieksme var izpausties arī ārējā izskatā: ģērbšanās manierē, matu sakārtojumā, pārspīlētā kosmētikas lietošanā

  • Konformisms izpaužas vēlmē vadīties nevis pēc tā, ko saka veselais saprāts atbilstoši morāles normām vai vispārējiem noteikumiem, bet pēc tā, ko saka vienaudžu grupa. Konformisti atsakās no sava viedokļa un pauž grupas viedokli, piemērojas vairākuma uzvedības stilam un manierēm. Mainās attieksme pret skolu un mācībām


Tipiskākie pusaudža reaģēšanas veidi

  • Pašapliecināšanās ir nozīmīgs pusaudžu psihiskās attīstības perioda jaunveidojums. Ja pusaudzim ir izveidojusies uzticība, patstāvība, iniciativitāte, kompetence un prasmes, tad viņš bez īpašam grūtībām atrod savu identitāti. Skola kļūst par iespēju satikties ar draugiem un domubiedriem, mācības – par iespēju pašapliecināties

  • Pieaug sava nozīmīguma apziņa


Identitātes difūzijas gadījumā (pēc E.Eriksona) var būt 4 personības neadekvātas attīstības līnijas

  • Izvairīšanās no tuvām, intimitātes attiecībām ar cilvēkiem, it kā baidoties pazaudēt sevi. Jauniešiem raksturīgs nenoteikts pašvērtējums, bieži kaunas par sevi, šaubās par situācijas uzlabošanos nākotnē

  • Savdabīga “laika apstāšanās”, neorientēšanās uz pagātni, tagadni vai nākotni. Cilvēks it kā gaida “grūdienu no ārpuses”, kas viņam dotu ideju, jēgu

  • Sistemātiskas aktīvās produktīvās darbības trūkums, šaubas par jebkuru attīstības ceļu – nepieņemama izrādās jebkura reālās darbības sfēra. Dažiem iegrimšana apātijā, citiem – forsētas aktivitātes un pasivitātes periodu maiņa. Traucēta koncentrēšanās spēja. Aizraušanās ar ārzemniecisko, eksotisko, to absolutizēšana

  • “Negatīvā identitāte”, kas visbiežāk saglabājas kā kopējās identitātes sastāvdaļa


Galvenais kognitīvajā attīstībā

  • Prasmes un iemaņas veidot pašam savas hipotēzes, jaunu abstraktu jēdzienu apguve, to lietošana uzdevumu risināšanā, teorētiskās domāšanas attīstībā

  • Pieaug pašizziņas, paškontroles nozīme, spēja pašam improvizēt, nevis atkārtot pēc šablona, spēja plānot darbību, eksperimentēt

  • Vēlme apliecināt savus sasniegumus, gūt novērtējumu

  • Vēlme uzņemties vairāk, nekā spēj izpildīt

  • Var spriest par sarežģītām, abstraktām idejām, salīdzināt alternatīvas

  • Patstāvīgi spēj meklēt jauno, neparasto – pašizglītojas, bet ir tendence vispārināt


Motivācijas nozīme personības attīstībā

  • Pamatskolas skolēnu mācību motivācija attīstās efektīvi, ja skolēniem ir pietiekama pašcieņa, pašdisciplīna, daudzpusīga sadarbība, savstarpēja cieņa, dalīta atbildība un sociāla vienlīdzība, kā arī skolotāju un vecāku atbalsts, sapratne un ieinteresētība


Motīva un motivācijas būtība

  • Motīvs ir iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personības rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu.

  • Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšanas, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmju, mācību procesa un paša darbības rezultātā

    Pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīca.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2000


Motīva un motivācijas būtība

  • Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un organizācijas mērķu sasniegšanu

  • Motīvi + motivācija = personības attīstības virzītāji. Rezultātā konstatējami un iespējami sasniegumi personības attīstībā

  • Brīva personība ir mērķis, izvēle un atbildība


Motivācijas tipi

  • Labklājības motivācija

  • Prestiža motivācija

  • Sasniegumu motivācija

  • Dominēšanas motivācija


Pedagoģiskā procesa uzdevums ir uzturēt un attīstīt skolēna aktivitāti

  • Mācot pieņemt lēmumus demokrātiski

  • Apmierinot dabisko zinātkāri

  • Apmierinot vēlēšanos pēc pozitīva pašvērtējuma

  • Palīdzot atklāt un izprast sevi


  • Centība un patstāvība ir cieši saistīta ar piepūles faktoru, kuras rezultātā, ja ir attīstīta prasme piepūlēties, veidojas veiksmi motivējoša orientācija

  • Augsts sasniegumu motivācijas līmenis ir saistīts ar gatavību riskēt


Pusaudža pozitīvu attieksmi pret dzīvi raksturo šādas spējas

  • Justies neatkarīgam, atbildīgam, lemt spējīgam

  • Veidot veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem

  • Līdzsvarot vēlmes ar iespējām

  • Attīstīt darba spējas

  • Uztvert pārmaiņas ar patiku

    Minētās piecas spējas raksturo cilvēku ar pozitīvu, radošu attieksmi pret dzīvi


Panākumu sasniegšanas motīvu virzieni pusaudžiem

  • Atkarībā no iedarbības paņēmieniem, kādus skolotājs izmanto savā pedagoģiskajā darbībā, pusaudžos arvien vairāk nostiprinās divi panākumu sasniegšanas motīvu virzieni:

    • panākumu sasniegšanas motīvs

    • neveiksmju novēršanas motīvs (Ļ. Vigotskis)


Trīs pieejas skolēnu motivēšanai, kas vērstas uz sasniegumiem

  • Uzmanība tiek vērsta uz skolēna personību (pašapziņu, panākumiem, pašrealizācijas iespējām)

  • Skolotāja profesionalitātei (izvēlētajām metodēm, apbalvojumiem, ārējiem motivatoriem, klases vides izvēlei)

  • Stundas saturam, kas ir izplānots tā, ka uzrunā katru skolēnu


Pašcieņa ir morālo vērtību apjēgšana, pieņemšana, labvēlīga attieksme pret sevi, saviem sasniegumiem, pozitīva attieksme pret savas personības attīstību


5 pašcieņas veidošanās un attīstības pakāpes kas ietekmē skolēnu personības izaugsmi (Mišels Borba, 1989)

  • Drošība – stipra pārliecības izjūta, kas saistīta ar komforta un drošības izjūtu, indivīda zināšanas par to, kas tiek sagaidīts no viņa, kā arī paļaušanās uz citiem cilvēkiem un situācijām, izprotot noteikumus un ierobežojumus

  • Paštēls – savas individualitātes izjūta, kas veidojas, iegūstot informāciju par sevi, ietverot precīzu un reālu savu lomu, rakstura un fizisko īpašību pašaprakstu


5 pašcieņas veidošanās un attīstības pakāpes kas ietekmē skolēnu personības izaugsmi (Mišels Borba, 1989)

  • Afilācija– piederības, pieņemšanas un radniecības izjūtas, it īpaši tādās attiecībās, kas ir nozīmīgas indivīdam. Atzīšanas un pozitīvas novērtēšanas izjūtas, ko citi ievēro un respektē

  • Mērķis – paša spēka un pārliecības izjūtas iegūšana, nosakot reālus un sasniedzamus mērķus, uzņemoties atbildību par lēmuma sekām

  • Kompetence – sekmju, panākumu un sasniegumu izjūta lietās, ko bērns uzskata par svarīgām un vērtīgām. Savu spēju un vājību apzināšanās


Augsta pašpastiprinājuma apziņa

  • Pozitīva attieksme pret…

  • Vieglāk un ātrāk atmet neefektīvus paņēmienus uzdevumu risināšanā

  • Izrāda lielāku centību mācībās

  • Apsver plašākas karjeras iespējas

  • Gūst panākumus tādās jomās, kuras tiek uzskatītas par grūti iekarojamām


Zema pašpastiprinājuma apziņa

  • Tiecas izvairīties no grūtiem uzdevumiem, jo tie satur personiskus draudus, un to rezultātā vajadzēs zaudēt daļu pašvērtības apziņas

  • Nosaka sev zemākus sasniegumu standartus

  • Maza atdeve izvēlētajiem mērķiem

  • Kavējas pie saviem trūkumiem un izvēlēto uzdevumu ierobežojumiem

  • Koncentrē uzmanību uz paredzamajiem šķēršļiem

  • Paredz visādas liktenīgas neveiksmes

  • Saskaroties ar grūtībām, atslābina pūles un viegli padodas, nereti piedēvēdami neveiksmes spēju trūkumam

  • Pēc neveiksmes lēni, ar grūtībām atgūst kompetences un pašpastiprinājuma apziņu


Es – identitātes attīstības līmeņi

  • Nenoteikta, izplūdusi identitāte

    • zems pašapzināšanās līmenis, nedrošība

    • vāji izteikta vajadzība pēc patstāvības

    • pasaules uzskata un pārliecības trūkums uzvedībā, darbībā, lēmumu pieņemšanā

    • tendence ņemt vērā citu cilvēku prasības

  • Priekšlaicīga identitāte

    • indivīds iekļāvies pieaugušo attiecību sistēmā

    • apstākļu spiests vai citu cilvēku ietekmē identificē sevi ar kādu autoritāti

    • īsteno citu cilvēku ieteikto pašnoteikšanās iespējamo modeli, stereotipiska saskarsmes partnera uztvere


Es – identitātes attīstības līmeņi

  • Moratorijs

    • plašs un pretrunīgs indivīda uzskats par personisko dzīvi

    • cenšas atrast kompromisu starp personiskajām vēlmēm, vecāku gribu un sociālajām prasībām

    • augstāks pašcieņas līmenis

    • daudzveidīgākas intereses

  • Realizēta identitāte

    • patstāvība un pašnoteikšanās

    • brīva izvēle

    • savs pasaules uzskats

    • nopietnība savas nākotnes vērtējumos, balstoties uz personiskajiem priekšstatiem

    • pilnīgi iejuties dzīves sociālajās, profesionālajās un seksuālajās sfērās

    • augsts pašcieņas līmenis


Nelasi neko, ko nevēlies iegaumēt, un neiegaumē neko, ko nedomā izmantot.

(Angļu filozofs B. Stjuards.)

  • Sagatavots, izmantojot:

  • Baltušīte R. Skolotāja loma mācību motivācijā.- Rīga: RaKa, 2006

  • Maļicka J. Piederības izjūta un mācību motivācija.- Rīga: RaKa, 2004

  • 3.Praude V., Beļčikovs J. Menedžments.- Rīga: Vaidelote, 1996


  • Login