1 modulis skol nu izzi as aktivit tes pedago iskie un psiholo iskie pamati
Download
1 / 28

1. MODULIS SKOLENU IZZINAS AKTIVITATES PEDAGOGISKIE UN PSIHOLOGISKIE PAMATI - PowerPoint PPT Presentation


  • 401 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

zinatnieka intelektuaktiera talantupolitika parliecibuizluka izturibusapiera piesardzibudiplomata elastibu. ? profesija apvieno sevi. Skolenu vecumposmu un dzimumu ipatnibas izzinas aktivitates konteksta. Pusaud?u psihofiziologiskais raksturojumsMotivacijas nozime personibas attistibaPa?pasti

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha

Download Presentation

1. MODULIS SKOLENU IZZINAS AKTIVITATES PEDAGOGISKIE UN PSIHOLOGISKIE PAMATI

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


1.MODULISSKOLNU IZZIAS AKTIVITTES PEDAGOISKIE UN PSIHOLOISKIE PAMATI

1. Skolnu izzias aktivittes pedagoiskie pamati

1.2. Skolnu vecumposmu un dzimumu patnbas izzias aktivittes kontekst. Mcbu metou izvle saska ar vecumposmu un dzimumu patnbm


profesija apvieno sev

  • zintnieka intelektu

  • aktiera talantu

  • politia prliecbu

  • izlka izturbu

  • sapiera piesardzbu

  • diplomta elastbu


Skolnu vecumposmu un dzimumu patnbas izzias aktivittes kontekst

  • Pusaudu psihofizioloiskais raksturojums

  • Motivcijas nozme personbas attstb

  • Papastiprinjuma apzia

  • Vados darbbas veidu un to attstoo efektu raksturojums

  • Es identittes attstbas lmei


Pusaudu psihofizioloiskais raksturojums

  • Cilvka rcba ir labkais domu interprettjs. Prts visus materilus domanai un zinanm iegst no pieredzes. Avots, no kura smeas pieredze, ir msu pau iekjo darbbu uztverana uztvere, domana, aubans, ticana, sprieana, izzinana, vlans u.c. (D.Loks)

  • Cilvka attstba ietver sev bioloisko, socilo un personbas attstbu

  • perioda pa nozme saistta ar brna pubertti un socilo attstbu, identittes un pavrtjuma meklanu un nostiprinanos


Pusaudu perioda 4 attstbas zonas (pc Miela Kl):

  • Pubertatv attstba no 10 14 g.

  • Kognitv attstba no 11 15 g.

  • Socializcijas reorganizcija no 13 15 g.

  • Identittes veidoans no 11 ldz nenoteiktam vecumam


  • o periodu raksturo hormonu vtras, autoritu maia, konformisms, morlais relatvisms, emancipcija, opozcija, kritika, paapliecinans, sensitivitte, paciea, pretenziju lmea paaugstinans, infantilisms, emocionls kompenscijas reakcijas

Pc H.Remmidta ptjumiem pubertte ietekm pusaudu emocionlo sfru


Emocionl nepatstvba, kad emocionlaj un kognitvaj sfr saglabjas zinma nedroba uzvedbas formu izvl. Notiek sadursme starp uzvedbas veidu, ko dikt pieaugu neatkarbas un patstvbas sasniegana, un pret tai stingri reglamentta uzvedba un reaanas veids, ko sagaida apkrtjie. Tas izraisa impulsvas un grti paredzamas reakcijas

Uzbrukuma un atkpans reakcijas, kad agresvas darbbas pards k neapmierintba ar pastvoo krtbu, k protests raksttajiem un neraksttajiem likumiem. Atkpans reaanas veidam var bt ar protestjos raksturs, kad rodas vlans izslgt sevi no pieauguo pasaules. Biei to pavada vilans sapos un idelos, izjta, ka esi vientu un nesaprasts

Tipiskkie pusauda reaanas veidi


Tipiskkie pusauda reaanas veidi

  • Emancipcija ir atbrvoans no kda aizbildniecbas, uzraudzbas, ca par vienldzbu attiecbs. Pusaudzis vlas bt pieaudzis, vlas pats izlemt un dart, bt ldzvrtgs pieauguajiem. Emancipcijas tieksme var izpausties ar rj izskat: rbans manier, matu sakrtojum, prsplt kosmtikas lietoan

  • Konformisms izpauas vlm vadties nevis pc t, ko saka veselais saprts atbilstoi morles normm vai visprjiem noteikumiem, bet pc t, ko saka vienaudu grupa. Konformisti atsaks no sava viedoka un pau grupas viedokli, piemrojas vairkuma uzvedbas stilam un manierm. Mains attieksme pret skolu un mcbm


Tipiskkie pusauda reaanas veidi

  • Paapliecinans ir nozmgs pusaudu psihisks attstbas perioda jaunveidojums. Ja pusaudzim ir izveidojusies uzticba, patstvba, iniciativitte, kompetence un prasmes, tad vi bez paam grtbm atrod savu identitti. Skola kst par iespju satikties ar draugiem un domubiedriem, mcbas par iespju paapliecinties

  • Pieaug sava nozmguma apzia


Identittes difzijas gadjum (pc E.Eriksona) var bt 4 personbas neadekvtas attstbas lnijas

  • Izvairans no tuvm, intimittes attiecbm ar cilvkiem, it k baidoties pazaudt sevi. Jaunieiem raksturgs nenoteikts pavrtjums, biei kaunas par sevi, aubs par situcijas uzlaboanos nkotn

  • Savdabga laika apstans, neorientans uz pagtni, tagadni vai nkotni. Cilvks it k gaida grdienu no rpuses, kas viam dotu ideju, jgu

  • Sistemtiskas aktvs produktvs darbbas trkums, aubas par jebkuru attstbas ceu nepieemama izrds jebkura rels darbbas sfra. Daiem iegrimana aptij, citiem forstas aktivittes un pasivittes periodu maia. Traucta koncentrans spja. Aizrauans ar rzemniecisko, eksotisko, to absolutizana

  • Negatv identitte, kas visbiek saglabjas k kopjs identittes sastvdaa


Galvenais kognitvaj attstb

  • Prasmes un iemaas veidot paam savas hipotzes, jaunu abstraktu jdzienu apguve, to lietoana uzdevumu risinan, teortisks domanas attstb

  • Pieaug paizzias, pakontroles nozme, spja paam improvizt, nevis atkrtot pc ablona, spja plnot darbbu, eksperimentt

  • Vlme apliecint savus sasniegumus, gt novrtjumu

  • Vlme uzemties vairk, nek spj izpildt

  • Var spriest par saretm, abstraktm idejm, saldzint alternatvas

  • Patstvgi spj meklt jauno, neparasto paizgltojas, bet ir tendence visprint


Motivcijas nozme personbas attstb

  • Pamatskolas skolnu mcbu motivcija attsts efektvi, ja skolniem ir pietiekama paciea, padisciplna, daudzpusga sadarbba, savstarpja ciea, dalta atbildba un socila vienldzba, k ar skolotju un vecku atbalsts, sapratne un ieinterestba


Motva un motivcijas btba

  • Motvs ir iekjs, rosinos faktors vai apstklis, pamudinos iemesls, kas izraisa noteiktu personbas rcbu, bdams pamat darbbai, rcbai, kura vrsta uz noteikta mra sasnieganu.

  • Motivcija motvu kopums, kas rosina un pamato skolnu darbbu, rcbu, uzvedbu, attieksmes, vajadzbas, intereses. Motivcija veidojas dadu faktoru ietekm: audzinanas, skolotju, klasesbiedru un vienaudu attieksmes, sekmju, mcbu procesa un paa darbbas rezultt

    Pedagoisko terminu skaidrojo vrdnca.- Rga: Zvaigzne ABC, 2000


Motva un motivcijas btba

  • Motivana ir dinamisks process, kur, lietojot psiholoisks, socils, ekonomisks un tiesisks metodes un ldzekus, sekm darbinieku un organizcijas mru sasnieganu

  • Motvi + motivcija = personbas attstbas virztji. Rezultt konstatjami un iespjami sasniegumi personbas attstb

  • Brva personba ir mris, izvle un atbildba


Motivcijas tipi

  • Labkljbas motivcija

  • Prestia motivcija

  • Sasniegumu motivcija

  • Dominanas motivcija


Pedagoisk procesa uzdevums ir uzturt un attstt skolna aktivitti

  • Mcot pieemt lmumus demokrtiski

  • Apmierinot dabisko zintkri

  • Apmierinot vlanos pc pozitva pavrtjuma

  • Paldzot atklt un izprast sevi


  • Centba un patstvba ir ciei saistta ar pieples faktoru, kuras rezultt, ja ir attstta prasme pieplties, veidojas veiksmi motivjoa orientcija

  • Augsts sasniegumu motivcijas lmenis ir saistts ar gatavbu riskt


Pusauda pozitvu attieksmi pret dzvi raksturo das spjas

  • Justies neatkargam, atbildgam, lemt spjgam

  • Veidot veselgas attiecbas ar citiem cilvkiem

  • Ldzsvarot vlmes ar iespjm

  • Attstt darba spjas

  • Uztvert prmaias ar patiku

    Mints piecas spjas raksturo cilvku ar pozitvu, radou attieksmi pret dzvi


Pankumu sasnieganas motvu virzieni pusaudiem

  • Atkarb no iedarbbas pamieniem, kdus skolotjs izmanto sav pedagoiskaj darbb, pusaudos arvien vairk nostiprins divi pankumu sasnieganas motvu virzieni:

    • pankumu sasnieganas motvs

    • neveiksmju novranas motvs (. Vigotskis)


Trs pieejas skolnu motivanai, kas vrstas uz sasniegumiem

  • Uzmanba tiek vrsta uz skolna personbu (paapziu, pankumiem, parealizcijas iespjm)

  • Skolotja profesionalittei (izvltajm metodm, apbalvojumiem, rjiem motivatoriem, klases vides izvlei)

  • Stundas saturam, kas ir izplnots t, ka uzrun katru skolnu


Paciea ir morlo vrtbu apjgana, pieemana, labvlga attieksme pret sevi, saviem sasniegumiem, pozitva attieksme pret savas personbas attstbu


5 pacieas veidoans un attstbas pakpes kas ietekm skolnu personbas izaugsmi (Miels Borba, 1989)

  • Droba stipra prliecbas izjta, kas saistta ar komforta un drobas izjtu, indivda zinanas par to, kas tiek sagaidts no via, k ar paauans uz citiem cilvkiem un situcijm, izprotot noteikumus un ierobeojumus

  • Patls savas individualittes izjta, kas veidojas, iegstot informciju par sevi, ietverot preczu un relu savu lomu, rakstura un fizisko pabu paaprakstu


5 pacieas veidoans un attstbas pakpes kas ietekm skolnu personbas izaugsmi (Miels Borba, 1989)

  • Afilcija piederbas, pieemanas un radniecbas izjtas, it pai tds attiecbs, kas ir nozmgas indivdam. Atzanas un pozitvas novrtanas izjtas, ko citi ievro un respekt

  • Mris paa spka un prliecbas izjtas iegana, nosakot relus un sasniedzamus mrus, uzemoties atbildbu par lmuma sekm

  • Kompetence sekmju, pankumu un sasniegumu izjta liets, ko brns uzskata par svargm un vrtgm. Savu spju un vjbu apzinans


Augsta papastiprinjuma apzia

  • Pozitva attieksme pret

  • Vieglk un trk atmet neefektvus pamienus uzdevumu risinan

  • Izrda lielku centbu mcbs

  • Apsver plakas karjeras iespjas

  • Gst pankumus tds joms, kuras tiek uzskattas par grti iekarojamm


Zema papastiprinjuma apzia

  • Tiecas izvairties no grtiem uzdevumiem, jo tie satur personiskus draudus, un to rezultt vajadzs zaudt dau pavrtbas apzias

  • Nosaka sev zemkus sasniegumu standartus

  • Maza atdeve izvltajiem mriem

  • Kavjas pie saviem trkumiem un izvlto uzdevumu ierobeojumiem

  • Koncentr uzmanbu uz paredzamajiem riem

  • Paredz visdas liktengas neveiksmes

  • Saskaroties ar grtbm, atslbina ples un viegli padodas, nereti piedvdami neveiksmes spju trkumam

  • Pc neveiksmes lni, ar grtbm atgst kompetences un papastiprinjuma apziu


Es identittes attstbas lmei

  • Nenoteikta, izpldusi identitte

    • zems paapzinans lmenis, nedroba

    • vji izteikta vajadzba pc patstvbas

    • pasaules uzskata un prliecbas trkums uzvedb, darbb, lmumu pieeman

    • tendence emt vr citu cilvku prasbas

  • Prieklaicga identitte

    • indivds iekvies pieauguo attiecbu sistm

    • apstku spiests vai citu cilvku ietekm identific sevi ar kdu autoritti

    • steno citu cilvku ieteikto panoteikans iespjamo modeli, stereotipiska saskarsmes partnera uztvere


Es identittes attstbas lmei

  • Moratorijs

    • plas un pretrungs indivda uzskats par personisko dzvi

    • cenas atrast kompromisu starp personiskajm vlmm, vecku gribu un socilajm prasbm

    • augstks pacieas lmenis

    • daudzveidgkas intereses

  • Realizta identitte

    • patstvba un panoteikans

    • brva izvle

    • savs pasaules uzskats

    • nopietnba savas nkotnes vrtjumos, balstoties uz personiskajiem priekstatiem

    • pilngi iejuties dzves socilajs, profesionlajs un seksulajs sfrs

    • augsts pacieas lmenis


Nelasi neko, ko nevlies iegaumt, un neiegaum neko, ko nedom izmantot.

(Angu filozofs B. Stjuards.)

  • Sagatavots, izmantojot:

  • Baltute R. Skolotja loma mcbu motivcij.- Rga: RaKa, 2006

  • Maicka J. Piederbas izjta un mcbu motivcija.- Rga: RaKa, 2004

  • 3.Praude V., Beikovs J. Menedments.- Rga: Vaidelote, 1996


ad
  • Login