Saeima un pilsoniskā līdzdalība

1. Saeima un pilsoniskā līdzdalība LR Saeimas plenārsēžu un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti2007.-2009.

2. Projekta Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai (2007-09) pamattēze • Demokrātiska politika nav iespējama bez pēc iespējas plašākas sabiedrības iesaistīšanās politikas mērķu apspriešanā, ņemot vērā dažādu grupu, tai skaitā minoritāšu, intereses un veidojot optimālus apstākļus debatēm publiskajā telpā.

3. Monitoringa jēga Monitoringa mērķis nebija vienkārši identificēt neiecietības gadījumus Saeimā, bet identificēt šķēršļus sabiedrības un indivīdu līdzdalībai politikas procesos. Šādi šķēršļi var būt divu veidu: • Ideoloģiski (pārliecība, ka dažām sabiedrības grupām ir ļauni mērķi vai pārliecība, ka šīs grupas vēl nav ‘nobriedušas’lai līdzdarbotos politikā); • Tehniski (negatīvais procedurālisms, nespēja modernizēt konsultāciju un lēmumu pieņemšanas mehānismus, nevelēšanās pilnveidot Kārtības rulli).

4. Projekta gaita • 2007. gadā PROVIDUS izstrādāja Saeimas un mediju monitoringa metodoloģiju, kas identificēja gadījumus, kad politiķi un mediji norādīja kādas sabiedrības grupas tiesības uz līdzdalību (plašākajā kontekstā). • PROVIDUS identificēja arī visas likumdošanas iniciatīvas, kas paplašināja vai sašaurināja līdzdalības iespējas. • Katru gadu PROVIDUS publicēja 2 ziņojumus par monitoringa rezultātiem.

5. Saeimas plenārsēžumonitorings identificē: Izslēdzošās stratēģijas, ko deputāti lieto attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām (starp grupām ir minoritātes, kā arī NVO, pilsoniski aktīvie cilvēki); 2. Iekļaujošās (leģitimējošās) stratēģijas, ko deputāti lieto attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām.

6. Likumdošanas iniciatīvu monitoringa tēmas • Diskriminācijas novēršana; • Pilsoniskās līdzdalības ierobežošana – piemēram, pulcēšanās brīvība, vārda brīvība, NVO tiesības; • Naturalizācija; • Valodas politika (izņemot sodu palielināšanu/samazināšanu par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem); • Etnisko minoritāšu tiesības; • Pilsonības jēdziena interpretēšana, skaidrošana, papildināšana; • Migrācija; • Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam; • Nepilsoņu tiesības, izņemot Saeimas vēlēšanu tiesības;

7. Komunikācija ar Saeimu monitoringa gaitā • Sākot ar pirmo ziņojumu par monitoringa rezultātiem, PROVIDUS izstrādāja ieteikumus Saeimai, kas attiecās uz iespējām stingrāk uzraudzīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu. • 2008. gadā PROVIDUS turpināja diskusijas ar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, tomēr vienīgais ierosinājums par Kārtības ruļļa grozījumiem, ko Mandātu un ētikas komisija iesniedza Juridiskajā komisijā, netika virzīts tālāk. • Tanī pašā laikā, kodeksa neievērošanas gadījumus skaits, kuram PROVIDUS pievērsa uzmanību 2007. gadā, jau 2008. gadā bija krasi krities.

8. 2007.-2009.gada monitoringa galvenie secinājumi

9. (1) Deputātiem runājot par sabiedrības grupām, izslēdzošas retorikas gadījumu skaits ir samazinājies vairāk nekā trīs reizes

10. Kā izskatās izslēdzoši izteikumi? • P.Tabūns (TB/LNNK frakcija) Tad, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, no Latvijas bija jāaizbrauc visiem tiem, kuri kopā ar Padomju armiju bija šeit sabraukuši. [..] Mēs to neizdarījām, neprasījām un tagad maksājam par to. Un maksāsim ik dienu. [...] Atcerēsimies, ka, pieņemot likumu par nepilsoņa statusu, tika formulēts, ka šiem cilvēkiem tiek dots pagaidu statuss Latvijā, kamēr viņi atrod sev mājvietu pasaulē, laimīgāku salu! • J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”): “Un, saliekot kopā visu bijušo, tagadējo un nākamo, daži kolēģi teica, ka viņi neredz atšķirības starp iepriekšējo valdību un nākamo. Es gan redzu divas atšķirības starp bijušo premjeru un nākamo. Dombrovska kungs ir, pirmkārt, jaunāks un, otrkārt, vismaz pašreiz runās ir daudz īsāks.”

11. (2) Visos trīs gados izslēdzošā retorika bija vērsta galvenokārt pret divām sabiedrības grupām: nelatviešiem un nepilsoņiem

12. (3) No partijām visbiežāk par sociālām grupām izslēdzoši izsakās TB/LNNK

13. (4) 2009.gadā saruka iekļaujošu argumentāciju izmantošanas skaits. Ja pirms diviem gadiem katrā plenārsēdē bija caurmērā viens iekļaujošas retorikas gadījums, tad 2009.gadā tādu ir tikai viens uz divām plenārsēdēm.

14. Kā izskatās iekļaujoši izteikumi? • V.Buzajevs (PCTVL frakcija): ”[…] Tie paši ierobežojumi nepilsoņiem attiecināmi uz alkoholiķiem, noziedzniekiem, un tā tālāk. Acīm redzams, ka šāda nepilsoņu un augstāk minēto personu pielīdzināšana jautājumā par tiesību ierobežojumiem neveicina tāda svarīga un oficiāli deklarēta valsts mērķa sasniegšanu kā sabiedrības integrācija. “ • I.Circene[par priekšlikumu veicināt patriotismu skolās] “Es vēlos piebilst, kādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Mūsu, deputātu vairākuma, uzskats bija tāds, ka neatkarīgi ne no nacionalitātes, ne no izcelsmes attieksme pret valsti ir svarīgāka.”

17. (5) Kopš 2008.gada iekļaujošas un izslēdzošas retorikas gadījumu skaits ir gandrīz līdzsvarā

18. (6) Deputāti atzīst līdzdalības svarīgumu Sākot ar 2008.gadu, deputāti plenārsēdēs salīdzinoši bieži apliecina, ka nevalstisko organizāciju līdzdalība likumprojektu apspriešanā ir normāls, pašsaprotams process un iestājās par plašākām pilsoņu iespējām pieņemt valstij svarīgus lemumus. Šī tendence ir acīmredzama arī Saeimas priekšsēdētāja runās.

19. (7) 2009.gadā turpināja samazināties deputāta statusa necienīgu izteikumu skaits (piemēram, vulgārismi vai personiski apvainojumi).

20. (8) 2009.gada monitorings rāda, ka Saeimas priekšsēdētājs aizvien biežāk sāk piemērotās situācijās atsaukties uz deputātu ētikas kodeksu un vainīgajiem deputātiem aizrādīt par tā pārkāpumiem. V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts): Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, arī es esmu šīs Parlamentārās Asamblejas loceklis. Es atbalstu NATO Parlamentārās Asamblejas locekļa Dzintara Rasnača ierosinājumu nedot šo vietu Kabanovam. Kādēļ? Tādēļ, ka Kabanovs ir atklāti naidīgs cilvēks latviešu tautai un Latvijas valstij. Proti, viņš ir pateicis… Sēdes vadītājs. Jūs balansējat šobrīd uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma robežas. V.Lācis. Acumirkli! Ko jūs… Sēdes vadītājs. Jebkurā gadījumā jebkurš no deputātiem pārstāv zināmu Latvijas pilsoņu daļu, un jums nav tiesības apgalvot, ka Kabanova kungs ir naidīgs Latvijas valstij… V.Lācis. Ir! Sēdes vadītājs. Lai arī kā jums tas nepatiktu, likums visiem ir viens.

21. (9)2009.gadā maz likumdošanas iniciatīvu, kas attiektos uz etniskajām minoritātēm vai nepilsoņiem (salīdzinājumā ar 2008.gadu un it sevišķi 2007.gadu). Kontekstā ar Migrācijas likumu un Patvēruma likumu, daudz bija jautājumu par imigrantu un bēgļu tiesībām.

23. (10) 2009.gada visvairāk iniciatīvu nāca no partijas PCTVL, taču to ne tuvu nebija tik daudz, cik iepriekšējos gados. Pirmo reizi savas likumdošanas iniciatīvas iesniedza Tiesībsargs.

24. (11) Trīs gadu laikā Saeima trešajā lasījumā ir pieņēmusi tikai nedaudzas iniciatīvas, kas paplašinātu visu pilsoņu pilsoniskās līdzdalības iespējas. No tām svarīgākās: • grozījumi Satversmē, lai dotu tautai tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu (2009.gads), kā arī • uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt jaunu likumprojektu, kas ļautu veikt referendumus pašvaldību līmenī (2008.gads). Vienlaicīgi netika atbalstīti, piemēram, priekšlikumi noteikt zemāku pilsoņu līdzdalības kvorumu referendumiem vai ļaut vēlētājiem Saeimas vēlēšanās pilsoņiem balsot par kandidātiem no dažādiem vēlēšanu sarakstiem (2009.gads).

25. (12) Saeima ir pieņēmusi arī likumu grozījumus, kas netieši sašaurina visu sabiedrības grupu pilsoniskās līdzdalības iespējas: piemēram, ieviešot 5% barjeru novadu vēlēšanās. Monitoringa norises laikā Saeima mainīja savu viedokli par diviem svarīgiem jautājumiem: • 2007.gadā deputātu vairākums nobalsoja par to, ka kimināli sodāmai jābūt tikai diskriminācijai atkarībā no personas attieksmes pret reliģiju (un ne citām pazīmēm). Saeima diskriminācijas aizliegumu paplašināja tikai tad, kad prezidente likumprojektu nodeva otrreizējai caurlūkošanai; • 2008.gadā Saeima akceptēja grozījumus Notariāta likumā, kas netieši būtiski ietekmēja turpmākās parakstu vākšanas referendumiem. Šo kļūdu Saeima laboja aptuveni pēc gada.

26. (13)   Saeima ar lielām aizdomām izturējās pret tiem likumprojektiem, kas skar nelatviešu un nepilsoņu tiesības – gandrīz automātiski tika noraidītas visas PCTVL un SC uz šo grupu tiesību paplašināšanu vērstās iniciatīvas.Taču Saeima bija gatava pieņemt normas, kas netieši (līdzās citām grupām kā daļa no vispārējās pretdiskriminācijas politikas) paplašinātu šo grupu tiesības, ja šāds pienākums izrietēja no ES direktīvām. (14) Monitorings rāda, ka vairākums partiju izvairās no iniciatīvām, ar kurām varētu atsvešināt kādai grupai piederīgus vēlētājus.Nozīmīgs izņēmums ir TB /LNNK, kas kopā ir iesniegusi 7 kādu grupu tiesības sašaurinošas iniciatīvas un arī LPP/LC .